Tūrisms

Krāču kalni un Ķemeru tīrelis

Krāču kalni un Ķemeru tīrelis

Vietā, kur Mārupes novada Salas pagasts robežojas ar Jelgavas novada Valgundes pagastu, ir brīnumaina vieta – Krāču kalni. Tā ir viļņotu pauguru virkne, kas veidojusies Litorīnas jūras laikā (Baltijas jūras priekštece apmēram pirms 5 līdz 7 tūkstošiem gadu), vējiem sapūšot augstu kāpu valni. No kāpu galotnes paveras skaisti skati gan uz Ķemeru purvu, gan vairākiem purva ezeriem. Pie novadu robežas ir ērta auto stāvvieta, no kuras var doties uz leju līdz gleznainajam Lilijezeram. Iepretī tai, ceļa otrā pusē, pa dolomīta kāpnēm var nokļūt līdz piemineklim latviešu strēlniekiem, kas šajā apkārtnē krituši kaujās 1917. gadā. Tā arī ir kāpu augstākā vieta, skats no turienes ir pasakains.

Ejot pa netālo grants ceļu (uz ziemeļiem no stāvvietas), var doties interesantā purva atjaunošanas izpētes gājienā, kur var vērot gan putnus, gan augus, bet agrās rīta stundās, ja uzvedas īpaši klusi un piesardzīgi – arī bebrus. Kādreizējos kūdras ieguves frēzlaukos kūdru neiegūst jau kopš 1970. gadiem, daudzus no tiem tagad pārklāj ūdens. Interesantas ir gan ainavas ar nokaltušajiem kokiem, gan purva ezeriņi, gan redzamie purva atjaunošanas darbi.

Krāču kalni un Ķemeru tīrelis

Krāču kalni un Ķemeru tīrelis

Kā nokļūt?

No šosejas A9 vai A10 jānogriežas uz ceļa P101 (Kalnciems – Kūdra). Stāvlaukums apzīmēts ar ceļa zīmi, tas atrodas apmēram 5 km no Kūdras un apmēram 8 km, nogriežoties no šosejas A9.

Kam piemērots un cik garš?

Piemērots ģimenēm ar bērniem, mazāk pieredzējušiem pārgājienu mīļotājiem un senioriem. Takas nav īpaši veidotas, bet purva pusē ir iespējams iet pa grants ceļu, bet kāpu daļa ir pietiekami lēzena, lai tajā uzkāptu bez īpašas sagatavošanās. Pastaigas garumu un ilgumu katrs var variēt pēc savām vajadzībām, jo nav loka – jānāk atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru iets turp.

Drosmīgākajiem un vairāk sagatavotajiem pārgājienu entuziastiem derēs izaicinājums atrast Ķemeru robežakmeni, kas 18. gs. iezīmēja robežu starp divām valstīm – Krievijas impēriju un Kurzemes hercogisti. Vēlāk tā bija robeža starp Vidzemes un Kurzemes guberņām, bet pirms II Pasaules kara – starp Rīgas un Jelgavas apriņķiem. Robežakmens koordinātes - N 56°53'34,1" E 23°33'13,9". Tas atrodas apmēram 1 km uz austrumiem no autoceļa P101, novadgrāvja malā. Akmens ir apmēram 4m garš, 3m plats un 1, 4m augsts, tajā atrodama iekalta zīme, kas, domājams, datējama ar 1783. gadu, kad tika dabā iezīmēta Krievijas impērijas un Kurzemes hercogistes robeža.

Kas jāatceras?

Esam Ķemeru nacionālā parka teritorijā – nemēslojam, nelaužam, netrokšņojam, ko atnesām, to aiznesam līdzi.

Dodoties pastaigā ar bērniem, viņiem var dot īpašus uzdevumus, kas kopā pavadīto laiku padarīs interesantāku un jautrāku. Varat tos izdomāt paši, varat rakstīt ulpedace@gmail.com un dažus špikerīšus varu atsūtīt. Par netālu esošo Kūdras ciemu un kūdras izstrādi var uzzināt http://www.babite.lv/lv/kudra/.

 

Gide Dace Ulpe,

Mārupes novada pašvaldības Babītes Kultūrizglītības centra filiāles Salas pagastā “Vietvalži” izstāžu zāles vadītāja