Cielavas

Cielavas ir ciemats, no kura “Rīgas mežu” pārstāvji ik gadus dodas Tīreļu mežniecības apsaimniekotajā mežā, lai izvēlētos Rīgas pilsētas galveno Ziemassvētku egli. Egļu stādīšana mežniecībā sākās 1960. gados, kad jaunos kociņus, lai pasargātu no salnām, stādīja iepriekš izcirstās 14 m joslās, kuras atstāja pamīšus ar 10 m neizcirstām. Vēlāk, kad tie bija paaugušies, izcirta atstātās joslas un tajās stādīja jaunas eglītes, kurām paaugušās nu deva patvērumu no salnām. Tīreļu mežniecībā audzēja arī mežu stādāmo materiālu.

Ciemata centrs daudzus gadus bijusi mežniecība. 1988. gadā izdotajā ceļvedī pa Rīgas apkārtni šī vieta raksturota kā: “Skaisti izveidots mežniecības darbinieku ciematiņš – glītas, sakoptas ēkas, apstādījumi, dīķi. Piepilsētas autobusa galapunkts.”

Mežsarga māja (vai mežmuiža) šeit, ceļu sazarojumā no Annas muižas uz Pūcēm un Dzilnām, atzīmēta jau 18. gadsimta kartēs, gan kā Cenas pusmuiža. Tikai pēc 1920. gadā uzsāktās agrārās reformas realizēšanas – 1939. gadā –  pusmuižai piegulošo ciematu pārdēvē par Cielavām. Mežniecības galvenās funkcijas šajā laikā ir medību pārraudzība un malkas apgāde Rīgas pilsētai. Cenas pusmuiža bijusi nozīmīgs punkts Neatkarības kara laikā 1919. gada oktobra un novembra cīņās ar Bermonta armiju. Tā atradās Dienvidu frontes Cēsu pulka iecirknī, rajonā, ko aizstāvēja bruņotais automobilis “Zemgalietis”. Mēneša laikā (līdz 1919. gada 11. novembrim) Cenas pusmuiža pārmaiņus tika zaudēta un atgūta no abām karojošām pusēm.

Padomju laikā Tīreļu mežniecība pieder Rīgas Jūrmalas Mežrūpniecības saimniecībai (MRS). 1970. gadu presē tiek aprakstīts, kā “no smilšu klajuma, kura vidū pacēlusies balta ķieģeļu ēka, var izaugt labiekārtots strādnieku ciemats”, taču tas neatbilst patiesībai – no pusmuižas laikiem saglabājušies lieli, skaisti koki (ozoli, liepas, vītoli), vairākas stabilas saimniecības ēkas. 1960. gados ciemā ierīkota artēziskā aka, veikti labiekārtošana un apzaļumošanas darbi. Vietējiem iedzīvotājiem te ir ne tikai pastāvīga darba vieta, bet daudziem arī iespēja papildu peļņai. Viens no veidiem ir bērzu slotu siešana – vasarā tās ir pirtsslotas, bet rudens un ziemas sezonā – zaru slotas ielu slaucīšanai. Par ļoti ienesīgu blakus nodarbošanos, kuras dēļ rīdzinieki un jūrmalnieki pavasaros pat speciāli ņem atvaļinājumus, lai brauktu uz Cielavām, kļūst bērzu sulu tecināšana. Tīreļu mežniecības apsaimniekotajos mežos to dara, lai sulas nodotu pārstrādei Bulduru sovhoztehnikuma konservu cehā.

  1. gadu vidū mežniecību vadīja Igors Osis, no 1973. gada –  Leonhards Kunstbergs.

Tīreļu mežniecības darbinieki ir vieni no tiem, kas savās darba gaitās izmanto Priežciema stallī audzētos zirgus. Vienlaikus ar mežizstrādi notiek arī meža stādīšanas un nosusināšanas darbi (mežniecībai pieguļ Cenas tīrelis un Maztīreļa purvs).

  1. un 2000. gadu sākumā Cielavas bijušas Meža dienu norises centrs.

2021. gada sākumā Cielavās dzīvesvietu deklarējuši 45 iedzīvotāji.

Par godu Cielavām 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts sarkanais ozols (lat. nos. – quercus rubra).

(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).

Informācija sadaļā atjaunota 09.08.2021.