Sports

Nepieciešams mūsu atbalsts mārupietim Robertam

25.05.2018.

Mārupietis Roberts Aseriņš mācās Jaunmārupes pamatskolā un ir bijis Mārupes Sporta centra audzēknis. Basketbolā sācis trenēties jau 1.klasē pie trenera Jāņa Hāznera. Turpinājumā mainījās treneri, bet trenēšanās prieks un azarts saglabājās. Piedaloties dažādās sacensībā Latvijā un ārzemēs iegūtas gan medaļas, gan zaudējumu rūgtums, bet prieks par katru iespēju trenēties un spēlēt basketbolu saglabājies vienmēr.  Pilnīgi nejauši 2016.gadā atklājās slimība, kura Roberta un viņa tuvinieku dzīvi pārvērta pārbaudījumā un cīņā.

Tomēr ticība, cerība, apkārtējo labestība un atbalsts jau šobrīd ir sniegusi neremdināmu vēlmi turpināt cīņu. Roberts ir atsācis basketbola treniņus vieglākā režīmā un dzīvesprieks, kas staro no Roberta, liek visiem mums skatīties uz dzīvi no cita skatu punkta.

No 21. maija nedēļas garumā pilnā sparā rit LNT labdarības akcija “Labestības diena”, kurā ikvienam ir iespējams sekot līdzi notikumiem portālā Skaties.lv, kā arī kanālā LNT ik dienu plkst. 17.58 un plkst. 21.10. Šogad LNT un sadarbības partneru – “Rimi” un Bērnu slimnīcas fonda – sirsnīgajā akcijā līdzcilvēkus ziedot aicina 19 bērniem, tajā skaitā mūsu Robertam, kuru veselības uzlabošanai nepieciešams atbalsts, kas nav valsts apmaksāts.

Ziedot iespējams, zvanot pa tālruni 90006486 (maksa par zvanu ir 1,42 euro).

Arī Mārupes Kultūras nams un Mārupes Sporta centrs aicina būt atsaucīgiem un ziedot Roberta atbalstam.  Gatavojoties Mārupes novada Bērnu un jauniešu svētkiem “Ar vasaru saujā”, kas notiks jau šajā svētdienā, 27.maijā, Jaunmārupē pie ūdenstorņa, ir sagatavota īpaša ziedojumu kaste, kurā svētku apmeklētājiem būs iespēja atstāt savu ziedojumu. Savāktie līdzekļi tiks nodoti Roberta vecākiem, lai segtu nepieciešamos ārstniecības izdevumus.

Mēs Tev ticam, Robert!

roberts.png

Neskatoties uz smago diagnozi Roberts paguvis jau otro gadu piedalīties Basketbola kluba "VEF Rīga" un "Rietumu Bankas labdarības fonda" organizētajā radošajā konkursā. Pagājušajā gadā iegūts jauns āra basketbola grozs skolai.

12.maijā, Latvijas goda aplim piestājot Mārupes novadā, tika atklāta sirsnīga izstāde "Mārupes novada STIPRĀS ĢIMENES", kas būs apskatāma arī Bērnu un jauniešu svētku ietvaros Jaunmārupē. Kopā akcijā piedalījās 47 ģimenes, tajā skaitā Asariņu ģimene ar ģimenes foto un stāstu, kas liek arī mums noticēt.

gimenes_0.jpg

Aseriņu ģimene:

"Mēs esam parasta ģimene no Jaunmārupes: tētis, mamma un divi brāļi. Bijām raduši visu darīt paši, saviem spēkiem pēc savām iespējām. Kaut ko varējām atļauties vairāk kā citi, kaut ko mazāk. Vārdu sakot uzskatījām sevi par stipru ģimeni, kas pati ar visu tiek galā. Un tad nāca nelaime...

2016.gada septembra beigās manam 13 gadus vecajam dēlam atklāja galvā plašu ļaundabīgu audzēju 4.stadijā.

Mēs mēģināsim pagarināt zēna dzīvi – to izdzirdot man apstājās pasaule...

Sekoja operācija, ķīmijterapija, staru terapija, tad atkal ķīmijterapija, rehabilitācija.

Tieši šajā laikā sapratu, cik patiešām īstenībā stipra ir mūsu ģimene! It īpaši pats Roberts!

Visa ārstēšanas kursa laikā Roberts ne mirkli nav domājis padoties! Viņš tic, ka būs vesels! Ticēja arī tad, kad tikko sāka spert pirmos grūtos soļus pēc operācijas, kad mācījās sēdēt bez atbalsta, arī tad, kad izkrita mati un nāca ģīboņi. Es pat iedomāties nevarēju, ka bērns var būt tik pieaudzis savā domāšanā... Viņš ir tik stiprs, ka mierināja pat mani! Viņš teica: “Nu mammu, nomierinies! Beidz raudāt! Ar mani viss būs labi, es netaisos mirt!”
... un laikam taču taisnība, ka cilvēka domas ir tikpat spēcīgas kā Enģeļas spārni un ticēt Dievam, nozīmē ticēt sev, jo Dievs ir katrā.

Mēs lūdzām, un kopā ar mums lūdza daudzi cilvēki, kuri vairāk vai mazāk tagad arī ir mūsu ģimene. Dievs ir mūs sadzirdējis! Mums ir dota iespēja!

Šī nelaime iemācīja mums, ka spēks slēpjas ne tikai tajā apstāklī, ka pats, bez citu palīdzības, ar visu tiec galā, bet gan to, ka spēks ir vajadzīgs arī, lai pieņemtu palīdzību. Un tas nav kauns, vai nespēka pazīme. Ir svarīgi mācēt ne tikai dot, bet arī pieņemt. Kopš diagnozes paziņošanas ārsta kabinetā, es iekritu pilnīgā tumsā... un labi, ka saņēmos tajā ielais arī Roberta klasesbiedrus, viņu vecākus, skolotājus un trenerus, ārstus un kolēģus, un pilnīgi svešus cilvēkus. Zinu, ka šie cilvēki neizvilks mūs no tumsas, no tās jātiek ārā pašiem, bet gaisma un mīlestība, ko atnes katrs no viņiem, ir pietiekama, lai saprastu kurā virzienā ir izeja.

Mīlestība un līdzcietība ir spēka kodols! Tā dziedē un iedvesmo!"