10. jūlijā Mārupē, Pededzes ielā, tika atklāta Baltijā pirmā Passive House PLUS sertificētā ēka. Šobrīd šajā starptautiskajā reģistrā ir vairāk nekā 6000 ēku visā pasaulē.
Pasākumā piedalījās arī Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis un priekšsēdētāja vietnieks Andris Puide, kuri saimniekiem pasniedza simbolisku dāvanu no pašvaldības – plāksnīti ar uzrakstu “Šeit izmanto zaļo enerģiju”. Plāksnīte kalpos ne tikai kā atpazīstamības zīme, bet arī kā iedvesmas avots ikvienam, aicinot ieviest energoefektīvus un ilgtspējīgus risinājumus savā ikdienā.
Šādas plāksnītes Mārupes novadā uzstādītas vairākām mājsaimniecībām, kuras izmanto videi draudzīgus enerģijas risinājumus – siltumsūkņus, saules paneļus vai saules kolektorus.
Pasākuma laikā klātesošajiem bija iespēja apskatīt ēku un tās tehniskos risinājumus, kā arī uzklausīt projektā iesaistīto pieredzes stāstus.
Plašāka informācija par Passive House Mārupē
Teksts: Maija Beķe, SIA "I2" pārstāve
Pasīvā ēka ir bieži mītiem apvīts termins un šobrīd Latvijā sertificētas ir tikai 8, tomēr šis standarts, tāpat kā Pasīvo ēku institūts, pastāv jau vairāk kā 30 gadus. Un tam jau ir vēl augstāka klase - “Passiv House PLUS”, kas nozīmē, ka ēka ne tikai patērē enerģiju apmēram 4x mazāk, kā nosaka Latvijas energosertifikācijas noteikumiem atbilstošās A klases ēkas kritēriji, bet to saražo vairāk, ka tā paliek pāri, piem., elektromobīļa lietošanai. Šāda ēka ir tapusi Latvijā un tā ir sertificēta arī kā pirmā visā Baltijā.
Pasīvas ēkas standarts nebūt nenozīmē ko sliktu vai mazina gaisa kvalitāti telpās, tas vienkārši liek par pienākumu izpildīt būvniecības kritērijus kā:
- siltumenerģijas patēriņam jābūt mazākam par 15 kWh/m2 (parasti ir 50-200 kWh/m2 gadā),
- ēkas čaulas “blīvumam”, jeb gaisnecaurlaidībai n50, jābūt mazākam par 0,6 1/h (nereti tas ir virs 2, kas nozīmē, ka gaiss salīdzinoši brīvi ceļo caur konstrukcijām). Šai ēkai šis rādītājs ir 0,15,
- vasaras laikā temperatūra telpās virs 25oC (pārkaršana) drīkst būt tikai ierobežotu laiku, nepārsniedzot 10%,
- un citus.
Dzīvojot pasīvā ēkā jau 2 gadus, pirmais, ko kā būtisku priekšrocību min mājas projektētājs un īpašnieks Staņislavs Gendelis, ir izmaksas: “Esmu no mērījumu datiem izveidojis grafiku mēneša izmaksu atkarībai no āra temperatūras. Pašā aukstākajā mēnesī, kad gaisa temperatūra bija vidēji -6 °C, kopējās izmaksas bija tikai 75 eiro. Tas iekļauj visas enerģijas – apsildi, karstā ūdens sagatavošanu un visus pērējos elektroenerģijas patērētājus, tai skaitā arī elektroauto uzlādi visa mēneša garumā. Bet vidēji ikmēneša maksājums bezapkures periodā ir ap 20 eiro mēnesī, iekļaujot arī auto uzlādi”.
Ēkas apkurināmā platība ir 129 m2 un MK ēku energosertifikācijas noteikumi Nr.222 paredz, ka A klases apsildes patēriņam šādai ēkai jābūt zem 50 kWh/m2 gadā. Savukārt A+ klasei, kas ir brīvprātīgā klase, tas ir zem 35 kWh/m2 gadā. Bet šajā ēkā šis rādītājs ir tikai 15 kWh/m2 gadā.
Ēkas sertificēja - inženiere, sertificēta pasīvo ēku projektētāja un akreditēta pasīvo ēku sertificētāja Mare Mitrevica. “Apkures slodze pasīvajās ēkās dažbrīd liekas neticama, bet tas tiešām tā strādā. Apkures slodze konkrēti šajā ēkā ir 1,4 kW. Ko tas nozīmē? Apkures slodze nozīmē, ka aukstākajā ziemas dienā bez saules, lai nodrošinātu 20 °C iekštelpās, ir nepieciešams siltuma avota ar 1,4 kW jaudu. Tas ir mazāk, nekā tērē matu fēns”, stāsta Mare. “Šis sertifikāts nozīmē, ka mēs varam Eiropas kontekstā apliecināt, ka arī Latvijā projektētāji un būvnieki var realizēt augstas klases būvniecību”, viņa piebilst.
Šī māja ir projektēta tā, lai viss tajā tiek uzskaitīts un redzams. “Temperatūras, mitrumi, CO2, elektroenerģijas, siltuma enerģijas patēriņi un ūdens patēriņš tiek reģistrēti un uzskaitīti no vairāk kā 100 sensoriem un skaitītājiem. Datu pieejamība un to precīza uzskaite ir būtiska, jo, kā teicis lords Kelvins: 'Ja tu to nevari izmērīt, tu to nevari uzlabot’. Man bija uzstādījums spēt monitorēt un uzskaitīt maksimāli visu, kas tajā mājā notiek – izveidot t.sk. ēkas digitālo dvīni (t.s. Digital Twin). Gaisa temperatūras sensori atrodas katrā istabā, CO2 un mitruma sensori trīs dažādās vietās ēkā, bet uz ēkas jumta atrodas meteostacija, kas reģistrē temperatūru, mitrumu, vēja virzienu un ātrumu, nokrišņus un saules starojumu. Atsevišķi tiek mērīta temperatūra arī zem saules paneļiem”, atklāj Staņislavs.
Šajā ēkā nav klasisko radiatoru. Apsilde tiek nodrošināta ar siltā gaisa pieplūdi caur ventilācijas sistēmu ar gaiss-gaiss siltumsūkņa palīdzību, papildus ir ierīkota elektriskā siltā grīda samezglos un gaitenī, kas gan kalpo pamatā mitruma samazinājumam. Arī karstais ūdens tiek nodrošināts ar siltumsūkņa palīdzību.
Par ēkas apsildi, dzesēšanu un karstā ūdens sagatavošanu rūpējas Austrijā ražota viena kompaktiekārta, kas nodrošina arī ventilāciju ar rekuperāciju un mitruma atgūšanu. Blakus iekārtai atrodas arī saules paneļu modulis, kas sastāv no invertora un akumulatora. Līdz ar to, visu inženierkomunikāciju darbība un kontrole tiek nodrošināta vienā vietā.
Uz jumta šai ēkai ir uzstādīti 32 saules paneļi ar kopējo jaudu 12kWp, kas komplektā ar 10 kWh akumulatoru, nodrošina nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi arī mākoņainā laikā.
Visas ēkas automatizācijas un datu reģistrācijas risinājumu, kas ir bāzēta uz KNX protokola, ir uzstādījis Schneider Electric. Apgaismojums, āra žalūzijas, temperatūras regulēšana un daudz kas cits tiek kontrolēts caur vienu kopēju vadības sistēmu, kas nozīmē, ka jebkuru slēdzi var ieprogrammēt un ar to vadīt vairākas iekārtas, kā arī visas darbības un kontrole var tikt veikta arī attālināti – no datora vai viedtālruņa.
Ēkā ir lieli pret dienvidiem vērsti logi, kas aukstajos mēnešos kalpo kā enerģijas ieguves avots, bet saulē temperatūras komfortu nodrošina pārkare virs pirmā stāva logiem un Warema ārējās žalūzijas, kas iebūvētas fasādē otrā stāva logiem. Racionāli plānojot un projektējot ēku, iespējams izvairīties no vasaras dzesēšanas vai to samazināt līdz ļoti nebūtiskām izmaksām, kas šajā ēkā pēc mērījumu datiem visā 2024. gadā sastādīja tikai 104 kWh.
Būtisks enerģijas ieguves elements šajā mājā ir PHI sertificētie i2 Factory logi, kuru dibinātājs un vadītājs Krists Slokenbergs, sadarbībā ar SIGA Latvija, aktīvi iesaistījušies ēkas sertificēšanā. “Auto analoģijās šo saprast ir vieglāk. Ja senāk visi “žiguļi” tērēja 10 l/100km, tad tagadējā A+ klases ēka patēriņa ziņā ir 6 l uz 100 km, šī ēka, kas ir sertificēta kā Passive House PLUS ēka, ir 1,5 l uz 100 km, pie tam uzlādējas braucot no kalna un saulē stāvot pie veikala. Tādejādi, pie apstākļiem, kad visi tērē daudz, arī A+ klase šobrīd šķiet efektīva, tomēr Latvijas aktuālās energoefektivitātes prasības patiesībā ir vēl stipri tālu no patiesi energoefektīviem būvniecības standartiem. Ticam, ka pienāks laiks, kad arī energoefektivitātes standarts tiks mainīts tāpat kā elektroprecēm. Šī ēka ir pierādījums, ka šāda būvniecība ir nākotne, kas realizējama jau šodien“, stāsta Krists Slokenbergs.
Maija Beķe
28811397