Sabiedrība

Veselība

Neatliekamā medicīniskā palīdzība - 113

Neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt  gan no mobilajiem, gan fiksētajiem tālruņiem, zvanot uz glābšanas dienesta tālruni 112, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta tālruņa numuru 113. Tāpat joprojām var lietot daudziem jau sen zināmo un ierasto tālruņa numuru 03, taču, atgādinām, ka uz to var piezvanīt tikai no fiksētajiem telefoniem.

Ģimenes ārstu konsultācijas - 66016001

Darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti, ģimenes ārsti un ārstu palīgi sniedz medicīniskas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams medicīnisks padoms vienkāršu saslimšanu gadījumos. Ja esi nokļuvis situācijā, kad nepieciešama pieredzējuša mediķa konsultācija, zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001, kas nav paaugstinātas maksas tālrunis.

Elektroniskai saziņai ar Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķiem var izmantot:
E-pastu: medkonsultacija@gmail.com
Skype: medkonsultacija
MSN Messenger: medkonsultacija@hotmail.lv

Tuvākā neatliekamās palīdzības saņemšanas iespēja:

  • Valsts SIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, uzņemšanas nodaļa/ Pilsoņu iela 13, Rīga, LV-1002.  

Nelielu traumu vai vieglu saslimšanu gadījumos

iedzīvotājiem, lai saņemtu vajadzīgo palīdzību vai konsultāciju un samazinātu sekundāro neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaitu, iespējams:

  • sazināties ar savu ģimenes ārstu (telefonkonsultācijas, apmeklēt ģimenes ārstu akūto pacientu pieņemšanas laikā, pieteikt ģimenes ārsta mājas vizīti);
  • pašam doties uz tuvāko ārstniecības iestādi (pie dežūrārsta, uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu, slimnīcas uzņemšanas nodaļu);
  • ārpus ģimenes ārsta darba laika darba dienās no 17.00-8.00, brīvdienās un svētku dienās visu diennakti ir iespēja zvanīt uz Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta izveidoto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 un saņemt kvalificētu mediķa padomu vienkāršāku saslimšanu gadījumos. Zvanot uz minēto tālruni, konsultācijas tiek sniegtas par dažādiem medicīniskiem jautājumiem – kā rīkoties paaugstinātas temperatūras un saaukstēšanās gadījumā, paaugstināta asinsspiediena, vemšanas, caurejas, vēdera, ausu sāpju, dažādu traumu un lūzumu gadījumos, saules (tajā skaitā, solārija) apdegumu gadījumos;
  • saņemt informāciju par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (piemēram, kādus ārstnieciskos pakalpojumus apmaksā valsts, informāciju par pacienta iemaksām un no pacientu iemaksām atbrīvotajām kategorijām u.c.), zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba laikā) vai mājas lapā www.vmnvd.gov.lv.

Veselības aprūpes iestādes un speciālisti Mārupes novadā

 

Pētījums

Ārstniecības personu pakalpojumu pieejamības nodrošināšana un diagnostisko izmeklējumu un medicīnisko manipulāciju iespēju nodrošināšana un kvalitātes paaugstināšana Mārupes novadā

Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti Latvijā

Ārstniecības iestāžu saraksts, kurās pieejami dežūrārsti Latvijā

Slimību profilkses un kontroles sagatavotais informatīvais materiāls par to, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar Covid un gripu.  PDF

 

17. maijs - Pasaules hipertensijas diena

17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību hipertensijai jeb paaugstinātam asinsspiedienam un tā profilaksei. Šīs dienas sauklis ir “Mēri asinsspiedienu pareizi, kontrolē to un dzīvo ilgāk!” (Measure Your Blood Pressure Accurately, Control It, Live Longer). 

hipertensijas diena

 

Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80 mmHg. Paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu ≥140/90 mmHg visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz saukt par “kluso slepkavu”. Augsts asinsspiediens bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānos, kā arī ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā. 

 

Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir: 

  • neveselīgs uzturs; 
  • fizisko aktivitāšu trūkums; 
  • liekais svars un aptaukošanās; 
  • smēķēšana;  
  • pārmērīga alkohola lietošana u. c., 

 

bet uzturēt normālu asinsspiedienu palīdz:

  • veselīgs uzturs (vairāk uzturā dārzeņi, augļi, ogas, uzņemtā sāls daudzuma ierobežošana u. tml.); 
  • regulāras fiziskās aktivitātes (vingrošana, braukšana ar divriteni, nūjošana, raita soļošana u. tml. aktivitātes vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā); 
  • svara kontrole; 
  • atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas); 
  • pietiekams miegs (vismaz 7 līdz 8 stundas ik nakti); 
  • garīgo veselību veicinošas aktivitātes (meditācija, elpošanas vingrinājumi). 

 

Ikvienam ir jāzina savs asinsspiediens, un jāveic asinsspiediena mērījumi vismaz 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr ir svarīgi to darīt pareizi:

  • ieteicams nelietot kafiju, nesmēķēt vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas un vismaz 5 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas atrasties miera stāvoklī; 
  • svarīgi apsēsties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Kājas jāatbalsta pret grīdu, nesakrustojot tās; 
  • asinsspiediena mērītāja manšeti jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2 līdz 5 cm virs elkoņa locītavas. Roka jānovieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī; 
  • mērījuma veikšanas laikā nesarunāties un nekustēties; 
  • asinsspiediens jāmēra 3 reizes, par pareizo rezultātu uzskatot 2. un 3. mērījumu vai šo mērījumu vidējo rādījumu. 

 

 

SPKC izstrādātie informatīvie materiāli par sirds un asinsvadu slimību, t. sk. hipertensijas profilaksi: 

 

15. maijs - Starptautiskā ūdens drošības diena

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir veidot globālu izpratni par slīkšanu un tās profilaksi, kā arī izglītot sabiedrību par drošību pie ūdenstilpēm un uz ūdens. 

15. maijs

Turklāt 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, kuru uzsākot katram vajadzētu vēlreiz pārskatīt aktuālo informāciju par drošu peldēšanos un atpūtu pie ūdenstilpēm, pārliecināties par savām zināšanām un nepieciešamības gadījumā tās atjaunot. Ļoti būtisks uzdevums pieaugušajiem ir nodot šīs zināšanas un paradumus arī bērniem un jauniešiem. 

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no 5 līdz 24 gadiem. Dati liecina, ka visbiežāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. 2020. gadā 61 cilvēks guvis traumas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Visvairāk traumu ieguvušas personas 35–39 gadu un 15–24 gadu vecumgrupās, visbiežāk – vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē.  

NVPT pārstāvjiem jābūt zinošiem par drošu peldēšanos un atpūtu pie un uz ūdenstilpēm, lai spētu ieviest un nodrošināt drošības pasākumus arī savā pašvaldībā. Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. 

SPKC izstrādātie materiāli par drošību, atpūšoties pie ūdens: 

Bērniem: 

 

Jauniešiem un pieaugušajiem: 

 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit. 

Papildu noderīgu informāciju par drošu atpūtu pie un uz ūdens var meklēt SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”. 

5. maijs - Pasaules roku higiēnas diena

5. maijā tiek atzīmēta Pasaules roku higiēnas diena, lai sabiedrībā aktualizētu regulāras un pareizas roku higiēnas nozīmi.  

Pasaules roku higiēnas diena

 

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, piemēram, augšējo elpceļu un akūto zarnu infekciju profilaksē. Ikdienā patogēnie jeb sliktie mikroorganismi ar nemazgātām rokām var tikt pārnesti uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram, durvju rokturiem, telefonu, ēdienu, lifta pogām u.c. Pieskaroties acīm, degunam, mutei vai ēdot ar nemazgātām rokām, mikrobi var nokļūt cilvēka organismā, izraisot dažādas saslimšanas.   

  

Tieši roku mazgāšana ar ziepēm un tīru ūdeni nodrošina mikroorganismu izplatības ierobežošanu. No tā, cik pareizi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Pareizas roku mazgāšanas soļi: 

  • saslapina rokas un apakšdelmus zem tekošas ūdens strūklas;
  • pārklāj rokas ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem); 
  • ziepes rokās saputo; 
  • vismaz 20 sekundes enerģiski ieziepē visas roku virsmas, jo katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika; 
  • to veicot, kārtīgi no visām pusēm berž plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus pretējās rokas delnās, abu plaukstu virspusi, abus īkšķus pretējās rokas delnās, kā arī iztīra nagus; 
  • šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji; 
  • vismaz 10 sekundes rokas skalo zem tekošas ūdens strūklas; 
  • roku mazgāšanas laikā izvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei; 
  • rokas nosusina ar tīru dvieli. Ārpus dzīvesvietas ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus; 
  • ar roku regulējamu ūdens krānu (maisītāju) ieteicams aizgriezt ar papīra dvieļa palīdzību vai elkoni. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšana; 
  • papīra dvieli met atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām. 

    

Šogad Pasaules roku higiēnas dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku par roku mazgāšanu. 

 

Vairāk informācijas par roku higiēnu atrodams šeit.  

 

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC speciālistu izstrādātajiem materiāliem:  

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.       

3. maijs - Pasaules mātes psihiskās veselības diena

3. maijā tiek atzīmēta Pasaules mātes psihiskās veselības diena. Šīs dienas sauklis ir “Palīdzot māmiņām, palīdzam mazuļiem” (“Helping mothers, helping babies”).  

3. maijs

Mazuļa ienākšana ģimenē ir ļoti nozīmīgs un emocijām bagāts notikums. Tas ir brīdis, kad ikdienas dzīve ļoti krasi mainās, savukārt katras jaunas pārmaiņas nāk ar zināmiem riskiem. Bieži vien pēcdzemdību psihiskie traucējumi netiek atklāti, jo jaunie vecāki kautrējas vērsties pēc palīdzības. Reizēm aprašanai ar jauno dzīvi nepieciešams vairāk laika. Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti – gan ar normālu, gan problemātisku grūtniecību, pirmo vai atkārtotu grūtniecību, sievieti, kura ir precējusies, un sievieti, kura nav precējusies, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, vecuma, tautības, izglītības līmeņa vai citiem apstākļiem. 

Ņemot vērā izmaiņas miega ritmā, jaunos pienākumus un laika trūkumu, ko veltīt sev, ir tikai normāli un saprotami, ka daudzas jaunās māmiņas piedzīvo garastāvokļa traucējumus. Pēcdzemdību psihiskos traucējumus parasti iedala trīs kategorijās (secībā no visvieglākajiem līdz vissmagākajiem traucējumiem): 

  • pēcdzemdību skumjas jeb pēcdzemdību blūzs; 
  • pēcdzemdību depresija; 
  • pēcdzemdību psihoze. 

 

Šie traucējumu veidi var arī pārklāties. Skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85% sieviešu. Lielākajai daļai jauno māmiņu simptomi ir viegli un īslaicīgi, tomēr 10% līdz 15% sieviešu attīstās nozīmīgāki depresijas vai trauksmes simptomi. Saprotams, ka neviens no jaunajiem vecākiem nevēlas piedzīvot kādu no šīm situācijām, tādēļ svarīgi zināt un saprast, ka neviens nav vainojams pie šo traucējumu attīstības. 

Pasaules mātes psihiskās veselības dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti izstrādājuši infografiku “Psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”. 

Aicinām iepazīties arī ar informatīvo materiālu: 

Slimību profilakses un kontroles centrs

Pasaules darba drošības un veselības diena

28. aprīlis - Pasaules darba drošības un veselības diena

Pasaules darba drošības un veselības dienu atzīmē, lai novērstu arodslimības un nelaimes gadījumus darbā visā pasaulē. Šīs tematiskās dienas mērķis ir veicināt izpratni par darba drošības jautājumiem un to, kā veselības veicināšana var palīdzēt samazināt ar darbu saistīto veselības traucējumu un traumu skaitu. 

Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu izstrādātajiem materiāliem veselīgu paradumu veicināšanai darba vietā: 

24. - 30. aprīlis Pasaules imunizācijas nedēļa

No 24. līdz 30. aprīlim tiek atzīmēta Pasaules imunizācijas nedēļa. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka viena no Covid-19 pandēmijas sekām ir nepietiekama bērnu un pieaugušo vakcinācija pret nopietnām infekcijas slimībām, tāpēc šī gada Pasaules imunizācijas nedēļas moto ir “Lielā panākšana” (“The Big Catch-Up”), lai veicinātu nevakcinēto cilvēku imunizāciju, palielinot vakcinācijas aptveri, aizsargājot visu vecumu cilvēkus no vakcīnnovēršamām slimībām, invaliditātes un pat nāves.  

Imunizācijas nedēļa ir veltīta iespējai vairot izpratni par kritiski svarīgu un savlaicīgu nepieciešamību vakcinēt bērnus un pieaugušos, kuri iekavējuši valsts garantētu vakcināciju.  

SPKC izstrādātie informatīvie materiāli par infekcijas slimībām, to profilaksi un vakcināciju:   

  • infografika “Ērces”;  
  • informācija par ērču encefalītu pieejama ŠEIT;  
  • vairāk informācijas par ērču encefalīta vakcināciju bērniem, t. sk. * teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2023. gadā pieejams ŠEIT;
  • informācija par difteriju pieejama ŠEIT;  
  • informācija par garo klepu pieejama ŠEIT;  
  • informatīvais materiāls par garo klepu – “Garais klepus” .

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties ŠEIT.  


Vairāk informācijas par Pasaules imunizācijas nedēļu meklē ŠEIT!   

12345
678910

*Ērču encefalīta endēmiskās teritorijas   

ves

7. aprīlī ik gadu tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību veselībai un rūpēm par to, kā arī aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.  

 

Par veselību jārūpējas ne tikai ikdienā, bet arī svētkos! Gaidāmajos svētkos:

  • gādā par savu un bērnu drošību – pārliecinies par šūpoļu konstrukciju izturību pēc ziemas sezonas. Neļauj maziem bērniem šūpoties bez pieaugušo uzraudzības; 
  • svētkos neaizmirsti izkustēties. Dodies pastaigā, piemēram, pa kādu no Veselības maršrutiem. Vairāk informācijas ŠEIT; 
  • sargies no ērcēm – pēc pastaigas dabā pārbaudi, vai uz apģērba un ķermeņa nav ērces. Neaizmirsti pārbaudīt arī bērnus un mājdzīvniekus. Vairāk informācijas ŠEIT; 
  • neļauj mikrobiem sabojāt svētkus! Mazgā rokas regulāri un pareizi. Vairāk informācijas ŠEIT; 
  • ierobežo sāls patēriņu! Atceries, ka arī svētku laikā ieteicams uzņemt ne vairāk kā 5 gramus sāls dienā. Ja Lieldienās olas ēd ar sāli, izvēlies jodēto sāli; 
  • lai ierobežotu uzņemtā cukura daudzumu, svētku galdā liec pašgatavotus dzērienus. Piemēram, nesaldinātu tēju vai ūdeni ar pievienotiem augļu, ogu gabaliņiem. 

tub

24. martā ik gadu tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību jautājumiem, kuri ir saistīti ar tuberkulozi, tās profilaksi un plaušu veselību kopumā.  

Lai atgādinātu iedzīvotājiem par tuberkulozes profilaksi, simptomiem un ārstēšanas iespējām, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir sagatavojuši vairākus vizuālos materiālus, ko aicinām izvietot savos komunikāciju kanālos. Materiālus atradīsiet šīs e-pasta ziņas pielikumā. 

Papildus aicinām iepazīties ar citiem informatīvajiem materiāliem par tuberkulozes tēmu:  

20.martā - Pasaules mutes veselības diena

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par mutes veselību, akcentējot mutes un zobu kopšanas nozīmi. Šogad šai dienai izvēlēts sauklis “Lepojies ar savu smaidu” (“Be proud of your mouth”), kas apzīmē katra personīgo spēju un apņemšanos ietekmēt savu mutes veselību, novērtēt un rūpēties par to.  

Par mutes un zobu veselību ir nepieciešams rūpēties jebkurā vecumā, bet īpaši svarīgi ir pareizi mutes dobuma higiēnas paradumi bērniem, pusaudžiem un sievietēm grūtniecības vai zīdīšanas periodā.  

Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna rada vairākas mutes dobuma slimības, kas būtiski ietekmē mutes dobuma veselību, izraisot zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu slimības. 

Ieskaties sagatavotajā SPKC materiālā un uzzini kā rūpēties par savu mutes dobuma veselību! Pielikumā nosūtām informatīvo materiālu gan PDF, gan attēla formātā, tematiskās dienas tēmas aktualizēšanai pašvaldībā. 

Mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdzēs bērniem saglabāt veselus zobus. Līdz 18 gadu vecumam zobārsts bērniem ir pieejams bez maksas. Pie zobārsta ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā un pie higiēnista – divas reizes gadā.  

Uzzini vairāk par zobārstniecības pakalpojumiem bērniem ŠEIT. 

Aicinām pašvaldībā atzīmēt Pasaules mutes veselības dienu un savos komunikāciju kanālos izvietot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus par mutes dobuma veselību: 

mute

 

17.marts - Pasaules miega diena

 

Katru gadu marta trešajā piektdienā (šogad 17. martā) tiek atzīmēta Pasaules miega diena ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par veselīgu miegu, kā arī tā ieguvumiem veselībai. Šogad Pasaules miega dienas tēma ir “Miegs ir būtisks veselības priekšnosacījums” (ang. val. Sleep is Essential for Health).  

Tāpat kā veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm u.c. veselību veicinošām aktivitātēm, arī pietiekamam un kvalitatīvam miegam ir nozīmīga loma cilvēka fiziskās, psihiskās un sociālās labklājības nodrošināšanā un uzturēšanā.  

Šogad Pasaules miega dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir izstrādājuši infografiku par miega traucējumiem, skaidrojot miega traucējumu rašanās galvenos iemeslus un ilgstošu miega traucējumu potenciālās sekas. 

miegs

9. martā - Pasaules nieru diena

Ik gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 9. martā) tiek atzīmēta Pasaules nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimību izcelsmi un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.  

Nieres ir nozīmīgs cilvēka orgāns, kas veic dzīvībai un veselībai svarīgas funkcijas. Nieru galvenās funkcijas ir: 

  • filtrēt (attīrīt asinis); 
  • uzturēt atbilstošu šķidruma daudzumu organismā; 
  • regulēt asinsspiedienu; 
  • palīdzēt sarkano asins šūnu (eritrocītu) ražošanā; 
  • palīdzēt ķermenim uzņemt D vitamīnu. 

Liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un tādi kaitīgie ieradumi kā smēķēšana var veicināt nieru slimību attīstību, tādēļ, lai to nepieļautu, ļoti būtiska nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem (pietiekama šķidruma uzņemšana, veselīgs, daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem u. c.). Nieres, pretēji citiem orgāniem, lielākoties nedod signālu (sāpes vai diskomfortu), ja to funkcija ir traucēta, un nieru slimības var ilgstoši palikt nepamanītas. Tādēļ būtiski ir regulāri (reizi gadā) doties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, lai laicīgi atklātu nieru darbības traucējumus. 

Veicinot iedzīvotājos izpratni par nieru veselību, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti izstrādājuši informatīvos materiālus nieru veselību veicinošu paradumu veidošanai:

Nieru veselība

4. martā -  Starptautiskā CPV izpratnes veicināšanas diena

Šādas dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un izglītošanu par CPV jeb cilvēka papilomas vīrusa  infekciju, tās izplatību un izraisītajām slimībām, kā arī profilakses pasākumiem. 

  • CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. 
  • CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs – tas visbiežāk tiek pārnests dzimumkontaktu laikā. 

Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs, projekta “Sadarbības uzlabošana imunizācijas jomā Eiropas Savienībā” (IMMunion) ietvaros ir adaptējis ASV bezpeļņas organizācijas “Advocates for Youth” projekta “Amaze” radīto video “Kas ir CPV?” (“What is HPV (Human Papillomavirus)” un veicis tā pilotēšanu izglītības iestādēs Latvijā. Pilotēšanas rezultāti norāda uz to, ka minētais video ir efektīvs rīks jauniešu mērķauditorijas zināšanu uzlabošanai par CPV.

Svarīgi!
Visefektīvākā aizsardzība pret CPV ir vakcinācija. Šobrīd valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek nodrošināta 12 līdz 17 gadus vecām meitenēm un 12 līdz 14 gadus veciem zēniem.  
Valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV veic ģimenes ārsti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs.  


Citi noderīgi informatīvie materiāli par CPV: 

 
Vairāk informācijas par CPV iespējams atrast SPKC mājaslapā.

CPV
 

3. martā - Pasaules dzirdes diena

Pasaules dzirdes dienas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu.

Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu/trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus:

  • klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60% no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām;
  • regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu;
  • trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota;
  • priekšroka dodama bērnu rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī.
  • ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu.

Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa.

Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem ŠEIT. 

Pasaules dzirdes dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši infografiku “Rūpējies par savu ausu veselību”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi.

Informatīvais materiāls PDF Ausu veselība

 

1. decembrī - Pasaules AIDS diena

Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par HIV/AIDS un veicinātu šo slimību profilaksi, katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas vairojas, iznīcinot asins šūnas, tādējādi novājinot imunitāti. HIV infekcijas beigu stadija ir AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms.

Inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem (asinīm, izdalījumiem no dzimumorgāniem, mātes piena).


  Ar HIV nevar inficēties:

  • sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;
  • lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u. c.;
  • apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
  • braucot sabiedriskajā transportā;
  • saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis;
  • insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta apmēram 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū  jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt starptautiskā projekta "HERMETIC" pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu. HIV specifiskā terapija tiek nodrošināta par valsts līdzekļiem.

Veikt HIV eksprestestu ir ātrākais veids, kā noskaidrot to, vai esi inficējies. Par to, kā notiek eksprestestēšana un kādēļ to ir svarīgi veikt ikvienam, iespējams noskatīties šeit.

Plašāka informācija par testu veikšanas punktiem un to darba laikiem visā Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā šeit. 

Aids diena - mīti

Mīti par AIDS

15. novembrī - Pasaules diena bez alkohola

15. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diena bez alkohola, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus pārtraukt alkohola lietošanu un informēt sabiedrību par alkohola lietošanas izraisīto kaitīgumu.


2019. gadā Latvijā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,9 litri, kas ir augstākais rādītājs starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām, kā arī neiropsihiskām slimībām. Turklāt pasaulē katru gadu aptuveni 3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ. 

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Kā pārtraukt alkohola lietošanu?”, kurā atspoguļoti septiņi soļi veiksmīgai alkohola lietošanas pārtraukšanai, un sagatavojuši vizuāļus “Kā alkohols iedarbojas uz organismu?” un “10 lieliski iemesli, kāpēc nelietot alkoholu”.

12
12

14. novembrī - pasaules diabēta diena

Cukura diabēts ir hroniska, progresējoša vielmaiņas slimība, kuras rezultātā organismam nav spējas patstāvīgi regulēt cukura līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā.

Vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai – uzturot normālu ķermeņa masu, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, daudzveidīgu uzturu.

Vairāk informācijas par cukura diabētu iedzīvotāji var iegūt, iepazīstoties ar Slimību profilakses un kontroles centrs izstrādāto video materiālu “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”: https://ej.uz/s5u5

1234

Pastkarte sievietēm (pdf)

Pastkarte vīriešiem (pdf)

Atpazīsti insulta pazīmes un riska faktorus

29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kuras galvenais mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par insulta riska faktoriem un profilakses metodēm, lai sabiedrība spētu laikus atpazīt insulta simptomus un novērst iespējamo insultu.  Šī gada Pasaules insulta dienas moto ir “Minūtes var glābt dzīvības”.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem insults ir biežākais invaliditātes cēlonis Latvijā, taču 30% gadījumu insults beidzas ar nāvi. Lai gan insults visbiežāk ir sastopams vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr katrs septītais insulta nāves gadījums noticis vecumgrupā līdz 65 gadiem.

Šogad Pasaules insulta dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Insults” un darba lapu skolēniem par insulta riska faktoru atpazīšanu. 

Infografika Insulta pazīmes un riska faktori

Insulta vārdu spēle

Insults

SPKC atgādina 50-74 gadus veciem iedzīvotājiem par  valsts apmaksāto zarnu vēža profilaktisko testu

Vakcinējies pret Covid-19 un gripu! Piesakies pie ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetā vai manavakcina.lv. Negaidi, kad saslimstība pieaugs!

Covid-19 var veicināt hronisko saslimšanu saasinājumus. Pabeigts primārās vakcinācijas kurss pret Coivid-19 un veikta balstvakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku. 
Covid-19 un gripas vakcināciju var veikt kopā vienas ģimenes ārsta vizītes laikā.
 

Veselības aprūpe Babītes pagastā, Mārupes pagastā, Salas pagastā

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina iedzīvotājus iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par:

Citi informatīvie materiāli:

Plakāts

Plakāts

 

Informācija sadaļā atjaunota 17.05.2023.