27.03.2017.
Apkopojot informāciju par pērnā gada kūlas ugunsgrēkiem Rīgas reģiona novados, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvalde informē, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā ir reģistrēti par 28 ugunsgrēkiem vairāk. Saskaņā ar VUGD datiem, aizvadītajā gadā kopumā Latvijā reģistrēti 2650 kūlas ugunsgrēki, no tiem 7 – Mārupes novadā.
Šogad ugunsgrēkos Latvijā bojā ir gājuši jau 27 cilvēki, un šopavasar ugunsdzēsēji dzēsuši arī jau desmitiem kūlas ugunsgrēku. VUGD atgādina, ka kūlas neatļauta dedzināšana apdraud ne tikai īpašumus un cilvēka dzīvību, bet rada arī gaisa un ūdens piesārņojumu, noplicina zemi un apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu.
VUGD, izvērtējot kūlas ugunsgrēku gadījumus, secina, ka ir vairāki "tipiskie" kūlas dedzinātāji:
- vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir "apkopuši" savu īpašumu;
- bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli;
- neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti, bieži tie ir autovadītāji.
Kūlas neatļauta dedzināšana apdraud ne tikai valsts, pašvaldību vai privāto īpašumu, bet arī cilvēka dzīvību – izdeg zeme, nodeg ēkas, tiek traumēti vai iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšanas rezultātā sadeg arī kukaiņi, vardes un cita dzīvā radība, kas, tuvojoties pavasarim, kļūst aktīva. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās.
Jāatceras, ka kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām un citviet. Nereti kūlas ugunsgrēki pāriet uz mežu, kur to dzēšana ir apgrūtināta.
VUGD aicina būt atbildīgiem un neradīt ugunsbīstamas situācijas – neizmētāt izdegušus izsmēķus, neveidot ugunskurus tiem neparedzētās vietās, kā arī neatstāt ugunskurus bez uzraudzības.
Atgādinām, ka katrs zemes īpašnieks vai tās lietotājs ir atbildīgs par savā īpašumā notiekošo arī tad, ja normatīvo aktu pārkāpumu konkrētajā īpašumā ir izdarījis kāds cits. Tāpēc īpašniekiem pašiem ir jāpievērš lielāka uzmanība sava īpašuma uzraudzībai.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši LAPK 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro;
- atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro;
- zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.
VUGD aicina iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!