Apkaimes

Skultes apkaime – lavandu mākoņi, priedes un militārais mantojums

Skultes apkaime labi pazīstama ne vienam vien sēņotājam, jo to raksturo ne tikai lidosta un militārais mantojums, bet arī staltu priežu meži. Lielākā apdzīvotā vieta šajā apkaimē ir Skulte – ar savu šarmu un spraigu vēsturi. 

Apkaimei cauri tek novada mazupīte - Neriņa, kas iztek no Medemu purva rietumu daļas un, saplūstot ar Dzilnupi tās polderī, ietek Babītes ezerā. Lai arī 1958. gadā tās lejtece ir nobīdīta par aptuveni vienu kilometru, tieši lejpus Skultes ciematam veidojas tās interesantākā vieta, kur saglabājušies upes agrākie loki¹.

Ielu, kas taisna un plata kā pats skrejceļš, tā arī dēvē - Skultes iela. Tā ved cauri visam ciemam, līdz lidostas vērotavas pauguriem, kur lieli un mazi ar acīm pavada lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos uz lidostas “Rīga” skrejceļa. Kā jau nojaušat, kad saruna par Skultes apkaimi, nevar nepieminēt lidmašīnas, tādēļ mazliet atskatīsimies vēsturē. 

Baltijas flotes jūras aviācijas pirmsākums Skultes karaspēka daļā saistīts ar 1948. gadu, kad te tika organizēti Augstākie virsnieku kursi (AVK) un vienlaikus ierīkots aerodroms. Sākumā Skultē nebija nekā, tikai vecais skrejceļš, mazs veikaliņš un viena māja. Skrejceļš Skultē bija vēl no Ulmaņlaikiem, kad tur bijusi lidlauka vieta skrūves/propelleru un virzuļu lidmašīnām. Toreiz tie bija pirmie lidaparāti. Uz skrejceļu veda vecais metāla seguma pievedceļš, kas tika izmantots līdz pat 1959. gadam. Visticamāk, veco skrejceļu uzbūvējuši vācieši Otrā pasaules kara laikā².

Pēc Otrā pasaules kara Skultē sāka veidot jaunu militārām apmācībām nepieciešamo infrastruktūru - radioklases, sakaru dienestu, medicīnas punktu, materiālu noliktavas, kā arī barakas. Tā Skultes ciems kļuva par militāro ciematu³. Savukārt tam piegulošā lidosta attīstījās kā Skultes karaspēka daļas jūras aviācijas lidosta.

Kad Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, vienlaikus eksistēja gan militārā, gan civilā aviācija. 1993. gadā lidosta no agrākās karaspēka daļas Skultē pārņēma visu teritoriju. Kad 2008. gada 17. oktobrī atklāja izbūvēto skrejceļa pagarinājumu par 650 metriem (to pagarinot no 2550 m līdz 3200 m), tas ļāva starptautiskajai lidostai „Rīga” bez jebkādiem ierobežojumiem apkalpot starpkontinentālos lidojumus un uzņemt lielos gaisa kuģus⁴.

Šodien gaisa kuģu kustību ar interesi vēro novada iedzīvotāji un viesi ne tikai no lidmašīnu vērotavas uzbērumiem Skultes ielas galā, bet arī no otras lidostas vērotavas - 36. glisādes, kas izveidota uz dienvidiem pagarinātā skrejceļa galā un dod unikālu iespēju redzēt lidmašīnas no apakšas, kad tās paceļas vai nolaižas šajā virzienā. Lidmašīnu redzamība šeit ir bez šķēršļiem, jo apkārt plešas klajš lauks⁵.

Turpat netālu, Skultes ielā 35, ir izvietots Rīgas aviācijas muzejs. Šis ir vienīgais šāda veida muzejs Latvijā. Tas tapis pašiniciatīvas ceļā un atklāts 1997. gadā. Tā pirmsākumi meklējami 1965. gadā, kad Rīgā tika nodibināts F. Candera Jauno Lidotāju klubs (JLK), kurā kursanti mācījās  dažādas teorētiskās un praktiskās aviācijas disciplīnas, un jaunie aviācijas speciālisti tika sagatavoti aviācijas augstskolām. Mācību lidlaukā bija izveidojusies laba tehniskā bāze, kurā bija diezgan reti un pat unikāli lidmašīnu un helikopteru paraugi. Kad JLK finansēšana tika pārtraukta un radās problēmas ar aviācijas tehnikas izvietošanu, klubam lidostas “Rīga” vadība piedāvāja tehniku izvietot savā teritorijā⁶. 

Rīgas aviācijas muzejs un Skultes apkārtne ir nozīmīgas militārā mantojuma liecības Latvijā. Skultes ciemā pie dienas centra "Skulte" 2022. gadā tika uzstādīts tūrisma informācijas stends par Skultes ciema vēsturi, kas izveidots projektā „Militārais mantojums”, un apkārtne ir iekļauta asociācijas “Lauku ceļotājs” projektā kā militārā interešu tūrisma maršruta pieturpunkts.

Tomēr Skulte nav tikai lidmašīnas. Gandrīz pašā ciema centrā, priežu ieskauta, atrodas Skultes sākumskola. Tās  vēsture ir bijusi gana īpatnēja, sarežģīta un interesanta. Tajā ir bijuši vairāki nozīmīgi pagrieziena punkti, saistīti  gan ar globālām pārmaiņām, kas 90. gados atmodināja arī Latviju, gan ar pavisam lokāliem notikumiem un vietējiem apstākļiem, par kuriem šodien  liecības glabājas galvenokārt administratīvajos dokumentos, tomēr tas, kas šo skolu mūsdienās atšķir no citām novada skolām, ir tās kompaktais izmērs, mazais bērnu skaits klasēs un skolas īstenotās mācību programmas. Šī skola ir miera un ģimeniskas atmosfēras oāze tiem bērniem, kuriem ir mācīšanās traucējumi vai garīgās attīstības traucējumi⁷. 

Ja turpinām virzīties pa Skultes ielu uz priekšu, kreisajā pusē ieraugām dienas centru “Skulte” un tai piegulošo Skultes dabas parku. Šī sabiedriskā ēka 2014. gada nogalē Latvijas Būvnieku asociācijas ikgadējā skatē nominācijā “Gada labākā sabiedriskā jaunbūve Latvijā 2014″ saņēmusi trešo vietu⁸. Tās dizains pat pēc teju 10 gadiem joprojām ir mūsdienīgs un brīnišķīgi harmonizē ar parku tam blakus. 

Ja Skultes apkaimē gadās būt vasaras pilnbriedā un šķiet, ka gaisā jaušama lavandas smarža, tas nav māns, jo pavisam netālu, idilliskā vietā meža ielokā, atrodas viens no lielākajiem lavandu laukiem Latvijā - lavandu audzētava “Mētras”. Te violetu kupenu un reibinošas smaržas ieskauts vari iemalkot aromātisku espreso vai nogaršot lavandas saldējumu. 

Tomēr, ja Skultes apkaimē pārskati sēņu vietas rudenī, nesatraucies, uzejot lielu, baltu krustu mežā, kur uz plāksnītes ir teksts “1941. gada 11 upuru piemiņai”. Savulaik nejauši pamanīts svaigs zemes rakums izrādījās čekas nogalināto upuru apbedījums. Divās kapa bedrēs 1941. gada jūlijā atraka 11 cilvēku mirstīgās atliekas. Šos upurus 1941. gada novembrī pārapbedīja Rīgas Meža kapu apbedījuma vietā “Baltie krusti”. Piemiņas vietā Skultē tika uzcelts Baltais krusts⁹.

Lūk, cik šarmanta un interesanta ir Skultes apkaime! To noteikti ir vērts iepazīt kādā vasarīgā izbraucienā ar velosipēdu. Bet nākamajā apkaimju iepazīšanās tūrē dosimies tālāk uz plašo Jaunmārupes apkaimi. 

Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa

¹ www.marupe.lv
² Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”,  50. - 51. lpp.
 ³ Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”, 51. lpp.
⁴www.marupe.lv
⁵ www.aviofoto.lv
⁶ Ilze Būmane “Mārupes novads Māras zīmē”, 320. lpp.
⁷ www.skolaskulte.lv
⁸ www.marupe.lv
⁹ www.marupe.lv

2023. gadā Mārupes novada pašvaldības informatīvajā izdevumā "Mārupes Vēstis" esam uzsākuši jaunu rubriku "Iepazīstam apkaimes", katru mēnesi plašāk pastāstot par kādu no 12 Mārupes novada apkaimēm. 

Mārupes novada apkaimju iepazīšanu sākam ar Mārupes apkaimi, kurā dzīvo nepilni 20% visa novada iedzīvotāju. Šī apkaime iekļauta 2022. gada 1. jūlijā izveidotajā pilsētā. Izstaigāsim teritoriāli nelielo ( 10,7 km²) apkaimi kopā! 

Sākam no vietas, kuru varētu uzskatīt par apkaimes centru – Konrādu skvēru. 2015. gadā, atzīmējot Mārupes novada 90. gadadienu, skvērā, kas ir kā simboliska tikšanās vieta iedzīvotājiem un viesiem, atklāts Mārupes novada uzņēmēju biedrības dāvinātais  pulkstenis. 

Ceļš tālāk ved uz tepat līdzās esošo Mārupes Kultūras nama ēku – tās pamatakmens likts 1936. gadā. Ēka celta kā Aizsargu nams. Aizsargu organizācija nodarbojās ar sportu un citiem sabiedriskiem pasākumiem, gādāja par kārtību un likumību pagastā. Savukārt vietā, kur patlaban ir 25. autobusa galapunkts, Mārupītes krastos rīkoja Jāņu vakaru¹. 

Apkaimes viesi šajā mirklī izbrīnā lūkotu, kur tad tā upe? Nudien, Mārupīte kautrīgi caurvij Mārupes apkaimi, tomēr, atskatoties vēsturē, tai bijusi nozīmīga loma. 

1656. gada Rīgas aplenkuma laikā zviedri aizbēra Mārupītes ieteku Daugavā, appludinot  līdzenumu ap Kobrona skansti un pārvēršot to par grūti pieejamu saliņu².  Mārupīte izglāba Rīgu, liekot krievu armijai atkāpties. Lūk, tā top leģendas! Lai vai cik necila šķistu mūsu mazupīte, tieši no tās vārda 1925. gadā ir radies arī apdzīvotās vietas nosaukums.

Kamēr kavējamies vēl tepat uz Mārupītes gatves, paceļot skatu augšup, ieraugām Mārupes ūdenstorni, kas kļuvis par sava veida orientieri tuvējā apkārtnē. Tas  tika uzbūvēts 2002. gadā un apbalvots kā tā gada labākā inženierbūve³. 

Visticamāk, ka šo torni kā “savējo” atpazīst liela daļa mazo mārupiešu, jo turpat netālu atrodas viens no savulaik slavenākajiem bērnudārziem Latvijā – “Lienīte”, kas nesen nosvinēja 50 gadu jubileju. Kad bērnudārzs 1972. gadā sāka darbu, par muzikālo audzinātāju tika pieņemta Liene Lūse, kura jau pirms tam veidoja dažādus bērnu televīzijas raidījumu ciklus, piemēram, “Risis un Rasa mācās zīmēt”, “Risis un Rasa mācās vingrot”. Atnākot strādāt uz Mārupes bērnudārzu, viņas mazie audzēkņi kļuva par nākamo bērnu raidījumu “Gudram gudra gudrībiņa”, “Dziesmu kamoliņš” u.c. līdzautoriem. Nosaukumu “Lienīte” bērnudārzs ieguva, pateicoties savai mūzikas skolotājai. 2015. gada 5. septembrī Mārupē atklāta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Lienīte" otrā māja Pērses ielā, kuras telpās mācās bērni vecumā no pusotra līdz trim gadiem.

Iepretim bērnudārzam - Gerberu ielā - aktīvie apkaimes iedzīvotāji pulcējas sporta laukumā, kur ziemās tiek uzliets ledus slidošanai, bet vasarās ir iespēja spēlēt gan basketbolu, gan skriet un spēlēt galda tenisu. Te gada siltajā laikā notiek arī bezmaksas āra vingrošanas nodarbības.

Vēsturiski šeit un apkārtnē bija daudz saimniecību un lauksaimniecības zemju - ganības, fermas, ābeļdārzi, bet mūsdienās ir veidojusies privātmāju apbūve, kur ielu nosaukumi tematiski kārtojas teju pa kvartāliem: Neļķu, Dāliju, Liliju, Asteru, Rožu, Gerberu, Orhideju iela, kā arī Gaujas, Svētes, Braslas, Amatas, Ventas u.c. Daļa ielu savos nosaukumos nes vēsturisko māju/saimniecību nosaukumus.

Virzoties pa Rožu ielas veloceliņu Jaunmārupes virzienā, kreisajā pusē paliek privātmāju ciemats - Mārasciems, labajā – Sēļi, līdz nonākam pie apkaimes viena no lielākajiem lepnumiem – bērnudārza “Mārzemīte”, kurš durvis mazajiem mārupiešiem vēra 2016. gadā. Tā ir šim laikmetam piederīga ēka ar ergonomisku rotaļu laukumu, plašām, gaišām telpām, bērniem pielāgotiem interjera risinājumiem un plašu teritoriju. 

Metam loku un nonākam uz allaž rosīgās Daugavas ielas, kas ved mūs atpakaļ apkaimes centra virzienā, kreisajā pusē atstājot Bieriņu purvu. Savukārt tepat netālu esošajā Dreimaņu ielā noteikti dzirdama jautra čalošana, jo 2022. gadā novada jaunieši te ieguvuši savu pulcēšanās vietu – jauniešu centru “Hēlijs”, kur sanākt kopā ne tikai Mārupes apkaimes jauniešiem, bet arī citu apkaimju bērniem. 

Pastaigu noslēdzam Bebru ielā 10 - Tūrisma informācijas un amatu mājā, kas atklāta 2022. gadā, lai veicinātu gan tūrisma piedāvājumu novadā, gan iepazīstinātu ar amatniekiem un mājražotājiem.

Mārupes apkaimes ielu labirinti ir lieliska vieta, kur doties pastaigās, apmaldīties un atkal atrasties. Pašā apkaimes centrā rudenī gozējas ķirbji uz lauka, pīlēm - pašām sava ceļazīme, lai droši šķērsotu ceļu, maijā reibinoši smaržo ceriņi, un apkaimes vārdu pasaulē lepni nes gan šeit mītošie kultūras un  sporta ļaudis, gan drosmīgi un inovatīvi uzņēmēji. Viss iepriekš minētais ir tikai neliela daļa no kolorītās, dinamiskās apkaimes. Pārējo katram jāatklāj pašam, apciemojot, sajūtot, izgaršojot! 

Kā teic apkaimes iedzīvotāja, patriote un Apkaimju konsultatīvās padomes dalībniece Ilze Kamoliņa: “Man apkaime ir svarīga manai emocionālajai labsajūtai - laipni kaimiņi un zaļa apkārtne. Mārupi izjūtu kā savu, jo tā ir tik dažāda – te dzirdamas gan straujas attīstības skaņas, gan arī rāms miers, klusums un dabas klātbūtne.”

Tiekamies atkal marta Mārupes novada pašvaldības informatīvā izdevuma “Mārupes Vēstis” izdevumā, kad turpināsim iepazīt apkaimes, viesojoties Tēriņu apkaimē!

Atsauces:
¹ https://www.marupe.lv/lv/turisms/ko-darit/kulturvesture-un-arhitektura/vesturiskas-celtnes-un-vietas/aizsargu-nams-kulturas

² https://www.wikiwand.com/lv/Kobrona_skansts

³ citāts no “Mārupes novads Māras zīmē”, Ilze Būmane, 175. lpp. 2. rindkopa no beigām

⁴ “Mārupes novads Māras zīmē”, Ilze Būmane, 86. lpp.

Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa

Gar 55. maršruta autobusa logiem nozib zīme “Mārupe”. Teju nemanāma pāreja starp abām pilsētām, tomēr iekšēji sajūta, kā pārnākot mājās. Tēriņu apkaimi palūkosim caur autobusa logiem, kas ik dienu šķērso šo apkaimi teju tās vidū. Apbūves ziņā tā ir raiba kā pupuķa cekuls – rosīgas daudzstāvu biroja ēkas, mazstāvu privātmāju apbūve, plašas ražošanas ēkas un sporta kompleksi, lidosta un pa vidu tam visam - pļavas un kāpas, kurās netraucēti ganās stirnas, medī lapsas un cilpo zaķi. 

Autobusā nosauc pieturu “Mārupes Valsts ģimnāzija”. Te uz mirkli izkāpsim. Valsts ģimnāzijas statusu skola ieguva 2019. gadā, pirms tam to dēvēja par Mārupes vidusskolu. Tomēr Tēriņu apkaimes, tostarp skolas vēsture sniedzas vēl krietni tālākā pagātnē. 

Tēriņu apkaimes attīstības pirmssākumi ir meklējami Bērēnu fon Rautenfeldu dzimtas muižā - Bieriņmuižā (Lindenruh). Tagadējā Mārupes novada (Tēriņu apkaimes) teritorijā atradās barona Rautenfelda vecā Bieriņu muižas ēka, saukta arī par Mednieku pili (Alter Hof - Kantora 97, celta ap 1800. gadu). Tai visapkārt pletās biezi priežu meži un kūdras purvi. Kad mežus ap šo muižas centru drīz izcirta, lai baļķus pārdotu Anglijā¹, izcirtumus iznomāja zemniekiem, un medību centra vajadzībām vecā muiža vairs nederēja², tādēļ barons 1870. gadā uzcēla jaunu vasaras mītni - muižas ēku tuvāk Rīgai, tagadējā Kantora ielā 10. Muižas kompleksā ietilpuši arī stallis un kalpotāju mājiņa. Blakus ēkai atradies arī muižas pārvaldes kantoris, no kura Kantora iela ir ieguvusi savu tagadējo nosaukumu. 1911. gadā vecā medību pils tika izīrēta skolotājai Melānijai Šmidbergai skolas ierīkošanai, kurā mācījās latviešu zemnieku, kalpotāju un amatnieku bērni³. Zīmīgi, ka šī skola bija elementārskola ar trīs nodaļām, kur katrā ir jāmācās vienu gadu. Mācību maksa bija viens rublis mēnesī⁴.  Kopš tā laika vecā muižas ēka vienmēr kalpoja skolas vajadzībām. 

Ģimnāzija kopš 2019. gada ieguvusi mūsdienīgus vaibstus. Reti kurš autobusa pasažieris zina, ka jaunajā skolas ēkā pilnībā iebūvēta 1824. gadā klasicisma stilā celtā Rautenfeldu muižas medību pils – Vecā Bieriņu (Lindenrū) muiža. 

Kamēr gremdējamies vēsturē ģimnāzijas priekšā, klāt jau nākamais autobuss, kāpjam iekšā un dodamies tālāk, kreisajā pusē atstājot Mārupes Ledus halli, bet labajā – dabiskās pļavas, līdz nonākam pie Mārupes kapiem. Lai arī kapi nav klasiska pastaigu vieta, uz mirkli izkāpsim, jo arī par šo vietu ir kāds pieminēšanas vērts fakts. 

Mārupes kapos atrodas stēla Mārupes novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas ir piemiņas zīme tiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kuri varonīgi cīnījušies par Latvijas valsti. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 15 novadniekiem. Septiņu kavalieru vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmē, kas Latvijas simtgadē, 2018. gada 11. novembrī, atklāta Mārupes kapos. Šī zīme kalpo par valsts atpazīstamības simbolu un vietu, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Stēlā iegravētie kavalieri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši tagadējā Mārupes novada teritorijā⁵.

Palūkojoties apkārt, atrodamies tādās kā krustcelēs. Ja dosimies pa kreisi, nokļūsim pie uzņēmuma “Madara Cosmetics” ražošanas telpām, ja virzīsimies pa Plieņciema ielu Rīgas virzienā, nokļūsim uzņēmumu rajonā, kur uz ēku fasādēm redzami tādi atpazīstami nosaukumi kā “Rolling”, “FedEX”, “Venipak”, “WESS Motors” un citi. 

Tomēr mēs dosimies nelielā pastaigā lidostas virzienā, jo Tēriņu apkaimes lielākais lepnums ir lidosta “Rīga”, kura ap sevi pulcējusi ne tikai ceļotgribētājus, bet arī tādus uzņēmumus kā “Omniva”, “Itella”, “Oribalt”, “McDonald”, “Latvijas Pasts”, “Ekspress pasts”, “TNT Ekspress”, “Printful” u.c. 

Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves un Rumbulas lidostām. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski. Regulāra pasažieru apkalpošana tika sākta 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A⁶. 

Kādreiz lidosta bija klusa un mierīga. Regulārie reisi tika veikti uz aptuveni 100 pilsētām - visu Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru. Vairākkārt modernizēta un paplašināta, tagad tā ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs⁷.  Tuvākajā nākotnē caur Tēriņu apkaimi tiks izbūvēts jaunās Rail Baltic dzelzceļa līnijas atzars uz lidostu, padarot tās infrastruktūru modernu un ērtu.

Lidostas „Rīga” teritorijas centrā atrodas ūdenstilpne, kurā  atrodas viens no modernākajiem veikborda parkiem Latvijā - “Wakeyou”. Unikāls ar savu atrašanos lidostas “Rīga” teritorijā, tas dod iespēju apvienot veikošanu ar lidmašīnu vērošanu⁸.

Kopš 2006. gada 1. septembra lidostas tuvumā darbojas meteoroloģisko novērojumu radars. Ik pēc 10 minūtēm radars raida informāciju "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" speciālistiem. Ar radara palīdzību iespējams uzzināt, kāds ir nokrišņu daudzums un intensitāte, kā arī par tuvojošos negaisu. Radars aptver gandrīz visu Latvijas teritoriju un sniedz informāciju par nokrišņu intensitāti noteiktā augstumā – vienu kilometru virs zemes virsmas, kas jāņem vērā, jo nokrišņu intensitāte uz zemes virsmas atšķirsies⁹.

Pa lidostas logiem redzams, kā no lidmašīnu vērotavas uzbērumiem nepacietīgi māj ļaudis. Tā ir Skultes apkaime. Mūsu ceļojumu pa apkaimēm turpināsim ar to, lai palūkotu, kas otrpus lidostai?

¹ “Līdumnieku zeme Mārupe”  16.lpp

² http://www.rigacv.lv/node/153

³ https://marupe.edu.lv/?p=1868

⁴ “Līdumnieku zeme Mārupe” 79.lpp

⁵ www.marupe.lv

⁶ https://www.redzet.eu/photo/lidosta-riga-V-548-11

⁷ lv.wikipedia.org

⁸ www.marupe.lv

⁹ www.marupe.lv

Sabiedrības iesaistes un mārketinga nodaļa