Pakalpojumi

Persona iesniegumu un lietas izskatīšanai nepieciešamo dokumentu kopijas iesniedz Bāriņtiesā. 

Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros veic nepieciešamās darbības.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Klātiene
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu)

Iesniegums tiek izskatīts mēneša laikā, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, bāriņtiesa to var pagarināt Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā (uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ilgstošas faktu konstatācijas nepieciešamības gadījumā - līdz gadam).

Persona iesniegumu un lietas izskatīšanai nepieciešamo dokumentu kopijas iesniedz Bāriņtiesā.
 

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Klātiene
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu)

Persona iesniegumu un lietas izskatīšanai nepieciešamo dokumentu kopijas iesniedz  Bāriņtiesā. 
Nepieciešamie dokumenti:
1.    Personu apliecinošs dokuments - uzrāda oriģinālu.
2.    Iesniegums ar izteikto lūgumu un lūguma pamatojumu.
3.     Iesniedzēja ieskatā lietas izskatīšanai nepieciešamo un iesniegumā norādītās informācijas apliecinošu dokumentu kopijas - uzrādot oriģinālu.

Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros veic nepieciešamās darbības (noskaidro domstarpībās iesaistīto pušu viedokļus, veic dzīves apstākļu pārbaudi dzīvesvietā u.c.), ja nepieciešams pieprasa papildinformāciju.

Pakalpojuma pieteikšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē
 

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Klātiene
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu)
 

1.Iesniegumu vai citas institūcijas ziņojumu iesniedz personīgi Bāriņtiesā, nosūta pa pastu vai elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.
2. Bāriņtiesa savas kompetences ietvaros pieprasa lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju.
3. Bāriņtiesa, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, veic riska novērtēšanu (vecāka līdzatkarība, problēmas neatzīšana u.tml.), informē vecāku par sekām un uzdod viņam sadarbībā ar sociālo dienestu noteiktā termiņā novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus. 
4. Ja vecāks šajā termiņā kavējas novērst bērna attīstībai nelabvēlīgos apstākļus un bērna palikšana ģimenē var radīt draudus bērna dzīvībai un veselībai, bāriņtiesa lemj par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam un bērna šķiršanu no ģimenes.
5. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, rakstveidā informē viņu:
5.1. par pienākumu sadarboties ar savas dzīvesvietas pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām un personām, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē;
5.2. par pienākumu maksāt par bērnam sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu;
5.3. par tiesībām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja vecāks atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem šīs palīdzības saņemšanas nosacījumiem.
6. Ja bērna aizgādības tiesību pārtraukšanas iemesli ir zuduši, bāriņtiesa lemj par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu, ņemot vērā bērna intereses.
7. Sagatavojot lietu par pārtraukto bērna aizgādības tiesību atjaunošanu vai par prasības iesniegšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai vecākam, bāriņtiesa:
7.1. noskaidro, vai ir zuduši iemesli, kuru dēļ vecākam tika pārtrauktas bērna aizgādības tiesības;
7.2. pieprasa vecāka dzīvesvietas sociālajam dienestam atzinumu par iespējām bērnam atgriezties vecāka aizgādībā;
7.3. pieprasa no audžuģimenes, aizbildņa vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas informāciju par bērna un vecāka saskarsmi, garīgo un materiālo atbalstu bērna audzināšanā ārpusģimenes aprūpes laikā;
7.4. pieprasa citu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu pamatotu lēmumu.
8. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par prasības celšanu tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai:
8.1.ja gada laikā no aizgādības tiesību pārtraukšanas nav iespējams tās atjaunot, izņemot gadījumu, kad aizgādības tiesības nevar atjaunot no vecāka neatkarīgu apstākļu dēļ.
8.1.bāriņtiesai ir tiesības lemt par prasības celšanu tiesā aizgādības tiesību atņemšanai pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs.
9. Bāriņtiesa vēršas tiesā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, sagatavojot prasības pieteikumu tiesai par bērna aizgādības tiesību atņemšanu.
10. Atņemot aizgādības tiesības vienam vecākam, tiesa nodod bērnu otra vecāka atsevišķā aizgādībā. Ja aizgādība, ko varētu īstenot otrs vecāks, nepietiekami aizsargātu bērnu no apdraudējuma vai aizgādības tiesības tiek atņemtas abiem vecākiem, tiesa uzdod bāriņtiesai nodrošināt bērnam ārpusģimenes aprūpi.
11. Ar tiesas spriedumu atņemtās aizgādības tiesības var atjaunot ar tiesas spriedumu.

Administratīvo lietu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vai pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākam, bāriņtiesa ierosina: 
1.1. uz viena vecāka iesnieguma pamata; 
1.2. uz iestādes iniciatīvas pamata; 
1.3. uz citas institūcijas ziņojuma pamata. 
2. Administratīvo lietu par prasības celšanu tiesā bērna aizgādības tiesību atņemšanai vecākiem, bāriņtiesa ierosina: 
2.1. uz bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma pamata; 
2.2. uz iestādes iniciatīvas pamata; 
2.3. uz citas institūcijas ziņojuma pamata.

1. Persona, kura vēlas adoptēt bērnu, Bāriņtiesā personīgi iesniedz pieteikumu un nepieciešamos dokumentus.
2.Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas, bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja/-ju ģimenes izpēti, to skaitā: 
2.1.izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
2.2.noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus
2.3.izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
2.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
2.5.nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 
Adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs. Ja maina dzīvesvietu adopcijas procesa laikā vai pēc bērna adopcijas apstiprināšanas jāpaziņo bāriņtiesai par savu dzīvesvietas maiņu.
3. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa bāriņtiesas sēdē pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta.
4.Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. 
5. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. 
6. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
7. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. 
8.Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 
9. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt - uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, vai uzturnaudu (atkarībā no ārpusģimenes aprūpes, kāda bija bērns, veida) un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. 
10. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir vai nav bērna interesēs. 
11. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. 12. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. 
13. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. 
14. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 
15. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā adoptētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par adopciju 1422,87 EUR.

2. Informācijas apstrāde
1. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas, bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja/-ju ģimenes izpēti, to skaitā: 
1.1.izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
1.2.noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus
1.3.izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
1.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
1.5.nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 
Adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs. Ja maina dzīvesvietu adopcijas procesa laikā vai pēc bērna adopcijas apstiprināšanas jāpaziņo bāriņtiesai par savu dzīvesvietas maiņu.
2. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa bāriņtiesas sēdē pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta.
3.Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. 
4. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. 
5. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
6. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. 
7.Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 
8. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt - uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, vai uzturnaudu (atkarībā no ārpusģimenes aprūpes, kāda bija bērns, veida) un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. 
9. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir vai nav bērna interesēs. 
10. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. 
11. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. 
12. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. 
13. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 
14. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā adoptētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par adopciju 1422,87 EUR.
15. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

Konsultācijas iespējams saņemt klātienē, piesakoties iepriekš.
Kā arī Iesūtot elektroniski, jautājumu uz e-pastu.

Mārupes novada pašvaldība aprīļa mēneša beigās izsludina konkursu uz vakantajām darba vietām, kurām pretendenti piesakās, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu pašvaldības tīmekļa vietnē www.marupe.lv  Pēc saņemto pieteikumu apstrādes Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvalde elektroniski sazinās ar potenciālajiem darba ņēmējiem par apstiprināto darba vietu. Pēc saņemtā apstiprinājuma potenciālais darba ņēmējs ar pakalpojuma saņemšanai nepieciešamajiem dokumentiem vēršas pie Mārupes novada personāla lietu pārzines darba līguma noslēgšanai.  

Privātā skola iesniedz pašvaldībā iesniegumu kurā norāda atbalsta pieprasīšanas pamatojumu.
Pēc dokumentu izvērtēšanas pašvaldība sagatavo līgumu par atbalsta piešķiršanu, kuru pēc parakstīšanas no pašvaldības puses iesniedz parakstam privātajai skolai.

Atbalsts tiek piešķirts par skolēnu, kura deklarētā dzīvesvieta ir Mārupes novada administratīvajā teritorijā.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule)
Klātienē

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde  iesniedz pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus:

-    iesniegumu, kurā norāda atbalsta pieprasīšanas pamatojumu 
-    izmaksu tāmi atbilstoši privātās PII apstiprinātiem iepriekšējā gada pēc naudas plūsmas uzskaitītiem izdevumiem vai gadījumā, ja tiek dibināta jauna privātā PII, atbilstoši apstiprinātai plānoto izdevumu tāmei ;
-    apliecinājumu, ka privātā PII nav nodokļu parādnieks Publisko iepirkumu likuma izpratnē;
-    Izglītības iestādes rekvizītus. 
 

Pēc dokumentu izvērtēšanas pašvaldība sagatavo līgumu par atbalsta piešķiršanas, izmaksāšanas un izlietošanas kārtību, kuru pēc parakstīšanas no pašvaldības puses iesniedz parakstīšanai Privātajai pirmsskolas izglītības iestādei.

Atbalsts tiek piešķirts par bērnu, kura deklarētā dzīvesvieta kopā ar vienu no likumiskajiem pārstāvjiem ir Mārupes novada administratīvajā teritorijā, kā arī kurš ir reģistrēts Mārupes novada pašvaldības vienotajā rindā uzņemšanai pašvaldības dibinātā pirmsskolas izglītības iestādē, bet pakalpojumu pašvaldības dibinātā pirmsskolas izglītības iestādē nesaņem.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule)
Klātienē

Vecāks vai bērna likumiskais pārstāvis Mārupes novada Izglītības, kultūras un sporta pārvaldei iesniedz pakalpojuma saņemšanai nepieciešamos dokumentus:
- Iesniegumu par līdzfinansējuma piešķiršanu;
- Vecāka vai bērna likumiskā pārstāvja savstarpējā līguma ar aukli kopiju.

Auklei ir jābūt reģistrētai Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā - Izglītības kvalitātes Valsts dienestā.

Lai saņemtu pakalpojumu iesniedzējam klātienē jāaizpilda dzīvesvietas deklarācija.
Nepieciešamie dokumenti: 
-    Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments - jāuzrāda oriģināls (pase vai personas apliecība), pilnvarotai personai – pilnvara;
-    Dzimšanas apliecība, ja deklarē nepilngadīga bērna dzīvesvietu un citi dokumenti, kuri apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības rīkoties attiecīgās personas vārdā (pilnvara, bāriņtiesas lēmums);
-    dokumenti, kuri apliecina dzīvesvietas deklarētāja likumiskā pārstāvja tiesības (zemesgrāmata, īres līgums, rakstveida piekrišana);
-    Pilnvarotajai personai - notariāli apliecināta pilnvara; 
-    Ārzemniekiem un bezvalstniekiem jāuzrāda Latvijā derīgs personu apliecinošs dokuments un uzturēšanās atļauja vai reģistrācijas apliecība.

Dzīvesvietas deklarāciju var aizpildīt arī elektroniski, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv pieejamo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumu "Dzīvesvietas deklarēšana vai norādīšana".

Persona, kura vēlas saņemt atkārtotu laulību, dzimšanas vai miršanu apstiprinošu apliecību vai izziņu, iesniedz iesniegumu, kurā norāda:
- pieprasītāja vārdu(-us), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, kontakttālruni vai e-pasta adresi;
- atkarībā no dokumenta veida, kuru nepieciešams saņemt atkārtoti, attiecīgā reģistra ieraksta reģistrācijas vietu un gadu;
- pamatojumu dokumenta atkārtotai saņemšanas nepieciešamībai;
- personas, par kuru pieprasa atkārtoti izsniegt dokumentu, personas datus un ziņas par personas saistību ar iesniedzēju. 
Pilnvarotās personas iesniedz pilnvaru.

Pakalpojuma apmaksas kārtība

Maksājumu var veikt Mārupes novada domes kasē skaidrā naudā vai ar norēķinu karti, vai ar pārskaitījumu Mārupes novada domes kontā.
No valsts nodevas atbrīvoti (uzrādot attiecīgu statusu apliecinošu dokumentu):
• personu ar I vai II invaliditātes grupu;
• personu, kura atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā;
• personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta par trūcīgu;
• bāreni vai bez vecāku apgādības palikušu bērnu pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;
• daudzbērnu ģimeni, ja tai un vismaz trim tās aprūpē esošiem bērniem, tai skaitā audžuģimenē ievietotiem un aizbildnībā esošiem, ir noteikta viena deklarētā dzīvesvieta vai papildu adrese.
No valsts nodevas atbrīvoti:
• ja personai civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecība nepieciešama uzturlīdzekļu, piedziņas, valsts pabalstu vai pensijas piešķiršanas lietās;
• aizbildnības vai aizgādības nodibināšanas lietās;
• politiski represēto personu reabilitācijas lietās;
• personu apliecinošu dokumentu  izsniegšanas lietās notiesātām personām;
• uz paritātes pamata par civilstāvokļa aktu reģistru aktualizēšanu, atjaunošanu un atkārtotu civilstāvokļa aktu reģistrācijas apliecību izsniegšanu pēc ārzemnieka pieprasījuma, ja ar attiecīgo valsti ir noslēgts līgums par  savstarpēju tiesisko palīdzību.

Pakalpojuma saņemšana

Laulības, dzimšanas un miršanas apliecību vai izziņu persona saņem klātienē Dzimtsarakstu nodaļā, uzrādot personas apliecinošu dokumentu un pilnvaru (ja dokumentu saņem pilnvarota persona)

Pakalpojuma saņēmējs Dzimtsarakstu nodaļā personīgi iesniedz iesniegumu, kurā norāda vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas iemeslu.
1. Personu apliecinošs dokuments – uzrādīt oriģinālu;
2. Ja vārda vai uzvārda maiņas iemesls apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā – argumentētu skaidrojumu, kāpēc esošais vārds vai uzvārds veicinās iekļaušanos sabiedrībā;
3. Nepilngadīgas personas vecāku piekrišana vārda, uzvārda, vārda un uzvārda, vai tautības ieraksta maiņai, vai aizbildņu rakstveida piekrišana vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņai un Bāriņtiesas lēmums par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atbilstību nepilngadīgas personas interesēm– jāiesniedz oriģināls;
4. Tēva vai mātes dzimšanas apliecība vai izraksts no dzimšanas reģistra, kas pierāda personas radniecību ar tiešajiem augšupējiem radiniekiem, un dokumenti, kuri apstiprina šo personu tautību - jāuzrāda oriģināli;
5. Ja izvēlētā tautība ir "latvietis" - dokuments, kas apliecina augstākajai (trešajai) pakāpei atbilstošu personas valsts valodas prasmi - jāuzrāda oriģināls, 1.grupas invalīdiem ar invaliditāti bez termiņa ierobežojuma, 2. vai 3.grupas redzes, dzirdes vai runas invalīdiem vai vecākiem par 75 gadiem - dokuments, kas apliecina vidējai (otrajai) pakāpei atbilstošu personas valsts valodas prasmi;
6. Ja tautības ierakstu vēlas mainīt pret tautības ierakstu “lībietis (līvs)” – lībiešu (līvu) organizācijas atzinumu par personas etnisko izcelsmi, ja ar citiem dokumentiem etnisko izcelsmi nav iespējams pierādīt.

Vārda un uzvārdu var mainīt, ja pastāv kāds no vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas likumā minētajiem iemesliem:
1.Vārds un uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā;
2.Persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītam vārdam pievienot otru vārdu;
3.Personas vēlas iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu;
4.Persona vēlas iegūt savas dzimtas uzvārdu tiešā augšupejošā līnijā
5.Persona vēlas atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, ja tas nav izdarīts, šķirot laulību vai pēc laulības atzīšanu par spēkā neesošu;
6.Personai mainīts dzimums;
7.Viens no nepilngadīgas personas vecākiem vai abi vecāki ir notiesāti par tīša, smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.
Persona, kura Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ir tiesīga mainīt tautības ierakstu pret tautības ierakstu ”latvietis” vai “lībietis (līvs), ja tiek ievēroti pārējie likuma nosacījumi attiecībā uz tautības ieraksta maiņu.
8. Apliecinājums par valsts nodevas samaksu.

Pakalpojuma saņemšanai nepieciešams aizpildīt iesniegumu un iesniegt dokumentus: 
1. Vecāku personu apliecinošos dokumentus- jāuzrāda oriģināls; 
2. Vecāku laulības apliecība, ja vecāki laulību noslēguši pēc bērna piedzimšanas- jāuzrāda oriģināls; 
3. Paternitātes atzīšanas gadījumā- arī abu vecāku aizpildīts un parakstīts paternitātes atzīšanas iesniegums- jāiesniedz oriģināls; 
4. Paternitātes trīspusējās atzīšanas iesniegums no laulātajiem un bērna bioloģiskā tēva tikai reģistrējot bērna dzimšanu – jāiesniedz oriģināls;
5. Likumīgā spēkā esoša tiesas sprieduma apliecināts noraksts- jāiesniedz oriģināls. 
Vecāku iesniegumu paternitātes atzīšanai Dzimtsarakstu nodaļā var iesniegt: 
1) reģistrējot bērna dzimšanu, 
2) pirms bērna dzimšanas, ja vecāki līdz bērna dzimšanai neplāno noslēgt laulību, 
3) pēc tam, kad dzimšana jau reģistrēta. 
-Ja paternitāte tiek atzīta bērnam, kurš vecāks par 12 gadiem, arī bērnam jāierodas Dzimtsarakstu nodaļā, lai rakstiski apstiprinātu piekrišanu paternitātes atzīšanai. 
-Bērna tēvs, kurš nav sasniedzis pilngadību, iesniegumu bērna paternitātes atzīšanai var iesniegt ar savu vecāku vai aizbildņa piekrišanu.
-Tiesas spriedums par paternitātes noteikšanu, ja paternitāte noteikta tiesā.

Mirušās personas piederīgajam personīgi jāvēršas Dzimtsarakstu nodaļā ar nepieciešamajiem dokumentiem.

Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona veic ierakstu miršanas reģistrā un izsniedz miršanas apliecību.

1.Personas, kuras vēlas noslēgt laulību, uzraksta kopīgu noteikta parauga iesniegumu un pievieno tam nepieciešamos dokumentus.
Iesniegumu aizpilda un iesniedz klātienē Dzimtsarakstu nodaļā vai nosūta elektroniski uz Dzimtsarakstu nodaļas oficiālo e-pasta adresi, ja iesniegumu abas personas ir parakstījušas ar drošu elektronisko parakstu un tam ir laika zīmogs.
Pēc sniegto datu pārbaudes, Personas ar Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu rezervē laulības noslēgšanas laiku un vietu.
2.Veic Valsts nodevas samaksu. Samaksu var veikt Mārupes novada kasē skaidrā naudā vai ar norēķinu karti, vai veicot pārskaitījumu uz Mārupes novada domes kontu.
3.Vienojas ar Dzimtsarakstu nodaļas amatpersonu par laulības noslēgšanas dienu, laiku un vietu. 
4. Noteiktajā laikā un vietā Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona reģistrē personu laulību, klātesot personām, kuras stājas laulībā un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.
Ja laulību paredzēts reģistrēt baznīcā vai citā Dzimtsarakstu nodaļā, izsniedz izziņu par laulības reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi.
5. Pēc laulības reģistrācijas tiek izsniegta laulības apliecība.
 

Dzimtsarakstu nodaļā klātienē aizpilda iesnieguma veidlapu.

Bērna vārdu ieraksta saskaņā ar vecāku norādījumu. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. 
Bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu  ieraksta tēva vai mātes uzvārdu. 
Pirmreizēju jaundzimušā dzīves vietu deklarē  Mārupes novada Dzimtsarakstu nodaļa, vienlaicīgi ar dzimšanas reģistra datu aizpildīšanu.

Pēc dzimšanas fakta reģistrācijas Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona izsniedz dzimšanas apliecību.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

Klātiene         
Pakalpojuma saņemšanas veids:

Klātiene

Nekustamā īpašuma īpašnieks iesniedz Mārupes novada pašvaldībā iesniegumu kurā norāda informāciju par personu, kurai lūdz anulēt deklarāciju dzīvesvietā (vārdu, uzvārdu un personas kodu, adresi, no kuras vēlas izdeklarēt kādu personu, pamatojumu, kāpēc vēlas izdeklarēt, piemēram, minot laiku, no kura persona adresē nedzīvo, norādot, ka beidzies īres līgums vai beigušās īpašuma tiesības, ziņojot, ka persona nav zināma utml.).

Pēc lietas apstākļu izvērtēšanas tiek pieņemts izpilddirektora lēmums par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu iesniegumā norādītajām personām un aktualizēti dati Iedzīvotāju reģistrā.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu)

1. Laulātie, vai persona iesniegumu un nepieciešamos dokumentus iesniedz  personīgi Bāriņtiesā. 
Nepieciešamie dokumenti:
- Personu apliecinošs dokumentu- uzrāda oriģinālu;
- Ģimenes ārsta atzinums par laulāto (personas) veselības stāvokli. Atzinumu izsniedz ģimenes ārsts, kura pacientu sarakstā laulātais (persona) ir reģistrēts un kura veselības aprūpē atrodas vismaz sešus mēnešus;
- Psihiatra un narkologa atzinums par laulāto (personas) veselības stāvokli.
2.Bāriņtiesa izvērtē laulāto (personas) motivāciju kļūt par audžuģimeni, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības, spējas pienācīgi aprūpēt bērnu;
3. Noskaidro ģimenes materiālo stāvokli;
4. Sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu, ja nepieciešams, piesaistot arī citus speciālistus;
5. Pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem (personu);
6. Nosūta laulātos (personu) pie psihologa, kurš sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
7. Bāriņtiesa mēneša laikā no iesnieguma iesniegšanas bāriņtiesas sēdē lemj par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu.
8.  Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) apgūst mācību kursu atbilstoši audžuģimenes mācību programmai (2.pielikums)
9. Pēc kursu sekmīgas apgūšanas laulātie (persona) saņem apliecību par audžuģimenes mācību programmas apguvi.
10. Bāriņtiesa, piesaistot speciālistus, mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu), lai konstatētu laulāto (personas) gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusu.
11. Lēmuma norakstu bāriņtiesa trīs darbdienu laikā izsniedz laulātajiem (personai) un nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
12. Pamats bērna nodošanai audžuģimenei ir bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē un līgums, ko noslēgusi pašvaldība, kuras izveidotā bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, un viens no laulātajiem (persona), kas ieguvuši audžuģimenes statusu (3.pielikums). Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu, ja līgumā nav noteikts citādi.
13. Bāriņtiesa pirms bērna ievietošanas audžuģimenē sniedz audžuģimenei rakstisku informāciju par bērna emocionālo un veselības stāvokli, apstākļiem, kādos bērns atradies pirms ievietošanas audžuģimenē, apstākļiem, kas jāņem vērā, lai audžuģimene varētu pienācīgi bērnu aprūpēt, par saskarsmes kārtību ar bērna vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām. Audžuģimenei ir pienākums 10 dienu laikā pēc informācijas saņemšanas personīgi iepazīties ar bērnu un pieņemt lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā.
14.Bērnu ievieto audžuģimenē uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai. Pieņemot lēmumu par bērna ievietošanu audžuģimenē, bāriņtiesa norāda laiku, uz kādu bērns ievietojams audžuģimenē. Bāriņtiesa bērna interesēs var pagarināt bērna aprūpes laiku audžuģimenē, pieņemot jaunu lēmumu.
15. Lēmuma norakstu par bērna ievietošanu audžuģimenē bāriņtiesa piecu darbdienu laikā nosūta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai un audžuģimenes deklarētās dzīvesvietas bāriņtiesai.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Klātiene
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīts ar drošu elektronisko parakstu)

Persona iesniedz iesniegumu un nepieciešamos dokumentus Mārupes novada Bāriņtiesā.

Iesniegumu izskata Bāriņtiesas sēdē un pieņem lēmumu par aizpildņa iecelšanu.

Pakalpojuma pieprasīšanas veids:

E-adrese  (t.sk. elektr. parakst.)
E-pasts (t.sk. elektr. parakst.)
Pasts (t.sk. kurjers, ierakstīta vēstule) 
Klātienē

Pakalpojuma saņemšanas veids:
Klātiene
Pasts
E-pasts, e-adrese (ja dokumenti parakstīti ar drošu elektronisko parakstu)