Trenči atrodas ezera dienvidu krastā pie autoceļa A9, netālu no Trenčiem atrodas «Lāču» maizes ceptuve un veikals. Rakstītajos avotos nosaukums parādās 18. gs., Piņķu draudzes baznīcu grāmatās – “Trenz Martin”.
Vietas nosaukuma izcelsme, iespējams, saistīta ar latviešu valodas darbības vārdu “trenkt”, kas nozīmē dzīt, parasti varmācīgi, virzīt, parasti- prom. Iespējams, nosaukums dots saistībā ar vietas iedzīvotājiem, kas nav īpaši viesmīlīgi noskaņoti pret svešiniekiem un “trenc prom”.
Trenčos izveidots Trenču poldera apvadkanāls. Lielākā pieteka – Zuteņu grāvis. Ietek Babītes ezerā Benūžu kaktā pie Trenčiem.
Iedzīvotāji tradicionāli nodarbojušies ar zemkopību un zveju Babītes ezerā.
- gadā Trenču apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas.
1934. gadā tiesai nodots skolotājs par nāves sagādāšanu aiz neuzmanības. Decembrī Babītes Trenču pamatskolas pārzinis J. Students vedis ekskursijā pāri Babītes ezeram 20 skolēnus. Ledū ielūzuši un noslīkuši 3 skolēni. Pret skolas pārzini ievadīta izmeklēšana, lieta nodota Rīgas apgabaltiesai par nāves sagādāšanu aiz neuzmanības.
Trenču pamatskola 1930. gados bijusi vietējās dzīves centrs – darbojies koris, teātris, Mazpulku organizācija.
- gadā, kā pirmais Latvijas lauksaimniecības zemēs, izbūvēts 725 ha lielais Babītes polderis. 1949. gadā dibināts lauksaimniecības artelis “Trenči”, bet Trenču skolā – klubs. 1954. gadā Trenčus pievienoja Babītes ciemam.
1988. gadā būvē 370 ha lielo Trenču polderi Babītes ezera dienvidu krastā.
- gadā uzsākts Trenču ekociema projekts, būvējot dzīvojamās mājas pēc vienotas koncepcijas, iekļaujot tās apkārtējā vidē.
2021. gada sākumā Trenčos dzīvesvietu deklarējis 61 iedzīvotājs.
Par godu Trenčiem 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīta parastā kļava (lat. nos. – acer platanoides).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).