Medema purvs atrodas Mārupes novada Dienvidaustrumu daļā. Tā teritorija robežojas ar Olaines novadu. Kūdras purvs aizņem 3400ha. Pašreiz kūdras ieguve Medemu purvā vairs nenotiek un daļa purva ir izstrādāta. Daļa teritorijas ir apmežota. Lielākā augu daudzveidība ir konstatēta Medemu purva relatīvi mazskartajās daļās, kur saglabājušies augstiem un pārejas purviem raksturīgie elementi. Medema purvā un pieguļošajos mežu masīvos ir novērojama bagātīga lielo zīdītāju fauna. Teritorijas apsekojumos konstatēti staltbrieži, aļņi, stirnas, lapsas, zaķi, bebri, sīko zīdītājdzīvnieku pēdas. Apkaimē novērojama arī ļoti bagātīga putnu fauna kopā konstatējot vairāk kā 100 putnu sugu. Nākotnē, atbilstoši Mārupes novada teritorijas plānojumam, Medemu purva teritorijā tiek plānots attīstīt rekreācijas teritoriju novada iedzīvotājiem un viesiem. No Medema purva iztek Mārupīte. Tā sākas starp Tīraini un Stūnīšiem jeb Gaismām satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem un purva ezeriņiem. 2015.gadā veikta Medema purva izpēte un izvērtētas rekreatīvā tūrisma attīstības iespējas šajā teritorijā. Teritorijas apsekošanas laikā tūrisma un dabas speciālists Juris Smaļinskis teritorijā atradis retu sēni – parazītisko samtbeku jeb “Xerocomus parasiticus”. Atraduma unikalitāte slēpjas tajā, ka līdz šim par parazītiskās samtbekas pastāvīgo mājvietu Latvijā uzskatīja tikai Moricsalas dabas rezervātu, kur tā konstatējama kopš 1931. gada. Kā rakstīts Latvijas Mikologu biedrības interneta vietnē, pirmo reizi minētā sēne Latvijā atrasta Priedainē 1903. gadā. 1988. gadā tā sastapta arī Slokas apkaimē, tomēr tagad uzskata, ka Slokas un Priedaines atradnes ir zudušas. Par Mēdema purva apkaimi Juris Smaļinskis bilst, ka atrast tik retu sēni cilvēka tik intensīvi izmantotā vidē ir brīnums. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele skaidro, ka parazītiskā samtbeka nav indīga un teorētiski ir ēdama, taču jāatceras, ka tā ir aizsargājama un ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Vairāk šeit
Medema purva un meža pētījums pieejams šeit.
