Par pilsētas statusa piešķiršanu Mārupes ciemam

08.06.2020.

Latvijas Republikas Saeima 2.jūnijā saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas veikšanu atbalstīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas ieceri no 2022.gada 1.jūlija Mārupes ciemam piešķirt pilsētas statusu. Lēmums pieņemts, neskatoties uz Mārupes novada domes pausto viedokli un vēlmi saglabāt Mārupes ciemam esošo statusu.

2020.gada 26.martā Mārupes novada dome saņēma Saeimas administratīvi teritoriālās reformas komisijas lūgumu sniegt viedokli par pilsētas statusa noteikšanu Mārupes ciemam. Pašvaldība izvērtēja komisijas lūgumu, kā arī izskatīja Saeimā 2.lasījumā pieņemtā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”  redakciju un 2020.gada 15.aprīlī Mārupes novada dome ārkārtas sēdē lēma neatbalstīt priekšlikumu un saglabāt Mārupes ciemam esošo statusu.

Mārupes novadā pēdējos gados bijusi strauja attīstība, tai skaitā apbūve, un vērojams pastāvīgs iedzīvotāju pieaugums.  Tomēr, jāņem vērā arī Mārupes novada vēsturisko ciemu – Tīraines un Mārupes, kā arī jaunā ciema – Vētras, robežas, kas, veidojot paplašinātu apbūvi, nav nodalāmas. Šie ciemi veido vienotu kopēju struktūru un tiem nav ne izteiktu kultūras, ne komercdarbības centru. Savukārt, vienu no šiem ciemiem nosaucot par pilsētu, tiktu izjaukts vienmērīgs ciemu attīstības modelis.

Mārupes ciema kā pilsētas statusa noteikšanai par būtiskāko kritēriju nevar būt tikai iedzīvotāju skaits, bet būtu jāvērtē arī apbūves struktūra, vēsturiskā centra veidošanās, kā arī jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Pašvaldība nav veikusi sabiedrības aptauju par pilsētas statusu Mārupes ciemam, kā arī komisijas vēstulē norādītajos īsajos termiņos nebija iespējams veikt visaptverošu kvalitatīvu aptauju, kas būtu nozīmīgs vērtējums pašvaldības viedokļa paušanai.

Biedrība “Mārupes uzņēmēji”, kura pārstāv 75 aktīvos uzņēmējus novadā, veicot biedru elektronisku ekspress aptauju, paudusi savu viedokli, ka pilsētas statusa iegūšanā saredz vairāk mīnusus, nekā ieguvumus, jo tas radītu papildus administratīvo un nodokļu slogu gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tāpat uzņēmēji uzsver, ka Mārupe, lai gan tās iedzīvotāju skaits pārsniedz 5000, tomēr apbūves, komunikāciju infrastruktūras īpatnību un iedzīvotāju blīvuma dēļ neatbilst pilsētas statusam.

Ko iegūst vai zaudē apdzīvotas vietas iedzīvotāji, mainoties tās statusam?

Pilsētu teritoriju un ciemu teritoriju apbūves prasības ir līdzīgas. Minētajām teritorijām raksturīga koncentrēta apbūve un ielu tīkls, inženierkomunikācijas. Arī adresācijas sistēma pilsētās un ciemos ir līdzīga.

Pilsētas teritorijā esošajiem īpašumiem var būt lielāka kadastrālā vērtība un nekustamā īpašuma nodoklis, nekā tas būtu līdzīgā apdzīvotā vietā ar ciema statusu.

Nepieciešams detalizēt apbūves noteikumus, izdalīt vēsturiskās apbūves zonu ar specifiskiem būvniecības nosacījumiem, nāksies mainīt adresāciju.

Piekļuvi ES fondu finansējumam pilsētas statuss būtiski nemaina, bet jārēķinās, ka pilsētas teritorijā reģistrētiem uzņēmumiem nebūs pieejams atbalsta programmu finansējums lauku teritoriju attīstības veicināšanai. Savukārt kā priekšrocību var minēt faktu, ka pilsētas statuss Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai uzliek pienākumu ierasties izsaukuma vietā 15 minūšu laikā, nevis 25 minūšu laikā, kā tas ir citās teritorijās.