Tūrisms

Mārupes pagasts

Zemāk smelies 5 idejas brīva laika pavadīšanai Mārupes pagastā. Izzini pagasta vēsturiskos notikumus, nododies aktīvai atpūtai, dodies pastaigās dabā, kā arī darbojies radošās meistarklasēs.

Lidmašīnu vērošana pie Starptautiskās lidostas "Rīga"

No Skultes ciema puses ir iespējams baudīt lielisku skatu uz lidostas skrejceļu. Tā garums ir 3200m, un platums 45m.

2008.gada 17.oktobrī atklāts skrejceļam izbūvētais pagarinājums, kas to palielināja par 650 metriem. Skrejceļa pagarināšana ļāva starptautiskajai lidostai „Rīga” bez jebkādiem ierobežojumiem apkalpot starpkontinentālos lidojumus un uzņemt lielos gaisa kuģus, piemēram, „Airbus A 340” un „Boeing 747, 757, 767, 777”. Tuvākie līdzīgas kategorijas skrejceļi atrodas Stokholmā, lidostā „Arlanda” un Helsinku lidostā „Vantaa”, no kurām tiek veikti arī transkontinentālie lidojumi.

2014. gada 12.jūnijā starptautiskajā lidostā “Rīga” tika uzņemta pasaulē lielākā lidmašīna An-225 Mrija. An-225 Mrija ir kravas gaisa kuģis, kas ražots PSRS pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Ar to tika transportēts Latvijas karavīru ekipējums uz Eiropas Savienības militārās operācijas rajonu Centrālāfrikas Republikā (CĀR). Otro reizi An-225 lidostā “Rīga” nolaidās 2014. gada 24. novembrī. An-225 Mrija (ukraiņu: Mрія — ‘sapnis’) ir kravas gaisa kuģis, kas izstrādāts PSRS 1980.gados Antonova konstruktoru birojā. Tā ir garākā un smagākā lidmašīna, kas jebkad uzbūvēta un lidojusi. Gaisa kuģa maksimālā kravnesība ir 250 tonnas, maksimālais pacelšanās svars – 640 tonnas.

Darba laiks: skrejceļa darbalaiks ir 24 stundas diennaktī. 

Lidosta "Rīga"


Baltais Krusts

Vietas apraksts: Liels koka krusts meža ceļa un stigas sadurā pie stāvas nogāzes, kuras malā ir ar ūdeni piepildījies bijušais smilšu karjers. Pie krusta plāksnīte ar tekstu: “1941. gada 11 upuru piemiņai”.

Vēsturiskā izziņa: Pateicoties vietējā iedzīvotāja acīgumam, kurš mežā vāca malku, tika pamanīta svaigi rakta zeme, kas izrādījās čekas nogalināto upuru apbedījums. Divās kapa bedrēs 1941. gada jūlijā atraka 11 cilvēku mirstīgās atliekas. Pēc apģērbā atrastajiem dokumentiem visu personības tika noskaidrotas. Starp nošautajiem bija Latvijas Kriminālpolicijas priekšnieks Latvijas pārstāvis Interpola organizācijā Jēkabs Silarājs. Šo upuru pirmā apbedījuma vieta bija Piņķu draudzes kapos, bet 1941.gada novembrī viņus pārbedīja Rīgas Meža kapu apbedījuma vietā “Baltie krusti”. Piemiņas vietā uzcelts Baltais krusts. Tas atjaunots 2013.gadā pēc Mārupes vidusskolas direktora Jāņa Lagzdkalna mudinājuma ar zemessardzes bataljona vīru spēkiem.

Baltais krusts


Veikparks "Mārupe Wake Park"

“Mārupe Wake Park” komanda ir grupa kaislīgu veikborda entuziastu, kurus vieno kopīga aizraušanās un redzējums par veikborda gara un kultūras attīstību. Tā ir kļuvusi par viņu misiju – padarīt MWP par Eiropas līmeņa veikborda galamērķi. Veikborda parks ir viens no plašākajiem parkiem Baltijā ar trim braukšanas trasēm: 130m - vidēja sagatavotības līmeņa braucējiem ar maza izmēra tramplīniem un slaidiem, 170m - trase pieredzējušiem braucējiem ar augstas sarežģītības konstrukcijām un 200m - trase iesācējiem bez konstrukcijām. Līdzbraucējiem iespējams, malkojot kādu no kafejnīcas atspirdzinošajiem dzērieniem, pazvilnēt pludmalē un baudīt nesteidzīgu skatu uz notiekošo. Klientu ērtībām pieejams bezmaksas Wi-Fi. Pieejama arī pirtiņa, SUP dēļu noma, ātra trenažieru laukums un sporta batuts, skeitborda mini rampa. Ziemas laikā tiek organizēta ledus veikošana. Parkā notiek dažādi aktīvās atpūtas pasākumi – brīvdienu “čiliņi”, sezonas atklāšanas un noslēguma pasākumi, veikborda masku balle, un citi. 


Mārupes veikborda parkā darbojas arī piepūšamais ūdens atrakciju parks - vairāk nekā 6000 m2, 95 elementi, 450 metrus gara trase, kurus papildina lidmašīna, volejbola laukums, basketbola grozs un izaicinājumu pilnā planēta! Turklāt, lai uzturētu sacensību garu, izveidotas divas paralēlas līnijas, kas īpaši piemērotas stafetēm.
Apmeklējumu jāpiesaka savlaicīgi, zvanot pa tālruni +371 22032923. 

Mārupe Wake Park


Medema purvs un mežs

Medema purvs atrodas Mārupes novada Dienvidaustrumu daļā. Tā teritorija robežojas ar Olaines novadu. Kūdras purvs aizņem 3400ha. Pašreiz kūdras ieguve Medemu purvā vairs nenotiek un daļa purva ir izstrādāta. Daļa teritorijas ir apmežota. Lielākā augu daudzveidība ir konstatēta Medemu purva relatīvi mazskartajās daļās, kur saglabājušies augstiem un pārejas purviem raksturīgie elementi. Medema purvā un pieguļošajos mežu masīvos ir novērojama bagātīga lielo zīdītāju fauna. Teritorijas apsekojumos konstatēti staltbrieži, aļņi, stirnas, lapsas, zaķi, bebri, sīko zīdītājdzīvnieku pēdas. Apkaimē novērojama arī ļoti bagātīga putnu fauna kopā konstatējot vairāk kā 100 putnu sugu.

Nākotnē, atbilstoši Mārupes novada teritorijas plānojumam, Medemu purva teritorijā tiek plānots attīstīt rekreācijas teritoriju novada iedzīvotājiem un viesiem. No Medema purva iztek Mārupīte. Tā sākas starp Tīraini un Stūnīšiem jeb Gaismām satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem un purva ezeriņiem. 2015.gadā veikta Medema purva izpēte un izvērtētas rekreatīvā tūrisma attīstības iespējas šajā teritorijā. Teritorijas apsekošanas laikā tūrisma un dabas speciālists Juris Smaļinskis teritorijā atradis retu sēni – parazītisko samtbeku jeb “Xerocomus parasiticus”. Atraduma unikalitāte slēpjas tajā, ka līdz šim par parazītiskās samtbekas pastāvīgo mājvietu Latvijā uzskatīja tikai Moricsalas dabas rezervātu, kur tā konstatējama kopš 1931. gada. Kā rakstīts Latvijas Mikologu biedrības interneta vietnē, pirmo reizi minētā sēne Latvijā atrasta Priedainē 1903. gadā. 1988. gadā tā sastapta arī Slokas apkaimē, tomēr tagad uzskata, ka Slokas un Priedaines atradnes ir zudušas. Par Mēdema purva apkaimi Juris Smaļinskis bilst, ka atrast tik retu sēni cilvēka tik intensīvi izmantotā vidē ir brīnums. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka parazītiskā samtbeka nav indīga un teorētiski ir ēdama, taču jāatceras, ka tā ir aizsargājama un ierakstīta Sarkanajā grāmatā.

Medema purvs


Vienīgais ar malku kurināmais Latgales brīvā krāvuma ceplis Mārupē – ceplis Māris

Cepļa būvniecības idejas autore ir novada amatniece, biedrības “Radīts Mārupē” valdes priekšsēdētāja Žanete Rušeniece. Viss nesākās nejauši, jo tas bija loģisks solis. Interese par māla apstrādi, keramikas radīšanu un procesa izzināšanu radās skolas laikos, bet tieši pēdējā laikā zvaigznes sastājās tā, ka būvniecība varēja notikt. Uzbūvējot šādu cepli, amatniekam tiek radīta savā ziņā neatkarība – tā mākslinieciskās izpausmes var ietekmēt tikai laiks – tā esamība vai neesamība, jo cepļa dedzināšanas process vairs nav atkarīgs no citiem faktoriem.

Ceplis ir uzbūvēts par privātiem līdzekļiem bez jebkāda līdzfinansējuma un atbalsta, tas atrodas uz privātas zemes un tā izmantošanā paveras plašas iespējas. Jau tuvākajā laikā tas kļūs par tūrisma objektu, jo vērot maģisko cepļa kurināšanas brīdi un piedalīties cepļa atvēršanas svētkos vēlas daudzi. Mārupes tuvums Rīgai ir būtisks, tas paver jaunas tūrisma iespējas un tuvākajā laikā noritēs arī meistarklases māla darbu veidošanā, kur katrs dalībnieks varēs arī pēc sava māla darba izveidošanas to apdedzināt ceplī. Ar laiku blakus ceplim ir paredzēts izveidot nelielu Amatu centru.

Viss cepļa sagatavošanas, kurināšanas un dzesēšanas process aizņem vairākas dienas. Šajā apstrādes procesā tiek izmantota redukcija. Tas nozīmē, ka divpadsmit stundu kurināšanas process noslēdzas ar slāpēšanu – ceplis tiek aizmūrēts, mālam vairs nepiekļūst skābeklis un noris maģiskā pārvērtība – izdegot skābeklim, mainās māla krāsa – no sarkana uz melnu.

Tikai pēc pilnīgas atdzišanas cepli drīkst atvērt un skatīt veikumu. Izņemtos traukus ir jāievasko un jāpulē. Ar šo brīdi pareizi apstrādāti trauki kļūst ūdens izturīgi un ir izmantojami sadzīvē. Ir veikti pētījumi, kā rezultātā ir apstiprinājies, ka cilvēkiem ir ieteicams gan ēdiena gatavošanā, gan tā lietošanā lietot tieši traukus no māla, jo tie ir ekoloģiski vistīrākie starp visiem ikdienā lietojamajiem izstrādājumiem.

Ceplis Māris