Informatīvie materiāli un noderīga informācija

28. jūlijs - ikgadējā Pasaules Hepatīta diena, kas atgādina par iespējām pasargāt sevi no C hepatīta un tā sekām ne tikai vienā dienā, ne tikai visā šajā aknu veselībai veltītajā laikā, bet visu savu dzīvi.

Pasaules Hepatīta dienas norises informatīvo kampaņu Latvijā rīko un aktualizē Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija (LIHHASA). Šai laikā vadošie infektologi, hepatologi, citi ārsti un speciālisti gan tiekoties ar cilvēkiem, gan sociālo tīklu platformās un medijos īpaši atgādina veikt C hepatīta testu vismaz reizi mūžā visus, kas to vēl nav izdarījuši, neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir vai nav kādā riska grupā, ievērojot, ka Latvijā C hepatīta saslimstības rādītāji ir vieni no visaugstākajiem Eiropas Savienībā. 

Kur var pārbaudīties uz C hepatītu?

1. Nododot asinis kā donoram – visi donori tiek testēti uz B un C hepatītu un HIV infekciju
2. HIV profilakses punktos – anonīmi un bez maksas visā Latvijā (www.spkc.gov.lv)
3. Pie ģimenes ārsta
4. Par maksu jebkurā laboratorijā, nododot anti-HCV

Laiks rīkoties! Pārbaudies uz C hepatītu vismaz reizi mūžā!

Plašāka informācija par C hepatītu www.infekcija.lv

 Slimību profilakses un kontroles sagatavotais informatīvais materiāls par to, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar Covid un gripu.  PDF

JANVĀRIS - DZEMDES KAKLA VĒŽA IZPRATNES VEICINĀŠANAS MĒNESIS

Janvāris tiek atzīmēts kā dzemdes kakla vēža izpratnes veicināšanas mēnesis ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par dzemdes kakla vēzi un tā profilaksi.  

Ik gadu Latvijā dzemdes kakla vēzi diagnosticē aptuveni 240 sievietēm, un tā ir viena no biežākajām ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Ir skaidri izpētīts dzemdes kakla vēža iemesls – 99 % gadījumu to rada ilgstoša cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija. 

 Efektīvākā aizsardzība, lai novērstu saslimšanu ar CPV izraisītām slimībām (t. sk. dzemdes kakla vēzi), ir vakcinācija. Šobrīd gan meitenēm, gan zēniem vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot) ir pieejama valsts apmaksāta vakcīna pret vēzi izraisošo CPV. Valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV veic ģimenes ārsti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs. 

 Latvijā sievietēm, vecumā no 25 līdz 67 gadiem reizi trīs gados ir iespēja veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi (skrīningu). Uzaicinājuma vēstule veikt dzemdes kakla vēža skrīningu tiek nosūtīta pa pastu uz sievietes deklarēto adresi vai elektroniski uz e‑adresi. Dzemdes kakla vēža skrīningu ir svarīgi veikt arī tad, ja sieviete jūtas vesela un viņai nav nekādu sūdzību. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēža skrīningu ŠEIT. 

Infografika “Vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu”

 Citi noderīgi materiāli: 

• buklets “Cilvēka papilomas viruss”; 
• pastkarte “Vakcinācija pret CPV”; 
• video “Kas ir CPV?”. 

15. NOVEMBRĪ - PASAULES DIENA BEZ ALKOHOLA

15. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diena bez alkohola, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus pārtraukt alkohola lietošanu un informēt sabiedrību par alkohola lietošanas izraisīto kaitīgumu. 2019. gadā Latvijā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,9 litri, kas ir augstākais rādītājs starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām, kā arī neiropsihiskām slimībām. Turklāt pasaulē katru gadu aptuveni 3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ. Tādēļ jo īpaši būtiski ir aicināt pašvaldības iedzīvotājus atturēties no alkohola lietošanas un aktualizēt alkohola lietošanas profilakses jautājumus sabiedrībā.  

Tuvojošās Pasaules dienas bez alkohola ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši informatīvo materiālu pusaudžu vecākiem “Pusaudzis un alkohols”.

Materiāls izstrādāts, lai izglītotu vecākus par pazīmēm, kas liecina, ka pusaudzis, iespējams, ir uzsācis lietot alkoholu un kā samazināt pusaudža riskantu uzvedību. 

Tāpat aicinām Pasaules dienā bez alkohola izmantot arī citus SPKC un Veselības ministrijas izstrādātos informatīvos materiālus: 

SPKC materiāli: 

• Infografika “Alkohola ietekme uz organismu”; 
• Infografika “Grūtniecība un alkohols”; 
• Brošūra  "Lai būtu skaidrs! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu" (Pieejams drukātā formātā); 
• Informatīvais materiāls "Ieteikumi vecākiem kā runāt ar pusaudzi par alkoholu un smēķēšanu"(Pieejams drukātā formātā). 

VM materiāli:  

• Izglītojošā filma “Jauniešu NĒ”; 
• Video “3 lietas, kas palīdzēs pārtraukt alkohola lietošanu”; 
• Video “4 lietas, kas motivēs atteikties no alkohola lietošanas”; 
• Video “4 lietas, kas motivēs nesākt lietot alkoholu”; 
• Buklets “Alkohols. Neļauj citiem lemt savā vietā!”; 
• Buklets “Alkohols. Vienu jau var. Vai tiešām?”; 
• Buklets “Alkohols. Tikai Tu izlem savu dzīvi.”. 

Ar citiem kampaņas “Spēks pateikt NĒ” materiāliem var iepazīties šeit.  

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.      

Priecāsimies, ja izmantosiet sagatavoto materiālu un izvietosiet to savas pašvaldības mājaslapā un/vai sociālajos tīklos! 

14. NOVEMBRĪ - PASAULES DIABĒTA DIENA

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuru raksturo organisma nespēja regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā.  

Vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai – uzturot normālu ķermeņa masu, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai pašvaldības iedzīvotāji zinātu un ievērotu veselīga dzīvesveida pamatprincipus savā ikdienā, tādējādi samazinot 2. tipa cukura diabēta attīstības risku nākotnē.  

Šogad SPKC speciālisti ir aktualizējuši infografiku par cukura diabētu, lai atgādinātu par galvenajiem cukura diabēta tipiem, simptomiem un veselīga dzīvesveida principiem 2. tipa cukura diabēta profilaksē.

Tāpat SPKC speciālisti ir sagatavojuši infolapu “Mīti un fakti par cukura diabētu”, kurā atspēkoti sabiedrībā pastāvošie mīti par cukura diabētu. Ceram, ka izstrādātie materiāli pašvaldības iedzīvotājiem sniegs zināšanas par cukura diabēta raksturīgākajām pazīmēm un profilaktiskajiem pasākumiem slimības novēršanai. 

Aicinām Pasaules diabēta dienā izmantot arī SPKC un VM iepriekš izstrādātos informatīvos materiālus, izglītojot pašvaldības iedzīvotājus par 2. tipa cukura diabēta profilakses jautājumiem: 

• Informatīvie materiāli par cukura diabētu: 
  • Buklets “Cukura diabēts”; 
  • Infografika “Cukura diabēts”; 
  • Video materiāls “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”. 
• Informatīvie materiāli par veselīgu uzturu: 
  • Krāsojamā grāmata “Vesels ēdis”; 
  • Darba burtnīca “Pasaules ūdens diena”; 
  • Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”;  
  • Infolapa “Ķermeņa masas indekss”; 
  • Infografika “Neaizmirsti padzerties!”; 
  • Infografika “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu”;  
  • Infografika “Patiesība par cukuru” ; 
  • Infografika “Saldinātie gāzētie dzērieni” ; 
  • Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”; 
  • Informatīvais materiāls “Ieteikumi veselīgam veģetāram uzturam”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”; 
  • Buklets “Uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis bērniem 7–10 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11–14 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15–18 gadu vecumā”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam”; 
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas periodā”. 
• Informatīvie materiāli par fiziskajām aktivitātēm: 
  • Infolapa “Fizisko aktivitāšu piramīda”; 
  • Uzlīme “Izvēlies kāpt pa kāpnēm”;  
  • Informatīvais materiāls “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem”;  
  • Infografika “Pastaiga – ieguldījums Tavā veselībā visos gadalaikos”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi bērniem un pusaudžiem (0-17 gadi)”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem (18-64 gadi)”; 
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)” . 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit. 

17. OKTOBRIS - PASAULES TRAUMU DIENA

Pasaules redzes diena

Lai veicinātu acu veselību, redzes saglabāšanu, redzes pasliktināšanās novēršanu, kā arī vairotu iecietību un sapratni pret cilvēkiem, kuri saskārušies ar redzes traucējumiem, katru gadu oktobra otrajā ceturtdienā tiek atzīmēta Pasaules redzes diena. Šogad Pasaules redzes diena tiks atzīmēta 12. oktobrī. 

 

Acis ir viens no svarīgākajiem cilvēka maņu orgāniem, tādēļ būtiski ir rūpēties par savu redzi, lai saglabātu to pēc iespējas ilgāk: 

• ja ārsts ir nozīmējis redzes korekcijas līdzekļus, lieto tos atbilstoši ārsta norādēm. Kontaktlēcas uzglabā tam paredzētajā šķīdumā un vienmēr ievēro derīguma termiņu. Pirms kontaktlēcu ievietošanas un izņemšanas vienmēr nomazgā rokas. Kontaktlēcas nēsā tikai tam paredzētajos gadījumos; 
• ēd veselīgi – veselīgam uzturam, kas bagātināts ar augļiem un dārzeņiem, īpaši tumši zaļajiem lapu dārzeņiem un salātiem, kā arī treknajām zivīm, ir liela nozīme acu veselības saglabāšanā; 
• uzturi veselīgu ķermeņa svaru – liekais svars un aptaukošanās palielina risku saslimt ar cukura diabētu, kas var ievērojami pasliktināt redzi vai pat izraisīt redzes zudumu; 
• nesmēķē – smēķēšana palielina risku saslimt ar kataraktu un veicina redzes nerva bojājumus, kam var sekot redzes zudums; 
• izvairies no stresa – emocionālais sasprindzinājums, dažādi nopietni pārdzīvojumi un stress var ietekmēt redzes funkcijas. Acu veselību uzlabos regulāra acu atpūtināšana, svaigs gaiss un miegs; 
• atpūtini acis – ja pavadi ilgu laiku pie datora, TV ekrāna, planšetes vai viedtālruņa, skatoties vienā punktā, acis var nogurt, jo mirkšķināšana notiek retāk. Ik pēc katrām 20 minūtēm atpūtini acis 20 sekundes, piemēram, skatoties tālumā. 

 

Vienīgais veids, kā pārliecināties par acu veselību, ir apmeklēt speciālistu un veikt redzes pārbaudi. Veic redzes pārbaudi reizi gadā – īpaši tad, ja lieto brilles (arī bērniem), bet ja lieto kontaktlēcas – divreiz gadā. Vairākas acu slimības, piemēram, glaukoma, var noritēt bez simptomiem. 

 

Vairāk informācijas par to, kā rūpēties par acu veselību,  infografikā “Acu veselība”. 

 

Aktualizējot Pasaules redzes dienu savā pašvaldībā, aicinām izmantot arī citus informatīvos materiālus: 

• infografika “Droša un veselībai nekaitīga moderno tehnoloģiju lietošana”; 
• video “Profesors acītis”. 

---

10. oktobris - Pasaules psihiskās veselības diena

Ik gadu 10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena, lai veicinātu un aizsargātu ikviena cilvēka psihisko veselību, palielinātu sabiedrības izpratni par psihisko veselību kā nozīmīgu un neatņemamu vispārējās veselības komponenti, kā arī mazinātu stigmu pret psihiskajām slimībām.  

Psihiskā veselība ir raksturojama kā labklājības stāvoklis, kurā indivīds realizē savas spējas, tiek galā ar dažādām dzīves situācijām, var mācīties un strādāt produktīvi, kā arī spēj dot ieguldījumu sabiedrībā. Lai uzturētu labu psihisko veselību, par to ir jārūpējas ik dienu, līdzīgi kā rūpējamies par savu fizisko veselību. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī mazina risku attīstīties psihiskajām slimībām - depresijai, trauksmei u. c.     

2023. gadā publicētajā “Pētījumā par psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijā” tika noskaidrots, ka klīniski nozīmīgi depresijas simptomi ir 6,4% Latvijas iedzīvotāju, ģeneralizēta trauksme – 3,9% Latvijas iedzīvotāju, savukārt alkohola lietošanas traucējumi – 13,1% Latvijas iedzīvotāju. Domu par pašnāvību, paškaitējuma nodarīšanas un pašnāvnieciskas uzvedības pēdējā mēneša prevalence sasniedza 10,6%. Ar pētījuma gala ziņojumu var iepazīties šeit. 

Psihiskajai veselībai ir jābūt ikviena prioritātei. Rūpes par psihisko veselību ļauj justies labāk, dzīvot mierīgāk un sasniegt savus mērķus, kā arī tās mazina risku attīstīties dažādām psihiskām slimībām. Lai sekmētu iedzīvotāju labsajūtu, mazinātu spriedzi un palielinātu enerģijas līmeni ikdienā, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši infografiku, kurā apkopotas biežāk pielietotās pašpalīdzības metodes psihiskās veselības veicināšanai. 

Aicinām Pasaules psihiskās veselības dienā izmantot arī SPKC iepriekš izstrādātos informatīvos materiālus: 

• Brošūra “Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi?”; 
• Brošūra "Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?"; 
• Brošūra "Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?"; 
• Brošūra "Kas ir emocionāli nestabila personība?"; 
• Brošūra "Kas ir ēšanas traucējumi?"; 
• Brošūra "Kas ir šizofrēnija?"; 
• Brošūra "Kas ir miega traucējumi?"; 
• Brošūra "Kas ir demence?"; 
• Brošūra "Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?"; 
• Brošūra "Kas ir depresija?"; 
• Brošūra “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”; 
• Brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām”; 
• Brošūra "Pirmā psiholoģiskā palīdzība"; 
• Brošūra "Ieteikumi izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi skolas vidē"; 
• Brošūra "Ieteikumi izglītības iestāžu pedagogiem darbam ar mācību filmām “Katrīna” un “Roberts” emocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās mazināšanai skolā un interneta vidē"; 
• Brošūra “Pašnāvību novēršana – informatīvais materiāls skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem”; 
• Mācību filma skolēniem "Katrīna" ņirgāšanās profilaksei skolas vidē; 
• Infografika “Veselīgs miegs”; 
• Infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”; 
• Infografika “Depresija: fakti un mīti”; 
• Infografika “Izdegšana darbā”; 
• Infografika “Psihiskā veselība”; 
• Infografika “Kā pārvarēt stresu?”; 
• Informācija SPKC mājaslapā.  

 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit. 

 

 

Aicinām iepazīties arī ar Veselības ministrijas resursiem par psihisko veselību: 

• Mācību filma pusaudžu ņirģāšanās mazināšanai skolās; 
• Veselības ministrijas Youtube kanāla psihiskās veselības sadaļa: Psihiskā veselība - YouTube; 
• Brošūra "Pirmā psiholoģiskā palīdzība" (pieejama drukātā formātā);  
• Vecāku rokasgrāmata “Garīgās veselības veicināšanas programma” ; 
• Par ņirgāšanos izglītības vidē (kampaņas materiāli): "Ieskaties acīs! Ņirgāšanās – nav smieklīgi!" | Esparveselibu.lv 
• Materiāli par psihiskās veselības sarežģījumiem: Viss ir Norm.a | Esparveselibu.lv  
• Informatīvi materiāli par veselības izglītības jautājumiem (tajā skaitā par psihisko veselību)  
  • VeselsPusaudzis_web_09_05_2019_0.pdf (esparveselibu.lv) 
  • VeselsJaunietis_0.pdf (esparveselibu.lv) 
• Mācību filma vecākiem "Kā sarunāties ar bērnu dažādos vecuma posmos". - YouTube 

 

---

Oktobris - krūts veselības mēnesis

Oktobris visā pasaulē tiek atzīmēts, kā krūts veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par krūšu veselību un krūts vēža profilaksi.   

Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais ļaundabīgais audzējs sievietēm pasaulē. Arī Latvijā krūts vēzis ir biežākais atklātais ļaundabīgais audzējs un visbiežākais nāves cēlonis ļaundabīgo audzēju grupā sievietēm. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, vidēji trešajai daļai sieviešu krūts vēzis tiek atklāts novēloti (3. un 4. stadijā).     

Krūts vēža attīstību var ietekmēt dažādi faktori, kurus dzīves laikā var pilnībā novērst vai būtiski mazināt:

• smēķēšana,   
• alkohola lietošana,  
• liekais svars un aptaukošanās,
• fiziskās aktivitātes.   

Taču ir arī riska faktori, kurus nevar ietekmēt (vecums, dzimums, krūts vēzis ģimenē, sievietes cikls (sievietēm, kurām menstruācijas sākās pirms 12 gadu vecuma un / vai menopauze iestājās pēc 55 gadu vecuma)).   

Līdz ar to liela nozīme ir krūts vēža profilaksei – veselīgam uzturam, aktīvam dzīvesveidam, kaitīgo ieradumu pārtraukšanai un regulārām krūts pārbaudēm – krūšu pašpārbaude un krūts vēža skrīnings. Skrīnings ir valsts apmaksāts mamogrāfijas izmeklējums reizi divos gados sievietēm no 50 līdz 68 gadu vecumam. Mamogrāfija ir viena no efektīvākajām krūšu izmeklēšanas metodēm, ar kuras palīdzību var atklāt krūts vēzi vai citas krūts veselības problēmas jau agrīni. Sievietēm no 50 gadu vecuma tiek sūtīta vēstule ar aicinājumu veikt valsts apmaksātu mamogrāfiju. Pēc vēstules saņemšanas, nepieciešams veikt pierakstu uz izmeklējumu.   

Informācija par ārstniecības iestādēm, kas veic valsts apmaksātu mamogrāfiju: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/arstniecibas-iestazu-saraksts    

Informācija par mobilā mamogrāfa izbraukumu grafiku: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mobilais-mamografs    

Svarīgi ir regulāri pārliecināties par savu krūšu veselības stāvokli arī ja nav jūtamas kādas izmaiņas, jo krūts vēža attīstības pirmajās stadijās visbiežāk nav novērojami simptomi.   

Krūts veselības mēnesī aicinām sievietes rūpēties par savu un savu krūšu veselību, lai laikus atklāt izmaiņas krūtīs un rīkotos. Tāpat arī aicinām sievietes rūpēties vienai par otru, atgādinot savām mammām, māsām, vecmāmiņām un draudzenēm rūpēties par savu krūšu veselību!      

 

Vairāk informācijas:  

• buklets “Krūšu pašpārbaude – ikmēneša rituāls”;  
• grāmatzīme “12 veidi, kā mazināt risku saslimt ar vēzi”;  
• darba burtnīca “Krūšu veselība un pašpārbaude”;  
• kartīte "Veic krūšu pašpārbaudi un esi vesela!"
• video “Krūšu pašpārbaude”. 

 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali

---

 

10. septembrī tiek atzīmēta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, kuras šī gada sauklis ir “Radīt cerību ar darbību”. Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību pašnāvību profilaksei, mazināt aizspriedumus un veicināt organizāciju un sabiedrības izpratni, sniedzot vēstījumu, ka pašnāvības ir novēršamas. 

Pašnāvība jeb suicīds ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Lai arī psihiska saslimšana nav obligāts pašnāvniecisku tieksmju vai pašnāvības priekšnosacījums, psihiski traucējumi būtiski paaugstina pašnāvības vai pašnāvības mēģinājuma risku. 

Pašnāvības novēršanā visbūtiskākais aspekts ir savlaicīga un pēc iespējas agrīna psiholoģiskām ciešanām un/vai paaugstinātam pašnāvības riskam pakļauto personu atpazīšana.  

Faktori, kas nosaka lielāku pašnāvības risku: 

• iepriekš dzīvē bijušas pašnāvības domas, vai pašnāvības mēģinājums vai paškaitējums (piemēram, roku graizīšana); 
• pašnāvība vai pašnāvības mēģinājums ģimenē; 
• psihiskas slimības (piemēram, depresija, šizofrēnija, pēctraumas stresa sindroms, bipolāri garastāvokļa traucējumi); 
• nopietna fiziska saslimšana (piemēram, vēzis, AIDS, slimības, kas saistītas ar hroniskām sāpēm);  
• nesena psiho-traumējoša situācija (piemēram, izjukušas attiecības, problēmas ģimenē, biznesa vai juridiskas problēmas);  
• vientulība, noslēgts un savrups dzīvesveids;  
• noteiktas personības iezīmes – pesimistisks pasaules redzējums, agresivitāte, impulsivitāte;  
• vīrieša dzimums;  
• viegla piekļuve pašnāvības izdarīšanas līdzekļiem (medikamenti, ieroči u.c.). 

Šogad Pasaules pašnāvību novēršanas dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Pašnāvību novēršana – kā atpazīt pašnāvības riska pazīmes un palīdzēt līdzcilvēkam” (pievienota e-pasta pielikumā .pdf un .png formātos).   

Vairāk informācijas par pašnāvību riska faktoriem atrodams šeit. 

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC un Veselības ministrijas speciālistu izstrādātajiem materiāliem:  

• “Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?”; 
• "Pirmā psiholoģiskā palīdzība"; 
• "Ieteikumi izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi skolas vidē"; 
• "Pašnāvību novēršana"; 
• Infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”; 
• Infografika “Depresija fakti un pazīmes”; 
• Infografika “Psihiskā veselība”. 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.      

Slimību profilakses un kontroles centrs

Pasaules seksuālās veselības diena ir starptautiska iniciatīva ar mērķi informēt plašāku sabiedrību par seksuālās veselības nozīmi, tostarp veselīgu attieksmi pret seksualitāti, personīgo robežu nospraušanu, seksuāli transmisīvo infekciju profilaksi, grūtniecības plānošanu un emocionālo un psiholoģisko labbūtību attiecībās. 

Saskaņā ar pētījumu centra “SKDS” 2022. gadā veiktās aptaujas datiem – 64% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem netiek runāts pietiekami daudz.  

Šogad Pasaules seksuālās veselības dienas tēma ir “Piekrišana”.  

Piekrišana nozīmē sniegt cilvēkiem izvēles iespēju par jebkāda veida fizisku saskarsmi un respektēt cita atbildi, arī tad, ja atbilde ir noliedzoša. Iedzīvotāju, tostarp pusaudžu un jauniešu izglītošana par piekrišanu var palīdzēt iemācīties noteikt savas personīgās robežas un ievērot līdzcilvēku robežas, kā arī uzturēt cieņpilnas attiecības nākotnē. 

Pasaules seksuālās veselības dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši informatīvu plakātu par piekrišanu (pdf. un png. formātā). 

Tāpat aicinām iepazīties ar SPKC un Veselības ministrijas izstrādātājiem informatīvajiem materiāliem par seksuālo un reproduktīvo veselību: 

• Brošūra “Attiecības un veselība - mana atbildība” (pieejams drukātā formātā); 
• Brošūra “Meitenes, puiši un pubertāte” (pieejams drukātā formātā); 
• Izglītojošs video Pusaudžiem par intīmo higiēnu; 
• Brošūra HIV/AIDS, B un C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas (pieejams drukātā formātā); 
• BrošūraSeksuālā un reproduktīvā veselība dāmām un kungiem pēc 50 gadu vecuma; 
• Brošūra "Zīlīte" vecākiem. Materiāls vecākiem sarunām par seksu ar pusaudžiem un jauniešiem (pieejams drukātā formātā); 
• Buklets HIV infekcija (pieejams drukātā formātā); 
• Buklets "HIV nešķiro. Tas attiecas arī uz Tevi!" (pieejams drukātā formātā); 
• Kampaņa par vakcināciju pret CPV "Uzvari cīņā ar vēzi, pirms tā sākas"; 
• Kampaņa "CIK BRĪVI TU RUNĀ SEKSA VALODĀ? PAR VEIKLU VALODU!".  

Ar citiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.  

Slimību profilakses un kontroles centrs 

25. jūlijā tiek atzīmēta Pasaules noslīkšanas novēršanas diena, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par noslīkšanu kā novēršamu parādību. Šogad veselības dienas sauklis ir “Ikviens var noslīkt, bet nevienam nevajadzētu” (Anyone can drown, no one should), atsaucoties uz to, ka noslīkšana ir novēršama. 

Dati ir satraucoši – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka šogad no ūdens izcelti jau 70 bojāgājušie, 26 no tiem peldsezonā (dati uz 07.07.2023.). Lai novērstu jaunus noslīkšanas gadījumus un glābtu dzīvības, ir īpaši būtiski aktualizēt šo tēmu sabiedrībā.  

Lai atpūta pie un uz ūdens ikvienam būtu droša un patīkama, atgādinām pamatprincipus, kas jāņem vērā, izveidojot un uzturot peldvietu: 

• pakāpeniska dziļuma maiņa: peldvietas ūdens daļai jābūt ar lēzenu kritumu, lai nodrošinātu pakāpenisku ienākšanu ūdenī kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Turklāt peldvietas dziļumam ir jābūt tādam, lai varētu ierīkot bērnu sektoru, t. i., izlikt bērnu bojas līdz 70 cm dziļumam; 
• optimāls peldvietas garums un platums: peldvietas izmēriem ir jābūt tādiem, lai tajā varētu atrasties un peldēt optimāls cilvēku skaits. Ierīkojot nepietiekami plašu peldvietu, kurā nepietiek vieta visiem peldēt gribētājiem, var izprovocēt peldēšanu ārpus peldvietas, kur tas vairs nav droši.  Peldvietas izmēriem jābūt tādiem, lai cilvēki patstāvīgi varētu atgriezties krastā; 
• pārbaudīta peldvietas gultne: gultnei jābūt cietai, bez dūņām un atbrīvotai no zemūdens priekšmetiem, piemēram, zariem, akmeņiem, stikliem, dažādām konstrukcijām; 
• peldvietas sauszemes un ūdens daļām jābūt pietiekami insolētām: vēlams, lai lielāko dienas daļu peldvietas sauszemes un ūdens daļas tiktu apsauļotas. Tajā pašā laikā, jābūt iespējai patverties ēnā; 
• neveidot laipas peldvietas ūdens un sauszemes daļā: koka konstrukcijas ūdens ietekmē ātri bojājas – koks sāk pūt, no koka atslāņojas naglas un skrūves. Minētās būves rada papildu risku traumēties un provocē lēkšanu ūdenī. Vēlams atturēties no koka laipu izveides arī sauszemes daļā. Pārvietojoties pa to basām kājām, bieži tiek gūtas traumas, proti, ierautas skabargas, nobrāztas ķermeņa daļas; 
• vēlams, lai katrā peldvietā būtu glābējs: ja peldvietā ir paredzēts glābšanas dienests, tad skatu torni vai glābšanas staciju jānovieto tā, lai saules stari pēc iespējas neatrastos pretī postenim. Tas ir nepieciešams, lai, veicot ūdens daļas novērošanu, glābēji netiktu žilbināti ar saules stariem, un, lai peldvieta būtu pārredzama. 

Ūdens boju nozīme un funkcijas: 

• tās norāda robežu, līdz kurai vietai peldēt ir droši; 
• tās norāda robežu, līdz kurai glābējs var paspēt izglābt cilvēku; 
• tās norāda robežu, līdz kurienei drīkst pārvietoties ar ūdens transportu; 
• tās norāda oficiālās peldvietas robežu (ja tāds statuss ir); 
• pie bojas cilvēks var pieturēties un atpūsties, lai mērotu ceļu virzienā uz krastu; 
• pie bojas var dot signālu glābējiem vai apkārtējiem. 

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC izstrādātājiem informatīvajiem materiāliem par drošu atpūtu pie un uz ūdens.  

Bērniem un pusaudžiem: 

• 360 grādu virtuālā tūre “Peldies droši!”; 
• Informatīvais materiāls bērniem “Man ir mugurkauls”; 
• Video “Esi ūdensdrošs”; 
• E. Kurpnieka stāsts par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām 
• Infografika “Peldies droši” 
• Darba lapas skolēniem “Starptautiskā ūdens drošības diena” 
• Darba lapas bērniem “Esi drošs pie un uz ūdens” 

Jauniešiem un pieaugušajiem: 

• Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī! 
• Pārgalvības cena. Nelec! Jura Kalniņa stāsts 
• Pārgalvības cena. Nelec! Elvja Kurpnieka stāsts 
• Pārgalvības cena. Nelec! Mārtiņa Karnīša stāsts 
• Infografika “Peldies droši” 

DROŠAS UN PIEMĒROTAS PELDVIETAS IZVĒLE

Noderīgu informāciju var atrast arī SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”. 

Slimību profilakses un kontroles centrs

18.jūnijs - medicīnas darbinieku diena

Ik gadu jūnija trešajā svētdienā tiek atzīmēta Medicīnas darbinieku diena. Šogad tas ir 18.jūnijs, kad vēlamies ne tikai sveikt visus medicīnas darbiniekus, bet arī vērst pastiprinātu uzmanību uz mediķu veselību, drošību un labsajūtu.

Ikviens medicīnas darbinieks ir neatņemama veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kas neatlaidīgi dara savu darbu, lai ik dienas palīdzētu pacientiem saglabāt un uzlabot veselību un labsajūtu. Taču vienlaikus darba ikdiena ir saistīta arī ar palielinātiem veselības, t.sk., infekciju slimību riskiem.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā padarīt darba vidi drošāku gan sev, gan pacientam, ir vakcinācija. Ikvienam medicīnas darbiniekam ieteicams vakcinēties pret:

• B hepatītu;
• difteriju un stingumkrampjiem (revakcinācija ik pēc 5–9 gadiem);
• sezonālo gripu (revakcinācija katru gadu).

Ne mazāk svarīga ir arī rūpīga higiēnas principu ievērošana un individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, tāpēc šogad Medicīnas darbinieku dienas aktualizēšanai SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Higiēnas drošības nosacījumi medicīnas darbiniekiem”, tādējādi aktualizējot ne tikai vienkāršus higiēnas drošības nosacījumus, bet arī pareizus individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas principus.

Ar citiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Slimību profilakses un kontroles centrs

14. jūnijs - Pasaules asinsdonoru diena

Katru gadu 14. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā asinsdonoru diena, veicinot sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar asins ziedošanas nozīmīgumu. Tās mērķis ir veicināt globālu izpratni par asins ieguves nepieciešamību pārliešanai un par brīvprātīgu, bezatlīdzības asinsdonoru būtisko ieguldījumu valsts veselības aprūpes sistēmā.  

Drošas asinis un to pārliešana ir ļoti svarīgs veselības aprūpes un sabiedrības veselības faktors. Donoru asinis katru dienu glābj miljoniem dzīvību un uzlabo dažādu pacientu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Nepieciešamība pēc asinīm ir vispārēja, bet tās nav pieejamas visiem, kam tās būtu nepieciešamas.  

Kļūt par asins donoru ir nozīmīgi, jo asinis ir ļoti nepieciešamas, piemēram, pacientiem operāciju laikā. Asins vēža slimniekiem ir nepieciešamas no 1 līdz 3 donoru asins devām dienā, bet reizi trijos mēnešos asins plazmas pārliešana ir nepieciešama arī kādam jaundzimušajam.  

Ne tikai pacienti gūst labumu no šī procesa, bet arī pats asins donors, jo asins donori mazāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām, asins ziedošana raisa pozitīvas izjūtas, jo esi palīdzējis kādam grūtā brīdī. Tāpat asins ziedošana ir lieliska iespēja uzzināt savu pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni, stimulēt asinsrades sistēmu, atjaunojot asins sastāvu. Kļūstot par asinsdonoru, ir iespēja saņemt arī apmaksātu atpūtas dienu. 

Pirms asinis tiek ziedotas, ir nepieciešams noskaidrot, vai asins donors atbilst dažādiem nosacījumiem, piemēram, vai ir vecuma grupā no 18 līdz 65 gadiem, sver ne mazāk kā 50 kg. Svarīgi, lai dienā pirms asins ziedošanas donors nav lietojis alkoholu, kā arī pēdējā laikā nav slimojis un jūtas vesels. Tāpat donoram ir svarīgi pirms asins ziedošanas uzņemt sabalansētu uzturu, lietot daudz šķidruma, kā arī kvalitatīvi izgulēties. 

Aicinām iepazīties ar SPKC speciālistu izveidoto infografiku “Mums ir viena asinsrite, izglāb 3 dzīvības!”, kas atbildēs uz jautājumiem, kāpēc un kā kļūt par asins donoru. 

Vairāk informācijas meklējiet šeit: donors.lv 

17. maijs - Pasaules hipertensijas diena

17. maijā tiek atzīmēta Pasaules hipertensijas diena, lai vērstu uzmanību hipertensijai jeb paaugstinātam asinsspiedienam un tā profilaksei. Šīs dienas sauklis ir “Mēri asinsspiedienu pareizi, kontrolē to un dzīvo ilgāk!” (Measure Your Blood Pressure Accurately, Control It, Live Longer). 

Pieauguša cilvēka ideālais arteriālais asinsspiediens neatkarīgi no vecuma ir 120/80 mmHg. Paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu ≥140/90 mmHg visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz saukt par “kluso slepkavu”. Augsts asinsspiediens bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānos, kā arī ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā. 

Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir: 

• neveselīgs uzturs; 
• fizisko aktivitāšu trūkums; 
• liekais svars un aptaukošanās; 
• smēķēšana;  
• pārmērīga alkohola lietošana u. c., 

bet uzturēt normālu asinsspiedienu palīdz:

• veselīgs uzturs (vairāk uzturā dārzeņi, augļi, ogas, uzņemtā sāls daudzuma ierobežošana u. tml.); 
• regulāras fiziskās aktivitātes (vingrošana, braukšana ar divriteni, nūjošana, raita soļošana u. tml. aktivitātes vismaz pusstundu piecas reizes nedēļā); 
• svara kontrole; 
• atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola un citu apreibinošo vielu lietošanas); 
• pietiekams miegs (vismaz 7 līdz 8 stundas ik nakti); 
• garīgo veselību veicinošas aktivitātes (meditācija, elpošanas vingrinājumi). 

Ikvienam ir jāzina savs asinsspiediens, un jāveic asinsspiediena mērījumi vismaz 1–2 reizes gadā. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Asinsspiediena mērīšanas procedūra ir vienkārša, tomēr ir svarīgi to darīt pareizi:

• ieteicams nelietot kafiju, nesmēķēt vismaz 30 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas un vismaz 5 minūtes pirms asinsspiediena mērīšanas atrasties miera stāvoklī; 
• svarīgi apsēsties ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni. Kājas jāatbalsta pret grīdu, nesakrustojot tās; 
• asinsspiediena mērītāja manšeti jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2 līdz 5 cm virs elkoņa locītavas. Roka jānovieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī; 
• mērījuma veikšanas laikā nesarunāties un nekustēties; 
• asinsspiediens jāmēra 3 reizes, par pareizo rezultātu uzskatot 2. un 3. mērījumu vai šo mērījumu vidējo rādījumu. 

SPKC izstrādātie informatīvie materiāli par sirds un asinsvadu slimību, t. sk. hipertensijas profilaksi: 

• infografika “Zini un kontrolē savu asinsspiedienu”; 
• infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu”; 
• infografika “Sāls”; 
• infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”; 
• buklets “Sirds un asinsvadu veselības formula”; 
• grāmatzīme “7 veselas sirds rādītāji”; 
• informatīvais materiāls “Ķermeņa masas indekss. Vidukļa apkārtmērs” un 
• citi informatīvie materiāli, kas ir pieejami SPKC mājaslapā. 

15. maijs - Starptautiskā ūdens drošības diena

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir veidot globālu izpratni par slīkšanu un tās profilaksi, kā arī izglītot sabiedrību par drošību pie ūdenstilpēm un uz ūdens. 

Turklāt 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, kuru uzsākot katram vajadzētu vēlreiz pārskatīt aktuālo informāciju par drošu peldēšanos un atpūtu pie ūdenstilpēm, pārliecināties par savām zināšanām un nepieciešamības gadījumā tās atjaunot. Ļoti būtisks uzdevums pieaugušajiem ir nodot šīs zināšanas un paradumus arī bērniem un jauniešiem. 

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no 5 līdz 24 gadiem. Dati liecina, ka visbiežāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. 2020. gadā 61 cilvēks guvis traumas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Visvairāk traumu ieguvušas personas 35–39 gadu un 15–24 gadu vecumgrupās, visbiežāk – vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē.  

NVPT pārstāvjiem jābūt zinošiem par drošu peldēšanos un atpūtu pie un uz ūdenstilpēm, lai spētu ieviest un nodrošināt drošības pasākumus arī savā pašvaldībā. Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. 

SPKC izstrādātie materiāli par drošību, atpūšoties pie ūdens: 

Bērniem: 

• 360 grādu virtuālā tūre, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens; 
• Video “Esi ūdensdrošs”; 
• E. Kurpnieka stāsts  par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām; 
• Infografika “Peldies droši”; 
• Informatīvais materiāls “Man ir mugurkauls”;  
• Darba lapas “Esi drošs pie un uz ūdens”. 

Jauniešiem un pieaugušajiem: 

• Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!; 
• Video “Pārgalvis=bezgalvis”; 
• Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”; 
• Infografika “Peldies droši”; 
• Video “Pārgalvības cena. Nelec! Jura Kalniņa stāsts”; 
• Video “Pārgalvības cena. Nelec! Elvja Kurpnieka stāsts”; 
• Video “Pārgalvības cena. Nelec! Mārtiņa Karnīša stāsts”; 
• Infografika "Domā ar galvu, nelec uz tās".

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit. 

Papildu noderīgu informāciju par drošu atpūtu pie un uz ūdens var meklēt SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”. 

5. maijs - Pasaules roku higiēnas diena

5. maijā tiek atzīmēta Pasaules roku higiēnas diena, lai sabiedrībā aktualizētu regulāras un pareizas roku higiēnas nozīmi.  

Roku higiēnas ievērošana ir ļoti svarīgs pasākums vairāku infekcijas slimību, piemēram, augšējo elpceļu un akūto zarnu infekciju profilaksē. Ikdienā patogēnie jeb sliktie mikroorganismi ar nemazgātām rokām var tikt pārnesti uz dažādiem priekšmetiem un virsmām, piemēram, durvju rokturiem, telefonu, ēdienu, lifta pogām u.c. Pieskaroties acīm, degunam, mutei vai ēdot ar nemazgātām rokām, mikrobi var nokļūt cilvēka organismā, izraisot dažādas saslimšanas.   

Tieši roku mazgāšana ar ziepēm un tīru ūdeni nodrošina mikroorganismu izplatības ierobežošanu. No tā, cik pareizi un bieži tiek mazgātas rokas, ir atkarīga gan paša, gan citu cilvēku inficēšanās novēršana. Pareizas roku mazgāšanas soļi: 

• saslapina rokas un apakšdelmus zem tekošas ūdens strūklas;
• pārklāj rokas ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka, jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem); 
• ziepes rokās saputo; 
• vismaz 20 sekundes enerģiski ieziepē visas roku virsmas, jo katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika; 
• to veicot, kārtīgi no visām pusēm berž plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus pretējās rokas delnās, abu plaukstu virspusi, abus īkšķus pretējās rokas delnās, kā arī iztīra nagus; 
• šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji; 
• vismaz 10 sekundes rokas skalo zem tekošas ūdens strūklas; 
• roku mazgāšanas laikā izvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei; 
• rokas nosusina ar tīru dvieli. Ārpus dzīvesvietas ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus; 
• ar roku regulējamu ūdens krānu (maisītāju) ieteicams aizgriezt ar papīra dvieļa palīdzību vai elkoni. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšana; 
• papīra dvieli met atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām. 

Šogad Pasaules roku higiēnas dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku par roku mazgāšanu. 

Vairāk informācijas par roku higiēnu atrodams šeit.  

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC speciālistu izstrādātajiem materiāliem:  

• Padomi vecākiem bērnu roku mazgāšanas paradumu veidošanai; 
• Ziepiņa radošo uzdevumu grāmata sākumskolas vecuma bērniem (pieejams drukātā formātā); 
• Ziepiņa krāsojamā grāmata pirmsskolas vecuma bērniem (pieejams drukātā formāta); 
• Ziepiņa roku mazgāšanas dziesmiņa; 
• Roku mazgāšanas algoritma uzlīme (pieejams drukātā formātā); 
• Ieteikumi pedagogiem darbā ar 5.-7. klašu audzēkņiem par roku higiēnas ievērošanu; 
• Brošūra “Tava personīgā higiēna”; 
• Krāsojamā uzdevumu grāmata “Higiēnas ABC”(pieejams drukātā formātā); 
• Plakāts “Mazgā rokas tīras, lai no mikrobiem tās brīvas” (pieejams drukātā formātā); 
• Plakāts “Vai rokas nomazgāji?” (pieejams drukātā formātā). 

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.       

3. maijs - Pasaules mātes psihiskās veselības diena

3. maijā tiek atzīmēta Pasaules mātes psihiskās veselības diena. Šīs dienas sauklis ir “Palīdzot māmiņām, palīdzam mazuļiem” (“Helping mothers, helping babies”).  

Mazuļa ienākšana ģimenē ir ļoti nozīmīgs un emocijām bagāts notikums. Tas ir brīdis, kad ikdienas dzīve ļoti krasi mainās, savukārt katras jaunas pārmaiņas nāk ar zināmiem riskiem. Bieži vien pēcdzemdību psihiskie traucējumi netiek atklāti, jo jaunie vecāki kautrējas vērsties pēc palīdzības. Reizēm aprašanai ar jauno dzīvi nepieciešams vairāk laika. Pēcdzemdību psihiskās veselības traucējumi var skart ikvienu sievieti – gan ar normālu, gan problemātisku grūtniecību, pirmo vai atkārtotu grūtniecību, sievieti, kura ir precējusies, un sievieti, kura nav precējusies, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, vecuma, tautības, izglītības līmeņa vai citiem apstākļiem. 

Ņemot vērā izmaiņas miega ritmā, jaunos pienākumus un laika trūkumu, ko veltīt sev, ir tikai normāli un saprotami, ka daudzas jaunās māmiņas piedzīvo garastāvokļa traucējumus. Pēcdzemdību psihiskos traucējumus parasti iedala trīs kategorijās (secībā no visvieglākajiem līdz vissmagākajiem traucējumiem): 

• pēcdzemdību skumjas jeb pēcdzemdību blūzs; 
• pēcdzemdību depresija; 
• pēcdzemdību psihoze. 

Šie traucējumu veidi var arī pārklāties. Skumjas pēcdzemdību periodā piedzīvo apmēram 85% sieviešu. Lielākajai daļai jauno māmiņu simptomi ir viegli un īslaicīgi, tomēr 10% līdz 15% sieviešu attīstās nozīmīgāki depresijas vai trauksmes simptomi. Saprotams, ka neviens no jaunajiem vecākiem nevēlas piedzīvot kādu no šīm situācijām, tādēļ svarīgi zināt un saprast, ka neviens nav vainojams pie šo traucējumu attīstības. 

Pasaules mātes psihiskās veselības dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti izstrādājuši infografiku “Psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”. 

Aicinām iepazīties arī ar informatīvo materiālu: 

• “Jauno vecāku psihiskā veselība pēcdzemdību periodā”.
• Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.      

Slimību profilakses un kontroles centrs

28. aprīlis - Pasaules darba drošības un veselības diena

Pasaules darba drošības un veselības dienu atzīmē, lai novērstu arodslimības un nelaimes gadījumus darbā visā pasaulē. Šīs tematiskās dienas mērķis ir veicināt izpratni par darba drošības jautājumiem un to, kā veselības veicināšana var palīdzēt samazināt ar darbu saistīto veselības traucējumu un traumu skaitu. 

Aicinām iepazīties ar Slimību profilakses un kontroles centra speciālistu izstrādātajiem materiāliem veselīgu paradumu veicināšanai darba vietā: 

• infografika “Aktīva darba diena darba vietā”;
• infografika “Aktīva darba diena sapulcēs un pārtraukumos”;
• infografika “Aktīva darba diena ceļā uz darbu”;
• infografika “Veselīgu pasākumu plānošana”;
• infografika “Izdegšana darbā”;
• infografika “Kā pārvarēt stresu”;
• buklets “Vingrojumu komplekss biroju darbiniekiem”;
• video “Veselība ir kustībā! Fiziskās aktivitātes pieaugušajiem”. 

24. - 30. aprīlis Pasaules imunizācijas nedēļa

No 24. līdz 30. aprīlim tiek atzīmēta Pasaules imunizācijas nedēļa. Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka viena no Covid-19 pandēmijas sekām ir nepietiekama bērnu un pieaugušo vakcinācija pret nopietnām infekcijas slimībām, tāpēc šī gada Pasaules imunizācijas nedēļas moto ir “Lielā panākšana” (“The Big Catch-Up”), lai veicinātu nevakcinēto cilvēku imunizāciju, palielinot vakcinācijas aptveri, aizsargājot visu vecumu cilvēkus no vakcīnnovēršamām slimībām, invaliditātes un pat nāves.  

Imunizācijas nedēļa ir veltīta iespējai vairot izpratni par kritiski svarīgu un savlaicīgu nepieciešamību vakcinēt bērnus un pieaugušos, kuri iekavējuši valsts garantētu vakcināciju.  

SPKC izstrādātie informatīvie materiāli par infekcijas slimībām, to profilaksi un vakcināciju:   

• infografika “Ērces”;  
• informācija par ērču encefalītu pieejama ŠEIT;  
• vairāk informācijas par ērču encefalīta vakcināciju bērniem, t. sk. * teritoriju saraksts valsts apmaksātās bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu veikšanai 2023. gadā pieejams ŠEIT;
• informācija par difteriju pieejama ŠEIT;  
• informācija par garo klepu pieejama ŠEIT;  
• informatīvais materiāls par garo klepu – “Garais klepus” .

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties ŠEIT.  

Vairāk informācijas par Pasaules imunizācijas nedēļu meklē ŠEIT!   

*Ērču encefalīta endēmiskās teritorijas   

7. aprīlī ik gadu tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību veselībai un rūpēm par to, kā arī aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.  

Par veselību jārūpējas ne tikai ikdienā, bet arī svētkos! Gaidāmajos svētkos:

• gādā par savu un bērnu drošību – pārliecinies par šūpoļu konstrukciju izturību pēc ziemas sezonas. Neļauj maziem bērniem šūpoties bez pieaugušo uzraudzības; 
• svētkos neaizmirsti izkustēties. Dodies pastaigā, piemēram, pa kādu no Veselības maršrutiem. Vairāk informācijas ŠEIT; 
• sargies no ērcēm – pēc pastaigas dabā pārbaudi, vai uz apģērba un ķermeņa nav ērces. Neaizmirsti pārbaudīt arī bērnus un mājdzīvniekus. Vairāk informācijas ŠEIT; 
• neļauj mikrobiem sabojāt svētkus! Mazgā rokas regulāri un pareizi. Vairāk informācijas ŠEIT; 
• ierobežo sāls patēriņu! Atceries, ka arī svētku laikā ieteicams uzņemt ne vairāk kā 5 gramus sāls dienā. Ja Lieldienās olas ēd ar sāli, izvēlies jodēto sāli; 
• lai ierobežotu uzņemtā cukura daudzumu, svētku galdā liec pašgatavotus dzērienus. Piemēram, nesaldinātu tēju vai ūdeni ar pievienotiem augļu, ogu gabaliņiem. 

24. martā ik gadu tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību jautājumiem, kuri ir saistīti ar tuberkulozi, tās profilaksi un plaušu veselību kopumā.  

Lai atgādinātu iedzīvotājiem par tuberkulozes profilaksi, simptomiem un ārstēšanas iespējām, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir sagatavojuši vairākus vizuālos materiālus, ko aicinām izvietot savos komunikāciju kanālos. Materiālus atradīsiet šīs e-pasta ziņas pielikumā. 

Papildus aicinām iepazīties ar citiem informatīvajiem materiāliem par tuberkulozes tēmu:  

• SPKC mājaslapas saturs par tuberkulozi 
• Infografika par tuberkulozi 
• Plakāts par tuberkulozi 
• Īss buklets par tuberkulozi 
• Brošūra par tuberkulozi 

20.martā - Pasaules mutes veselības diena

20. martā tiek atzīmēta Pasaules mutes veselības diena (World Oral Health Day), kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un papildināt zināšanas par mutes veselību, akcentējot mutes un zobu kopšanas nozīmi. Šogad šai dienai izvēlēts sauklis “Lepojies ar savu smaidu” (“Be proud of your mouth”), kas apzīmē katra personīgo spēju un apņemšanos ietekmēt savu mutes veselību, novērtēt un rūpēties par to.  

Par mutes un zobu veselību ir nepieciešams rūpēties jebkurā vecumā, bet īpaši svarīgi ir pareizi mutes dobuma higiēnas paradumi bērniem, pusaudžiem un sievietēm grūtniecības vai zīdīšanas periodā.  

Neveselīgi ēšanas paradumi un nepietiekama mutes dobuma higiēna rada vairākas mutes dobuma slimības, kas būtiski ietekmē mutes dobuma veselību, izraisot zobu kariesu (zobu bojājums/caurums) un smaganu slimības. 

Ieskaties sagatavotajā SPKC materiālā un uzzini kā rūpēties par savu mutes dobuma veselību! Pielikumā nosūtām informatīvo materiālu gan PDF, gan attēla formātā, tematiskās dienas tēmas aktualizēšanai pašvaldībā. 

Mutes dobuma higiēna un regulāras vizītes pie zobārsta un zobu higiēnista palīdzēs bērniem saglabāt veselus zobus. Līdz 18 gadu vecumam zobārsts bērniem ir pieejams bez maksas. Pie zobārsta ieteicams doties vismaz vienu reizi gadā un pie higiēnista – divas reizes gadā.  

Uzzini vairāk par zobārstniecības pakalpojumiem bērniem ŠEIT. 

Aicinām pašvaldībā atzīmēt Pasaules mutes veselības dienu un savos komunikāciju kanālos izvietot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus par mutes dobuma veselību: 

• Infografika “Zobu šķilšanās. Pazīmes un ieteikumi vecākiem”; 
• Infografika “Agrīnas bērnības kariess”; 
• Izglītojošs video pusaudžiem par personīgo higiēnu, t. sk. mutes dobuma higiēnu; 
• Izglītojoša multfilma bērniem “Man ir tīri zobi”;
• Infografika “Zobu balināšana “pa lēto”? Sarežģījumu ārstēšana “pa dārgo”!”; 
• Informatīvais materiāls "Mutes higiēna grūtniecības laikā";
• Informatīvais materiāls "Mazuļa pirmie zobi"; 
• Informatīvais materiāls "Smaganu slimības"

17.marts - Pasaules miega diena

Katru gadu marta trešajā piektdienā (šogad 17. martā) tiek atzīmēta Pasaules miega diena ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par veselīgu miegu, kā arī tā ieguvumiem veselībai. Šogad Pasaules miega dienas tēma ir “Miegs ir būtisks veselības priekšnosacījums” (ang. val. Sleep is Essential for Health).  

Tāpat kā veselīgam uzturam, fiziskajām aktivitātēm u.c. veselību veicinošām aktivitātēm, arī pietiekamam un kvalitatīvam miegam ir nozīmīga loma cilvēka fiziskās, psihiskās un sociālās labklājības nodrošināšanā un uzturēšanā.  

Šogad Pasaules miega dienas ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti ir izstrādājuši infografiku par miega traucējumiem, skaidrojot miega traucējumu rašanās galvenos iemeslus un ilgstošu miega traucējumu potenciālās sekas. 

9. martā - Pasaules nieru diena

Ik gadu marta otrajā ceturtdienā (šogad 9. martā) tiek atzīmēta Pasaules nieru diena, kuras mērķis ir veicināt izpratni par nieru būtisko lomu cilvēka organismā, samazināt nieru slimību izcelsmi un ar to saistīto problēmu ietekmi visā pasaulē.  

Nieres ir nozīmīgs cilvēka orgāns, kas veic dzīvībai un veselībai svarīgas funkcijas. Nieru galvenās funkcijas ir: 

• filtrēt (attīrīt asinis); 
• uzturēt atbilstošu šķidruma daudzumu organismā; 
• regulēt asinsspiedienu; 
• palīdzēt sarkano asins šūnu (eritrocītu) ražošanā; 
• palīdzēt ķermenim uzņemt D vitamīnu. 

Liekais svars, cukura diabēts, paaugstināts asinsspiediens un tādi kaitīgie ieradumi kā smēķēšana var veicināt nieru slimību attīstību, tādēļ, lai to nepieļautu, ļoti būtiska nozīme ir profilaktiskajiem pasākumiem (pietiekama šķidruma uzņemšana, veselīgs, daudzveidīgs un sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem u. c.). Nieres, pretēji citiem orgāniem, lielākoties nedod signālu (sāpes vai diskomfortu), ja to funkcija ir traucēta, un nieru slimības var ilgstoši palikt nepamanītas. Tādēļ būtiski ir regulāri (reizi gadā) doties pie ģimenes ārsta uz profilaktisko apskati, lai laicīgi atklātu nieru darbības traucējumus. 

Veicinot iedzīvotājos izpratni par nieru veselību, Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti izstrādājuši informatīvos materiālus nieru veselību veicinošu paradumu veidošanai:

• infografika “9 ieteikumi nieru veselībai”; 
• infografika “Neaizmirsti padzerties”;  
• infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns”; 
• infografika “Sāls”; 
• infografika “Pastaiga – ieguldījums Tavā veselībā visos gadalaikos”; 
• infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem (18-64 gadi)”; 
• infografika “Cukura diabēts”; 
• infolapa "Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu"; 
• infolapa "Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu"; 
• infolapa  "Ķermeņa masas indekss"; 
• brošūra “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem”; 
• brošūra “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”; 
• brošūra “Vēlies pārtraukt smēķēšanu? Sāc tagad!”; 
• uzlīme "Piespied sevi, nevis pogu - izvēlies kāpt pa kāpnēm"; 
• video “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”. 

4. martā -  Starptautiskā CPV izpratnes veicināšanas diena

Šādas dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un izglītošanu par CPV jeb cilvēka papilomas vīrusa  infekciju, tās izplatību un izraisītajām slimībām, kā arī profilakses pasākumiem. 

• CPV ir vīruss, kas inficē ādas un gļotādu dziļākos slāņus. 
• CPV vīruss ir ļoti plaši sastopams, un ar to var viegli inficēties katrs – tas visbiežāk tiek pārnests dzimumkontaktu laikā. 

Ir sastopami vairāk nekā 100 CPV veidi. Vairums no tiem ir tā saucamie zema riska vīrusa tipi, kas rada labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, kārpas. Savukārt augsta riska tipi var veicināt dzemdes kakla, maksts, vulvas vēža attīstību sievietēm, dzimumlocekļa vēža attīstību vīriešiem, anālā kanāla, kā arī mutes un rīkles vēža attīstību gan sievietēm, gan vīriešiem.

Slimību profilakses un kontroles centrs, projekta “Sadarbības uzlabošana imunizācijas jomā Eiropas Savienībā” (IMMunion) ietvaros ir adaptējis ASV bezpeļņas organizācijas “Advocates for Youth” projekta “Amaze” radīto video “Kas ir CPV?” (“What is HPV (Human Papillomavirus)” un veicis tā pilotēšanu izglītības iestādēs Latvijā. Pilotēšanas rezultāti norāda uz to, ka minētais video ir efektīvs rīks jauniešu mērķauditorijas zināšanu uzlabošanai par CPV.

Svarīgi!
Visefektīvākā aizsardzība pret CPV ir vakcinācija. Šobrīd valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV tiek nodrošināta 12 līdz 17 gadus vecām meitenēm un 12 līdz 14 gadus veciem zēniem.  
Valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV veic ģimenes ārsti un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrs.  

Citi noderīgi informatīvie materiāli par CPV: 

• infografika “Vakcinācija pret CPV”; 
• buklets par CPV (pieejams bez maksas arī drukātā veidā); 
• pastkarte “Vakcinācija pret CPV” (pieejama bez maksas arī drukātā veidā).

 
Vairāk informācijas par CPV iespējams atrast SPKC mājaslapā.

3. martā - Pasaules dzirdes diena

Pasaules dzirdes dienas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par novēršamiem dzirdes traucējumiem vai dzirdes zudumu.

Skaļa mūzikas klausīšanās nelabvēlīgi ietekmē ausu veselību. Tā var izraisīt zvanīšanu/trokšņus ausīs, kā arī dzirdes pasliktināšanos. Trokšņa izraisīta dzirdes pasliktināšanās ir novēršama, ievērojot drošas klausīšanās principus:

• klausoties mūziku austiņās, ierīces skaļuma līmeni jāiestata uz ne vairāk kā 60% no maksimālā iespējamā skaļuma. Austiņām jābūt kvalitatīvām un apkārtējo troksni slāpējošām;
• regulāri jāatpūtina dzirdi, atrodoties klusumā, kā arī jāierobežo audio ierīču ikdienas lietošanas ilgumu;
• trokšņainās vietās jālieto ausu aizsarglīdzekļi, piemēram, aizsargaustiņas vai ausu aizbāžņi. Jāmēģina atrasties pēc iespējas tālāk no trokšņa avota;
• priekšroka dodama bērnu rotaļlietām ar regulējamu skaļumu. Skaļumu nepieciešams iestatīt zemākajā iespējamajā līmenī.
• ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem un citiem spiciem priekšmetiem. Tā var traumēt bungplēvīti, kā arī radīt auss iekaisumu. Pilnīgi pietiek, ja ausis iztīra ar pirkstu.

Ja radušās aizdomas par dzirdes pasliktināšanos, ausīs jūtamas sāpes, dzirdama zvanīšana vai trokšņi, jāvēršas pie ārsta – otolaringologa.

Papildu informācija par drošu un nekaitīgu audio ierīču lietošanu un drošu klausīšanos bērniem ŠEIT. 

Pasaules dzirdes dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši infografiku “Rūpējies par savu ausu veselību”, kurā apkopoti ieteikumi, kā saudzēt dzirdi.

Informatīvais materiāls PDF 

1. decembrī - Pasaules AIDS diena

Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par HIV/AIDS un veicinātu šo slimību profilaksi, katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas vairojas, iznīcinot asins šūnas, tādējādi novājinot imunitāti. HIV infekcijas beigu stadija ir AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms.

Inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem (asinīm, izdalījumiem no dzimumorgāniem, mātes piena).

  Ar HIV nevar inficēties:

• sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;
• lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u. c.;
• apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
• braucot sabiedriskajā transportā;
• saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis;
• insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta apmēram 300 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū  jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt starptautiskā projekta "HERMETIC" pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu. HIV specifiskā terapija tiek nodrošināta par valsts līdzekļiem.

Veikt HIV eksprestestu ir ātrākais veids, kā noskaidrot to, vai esi inficējies. Par to, kā notiek eksprestestēšana un kādēļ to ir svarīgi veikt ikvienam, iespējams noskatīties šeit.

Plašāka informācija par testu veikšanas punktiem un to darba laikiem visā Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā šeit. 

Mīti par AIDS

15. novembrī - Pasaules diena bez alkohola

15. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diena bez alkohola, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus pārtraukt alkohola lietošanu un informēt sabiedrību par alkohola lietošanas izraisīto kaitīgumu.

2019. gadā Latvijā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju bija 12,9 litri, kas ir augstākais rādītājs starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm. Alkohola lietošana ir cēlonis vairāk nekā 60 dažādām hroniskām slimībām, kā arī neiropsihiskām slimībām. Turklāt pasaulē katru gadu aptuveni 3 miljoni cilvēku mirst alkohola lietošanas izraisītā kaitējuma dēļ. 

Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Kā pārtraukt alkohola lietošanu?”, kurā atspoguļoti septiņi soļi veiksmīgai alkohola lietošanas pārtraukšanai, un sagatavojuši vizuāļus “Kā alkohols iedarbojas uz organismu?” un “10 lieliski iemesli, kāpēc nelietot alkoholu”.

14. novembrī - pasaules diabēta diena

Cukura diabēts ir hroniska, progresējoša vielmaiņas slimība, kuras rezultātā organismam nav spējas patstāvīgi regulēt cukura līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā.

Vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai – uzturot normālu ķermeņa masu, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, daudzveidīgu uzturu.

Vairāk informācijas par cukura diabētu iedzīvotāji var iegūt, iepazīstoties ar Slimību profilakses un kontroles centrs izstrādāto video materiālu “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”: https://ej.uz/s5u5

Pastkarte sievietēm (pdf)

Pastkarte vīriešiem (pdf)

Atpazīsti insulta pazīmes un riska faktorus

29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules insulta diena, kuras galvenais mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par insulta riska faktoriem un profilakses metodēm, lai sabiedrība spētu laikus atpazīt insulta simptomus un novērst iespējamo insultu.  Šī gada Pasaules insulta dienas moto ir “Minūtes var glābt dzīvības”.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem insults ir biežākais invaliditātes cēlonis Latvijā, taču 30% gadījumu insults beidzas ar nāvi. Lai gan insults visbiežāk ir sastopams vecāka gadagājuma cilvēkiem, tomēr katrs septītais insulta nāves gadījums noticis vecumgrupā līdz 65 gadiem.

Šogad Pasaules insulta dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Insults” un darba lapu skolēniem par insulta riska faktoru atpazīšanu. 

Infografika Insulta pazīmes un riska faktori

Insulta vārdu spēle

SPKC atgādina 50-74 gadus veciem iedzīvotājiem par  valsts apmaksāto zarnu vēža profilaktisko testu

Vakcinējies pret Covid-19 un gripu! Piesakies pie ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetā vai manavakcina.lv. Negaidi, kad saslimstība pieaugs!

Covid-19 var veicināt hronisko saslimšanu saasinājumus. Pabeigts primārās vakcinācijas kurss pret Coivid-19 un veikta balstvakcinācija būtiski samazina smagu slimības, hospitalizācijas un nāves risku. 
Covid-19 un gripas vakcināciju var veikt kopā vienas ģimenes ārsta vizītes laikā.
 

Veselības aprūpe Babītes pagastā, Mārupes pagastā, Salas pagastā

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina iedzīvotājus iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par:

• Gripas un Covid-19 pazīmēm, vakcināciju
• Bērnu vakcināciju (LV, UA, RUS)

Citi informatīvie materiāli: