10. jūnijā Spuņciemā pasākums “Skaistākais gadalaiks - bērnība”

Babītes Kultūrizglītības centra filiālē Salas pagastā “Vietvalži” (Spuņciemā)

Plakāts

10. jūnijā plkst. 13.00 Babītes Kultūrizglītības centra filiālē Salas pagastā “Vietvalži” (Spuņciemā) pasākums “Skaistākais gadalaiks - bērnība” -  deju grupas “Platīns” koncerts, Ēsteres Zemītes gleznu izstādes “Pazudušie bērni” un Olgas Ceļigorovas gatavoto leļļu izstādes atklāšana, prozas meistardarbnīcu dalībnieku darbu lasījumi, noslēgumā  - Arņa Veisbārža koncertprogramma “Viedais fonogrāfs”. 

Ēsteres Zemītes gleznu izstāde “Pazudušie bērni” un Olgas Ceļigorovas leļļu izstāde būs skatāmas no 1. jūnija līdz 15. augustam Babītes Kultūrizglītības centra filiāles Salas pagastā “Vietvalži” Radošo prasmju telpā.

Plakāts


Mēs visi nākam no bērnības. Lai kādos laikos mēs to būtu piedzīvojuši, lai kādi būtu apkārtējie apstākļi, parasti mēs šo dzīves posmu atceramies pozitīvā gaismā, kā siltu un saulainu laiku. Taču bērnība mēdz būt dažāda, un ne visiem bērniem ir tikusi laime dzīvot ģimenē, būt lolotiem un apgādātiem, būt mājās. Tāpēc 10. jūnijā “Vietvalžos” visas dienas garumā notiks pasākums, kas mums dos iespēju ieskatīties bērnības dažādajās sejās, just prieku un skumjas, kavēties atmiņās un ļauties fantāzijas lidojumam.

Pasākumu atklās mūsdienu deju grupas “Platīns” koncerts. Grupa Aijas Meikšānes vadībā darbojas jau kopš 2000. gada, auguši un pieauguši ir ne tikai tās dejotāji, bet arī viņu meistarība. “Platīns” ir piedalījies ne tikai novada svētkos un pasākumos, bet arī priecējis skatītājus kaimiņu novados un plūcis laurus deju konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs. Šis koncerts būs ieskats tajā, kā “Platīna” dejotāji ir veidojušies grupas pastāvēšanas laikā.

Plakāts

Dienas centrālais notikums – divu izstāžu atklāšana radošo prasmju telpā. Ēsteres Zemītes gleznu izstāde “Pazudušie bērni” ir ļoti īpaša – māksliniece ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kā arī Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolu “Attīstība”. Strādājusi par gleznošanas pasniedzēju, skolotāju, lektori, Dienas centra ielu bērniem vadītāju, sociālo pedagoģi. Kopš 2018. gada strādā Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” par sociālo darbinieci. Kopš 1990.gada Ē. Zemītei notikušas 20 personālizstādes, un ar savām gleznām viņa piedalījusies vairāk nekā 40 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Viņas gleznas atrodas Jelgavas Ģ. Eliasa mākslas un vēstures muzejā, privātkolekcijās Beļģijā, Dānijā, Francijā, Lielbritānijā, Izraēlā, Vācijā, ASV, Kanādā, Latvijā. Par izstādi “Pazudušie bērni, jeb Kapseļu ielas aprūpes centra bērnu portreti” Ē. Zemīte saka: “Katrs bērns, kas šeit (institūcijā) dzīvo, ir personība. Katram ir savs īpašais stāsts. Katrs šajā pasaulē nāk ar savu unikālo pienesumu. Katram ir sava neatkārtojamā, vienīgā dzīve. Aprūpes centra bērni ir izstumti no sabiedrības gan savas invaliditātes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem nav vecāku, kas viņus varētu aizstāvēt, par viņiem iestāties un cīnīties. Aprūpes centrā tiek nodrošināta bērnu aprūpe, tomēr pat vislabākie apstākļi nevar aizvietot vecāku mīlestību un rūpes. Portreti ir mans veids, kā parādīt katra bērna skaistumu, unikalitāti, mirdzumu, ko bērns ienes pasaulē. Tas ir mans veids, kā pateikt, ka bērns ar invaliditāti ir tāds pats bērns kā visi pārējie, tikai viņam nepieciešams lielāks atbalsts, īpašs atbalsts un rūpes ne tikai no tuvākajiem aprūpētājiem, bet arī no apkārtējās sabiedrības – no skolām, no mediķiem, no līdzcilvēkiem. Tāpat kā jebkurš bērns, arī bērni ar invaliditāti ienes milzīgu prieku mūsu dzīvēs, ja mēs bērnu satiekam bez aizspriedumiem un atveram savas durvis. Portreti ir atgādinājums mums visiem - katrs bērns aprūpes centrā gaida savu ģimeni – cilvēkus, kas uzņemsies mīlestības pilnu gādību par bērnu, izvedīs viņu cauri bērna priekiem un sāpēm, dos viņam drošību, stabilitāti un iespēju attīstīties, kas nav un nebūs iespējama institūcijā.”


Plakāts

Otra izstāde mums ļauj ielūkoties sapņu un fantāzijas pasaulē, ko mēs katrs reiz sev esam uzbūruši bērnības ierastākajās nodarbēs – spēlēs un rotaļās. Tā ir Olgas Ceļigorovas darināto leļļu izstāde. Šīs lelles ir mākslas darbi, kas atmodina iztēli un ļauj izjust katra savu īpašo stāstu.

Olga Ceļigorova ir stiliste,  kolekcionāre un leļļu veidotāja, viņa darina lelles apmēram 10 gadus. Viņas lelles vairākkārt piedalījušās dažādās izstādēs. Viņa mācījusies "Figaro Art" studijā un Jeļenas Najdjonokas Autorleļļu skolā, piedalījās Annas Zuevas meistarklasē. Autorleļļu kustība sāka strauji attīstīties 20. gadsimta vidū kā pretstats masveida produkcijai un vēlme meklēt jaunus radošus ceļus. No parastām, rūpnieciski ražotām lellēm autorlelles atšķiras ar to, ka ikviena lelle ir unikāla, vienā eksemplārā, tai ir sava pase, kurā ierakstīts lelles vārds, izgatavošanas gads, materiāls, no kā tā veidota, un arī mākslinieka vārds.  Lelles līdz pat vissīkākajām niansēm tiek darinātas ar rokām, tām piemīt savs raksturs, sava personība, noskaņojums, kas izpaužas sejā, mīmikā, kas parasti tiek ārkārtīgi smalki izstrādāta.  Olgas darinātās lelles ir izgatavotas dažādās tehnikās.  To veidošanā izmantoti vintage audumi un avīžu atgriezumi, mežģīnes un veci koka gabaliņi. Šo leļļu radīšanai Olgu iedvesmoja Latvijas daba - tās maigās krāsas, atturība un klusums. Skatoties uz šiem lellēm,  var nedaudz pasapņot, sajust vieglo vējiņu un saules starus uz vaigiem.


Dienas vidū “Vietvalžos” notiks kas vēl līdz šim nebijis – prozas lasījumi. Tajos piedalīsies vairāki pagājušā un šī gada Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcu dalībnieki, savu literāro darbību nesen uzsākuši autori. Šī ir unikāla iespēja sastapt rakstniekus, dzirdēt, kā viņi lasa savus darbus un pārrunāt dzirdēto. Latviešu literatūra šobrīd uzplaukst ar pavasarīgu sparu, un tas, kurš pašlaik vēl ir tikai sava ceļa sākumā, pēc gada varbūt būs LALIGABA ieguvējs. Lasāmo darbu tēma – bērni, bērnība, ģimene, savstarpējās attiecības.


Pasākumu noslēgs koncerts, kurā būs dota iespēja ceļot laikā – varēs atgriezties savā, savu vecāku un varbūt pat vecvecāku bērnības laikā, to darīs iespējamu mūziķis Arnis Veisbārdis ar programmu “Viedais fonogrāfs”. Arnis par sevi saka: “Sava mūža garumā esmu bijis bērnu dārza audzēknis, skolnieks, students, peldētājs, volejbolists, strādnieks, kolhoznieks, kalpotājs, mūzikas grupu producents un menedžeris, uzņēmējs..., agrāk un tagad – pašnodarbinātais mūziķis, dziesmu autors un producents. Esmu viens no pop/folk/hipster/svinger vai ekoloģiskās mūzikas orķestra “DUCELE” mūziķiem. Esmu tēvs trijiem dēliem un vienai meitai, kā arī vīrs savai sievai un vectēvs sešiem jaukiem mazbērniem. Koncertprogramma “Viedais Fonogrāfs” ir “kāda vīra stāsts” par dzīvošanu šodienā, ticot, cerot un plānojot nākotni, laiku pa laikam teleportējoties pagātnē, jo bez pagātnes, bez “saknēm” nekad nebūs šodienas cerības uz gaišāku nākotni! Dziesmu aranžējumi, lielā mērā, ir balstīti uz mana ”hipiju vai puķu bērna laika” bohēmisko izpratni par muzikālo skanējumu.”

Plakāts

10. jūnijs būs krāsaina un piepildīta diena, kurā katrs atradīsim mirkli pārdomām, priekam, fantāzijas lidojumam un pateicībai par to, kas mums katram dots. Bērnība ir tas spogulis, kurā redzamās gaismas un ēnas veido ikkatru personību.