Šodien, 11.septembrī, Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, lai pārrunātu novadam nozīmīgus attīstības jautājumus, kas saistīti ar 2026. gada pašvaldību budžetu veidošanu, jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli (PFIF), infrastruktūras attīstību un efektīvāku publisko resursu izmantošanu.
Viens no sarunas tematiem bija 2026. gada pašvaldību budžetu veidošana, ņemot vērā nākamā gada valsts galvenās prioritātes - aizsardzību, sabiedrības drošību un demogrāfijas jautājumus.
Mārupes novads ir viens no straujāk augošajiem novadiem Latvijā – te ik gadu pieaug iedzīvotāju skaits, īpaši jaunu ģimeņu ar bērniem skaits, tādēļ A. Osītis sarunā uzsvēra nepieciešamību pēc taisnīga un sabalansēta PFIF modeļa. Tas ļautu pašvaldībai saglabāt pietiekamus finanšu resursus savu iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai un plānveidīgai attīstībai. 2025. gadā Mārupes novada pašvaldības iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā citu pašvaldību atbalstam sastādījušas 19,77 miljonus eiro jeb 16,7 % no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem, kas ir būtiska budžeta daļa.
Finanšu ministrija izstrādājusi jaunu PFIF modeli un pauž, ka piedāvātais modelis ir vērsts uz taisnīgāku sadali starp pašvaldībām. Daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iecerēts sadalīt atbilstoši faktiskajam maksājumam teritorijā, savukārt pārējo daļu – pēc vienotiem kritērijiem, kas balstīti uz pakalpojumu izmaksām. Tas nodrošinās, ka svarīgām iedzīvotāju grupām, īpaši bērniem, jauniešiem un senioriem, tiek garantēti līdzvērtīgi resursi.
Finansējums izglītībai turpmāk būtu piesaistīts faktiskajam skolēnu skaitam, nevis deklarētajai dzīvesvietai. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pilnā apmērā paliktu pašvaldību rīcībā un netiktu pakļauti izlīdzināšanai. Tas dotu lielāku brīvību nodokļu politikā un ļautu skaidrāk sasaistīt ieņēmumus ar vietējās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.
Tāpat nākotnē (ne agrāk kā 2028. gadā) iecerēts veidot jaunu pieeju IIN pārdalei – nākotnē IIN tiktu sadalīts ne tikai pēc iedzīvotāja deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc darba vietas, lai veicinātu pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā.
Mārupes novada pašvaldības vadība vēl analizēs piedāvātās izmaiņas PFIF modelī, turpinot iesaistīties diskusijās ar Finanšu ministriju par modeļa ietekmi uz pašvaldību finanšu ilgtspēju, lai pārstāvētu savas tiesības un nodrošinātu, ka izmaiņas negatīvi neietekmē pašvaldības budžetu nākamajos gados.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī iespējamie finansējuma modeļi, lai pašvaldība varētu efektīvāk attīstīt un nodrošināt izglītības, kultūras un sporta infrastruktūras pieejamību. Tāpat A. Osītis akcentēja, cik būtiska ir iekšējā sabiedriskā transporta tīkla izveide Mārupes novadā. Lai šādu tīklu varētu izveidot, nepieciešami grozījumi normatīvajos aktos valsts līmenī, kas ļautu pašvaldībām elastīgāk organizēt un attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Sarunas noslēgumā uzmanība tika pievērsta arī iepirkumu sistēmas efektivitātes jautājumiem, kas ir būtisks priekšnoteikums administratīvā sloga mazināšanai un lietderīgākai publisko līdzekļu izmantošanai.