Sabiedrība

Aizsardzības ministrija: Latvijai nav tūlītēju militāru draudu. Jāgatavojas netiešām sekām

25.02.2022.

2022. gada 24. februārī ir sākta neizprovocēta, plaša mēroga Krievijas militāra agresija pret Ukrainu. Aizsardzības ministrija informē, ka Latvijai nav tūlītēju militāru draudu, taču iedzīvotājiem ir jābūt gataviem krīzes situācijām, kas var ietekmēt ikdienas dzīves ritmu. Tā brīdina par kiberuzbrukumu pieauguma risku. Iedzīvotājiem ir jābūt gataviem, ka informācijas telpā būs pastiprināta agresīva retorika ar mērķi ietekmēt sabiedrību un veicināt paniku.

“Latvijai nav tūlītēju militāru draudu, jo ievērojama daļa Latvijas apkārtnē izvietoto Krievijas spēku šobrīd tiek pielietoti uzbrukumam Ukrainai, bet tas nenozīmē, ka mēs varam atslābt. Šis konflikts nenovēršami izraisīs globālus satricinājumus, kuriem mums ir jāgatavojas. Mūs ietekmēs gan netiešas sekas, kā, piemēram, ekonomikas svārstības un bēgļu plūsmas, gan apzināti Krievijas mēģinājumi psiholoģiski un praktiski novājināt Eiropas valstis,” situāciju skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrija apliecina, ka Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkādiem apdraudējuma scenārijiem, ja Latvijas iedzīvotāju drošība un valsts suverenitāte tiks apdraudētas. Latvija seko līdzi jebkurām militārajām pārmaiņām un ar sabiedrotajiem apmainās ar informāciju.

“Nacionālie bruņotie spēki ir gatavi reaģēt. Februāra sākumā esmu izdevis pavēli Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plānot un īstenot pastiprinātas drošības situācijas uzraudzības operāciju uz valsts ārējās robežas, kā arī noteikt paaugstinātu gatavības laiku Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tostarp Zemessardzei,” uzsver A. Pabriks.

Kam jāgatavojas iedzīvotājiem
Iedzīvotāji tiek aicināti nesatraukties, jo Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu. 

“Vienlaikus katram iedzīvotājam arī pašam ir jāparūpējas par savu un ģimenes gatavību dažādām krīzes situācijām, jo tās var ietekmēt mūsu ikdienu un komfortu,” akcentē Aizsardzības ministrija. “Stiprinot katra iedzīvotāja gatavību dažādām krīzes situācijām, mēs stiprinām visas sabiedrības un valsts drošību!”

Krīzes var būt dažāda rakstura un pienākt negaidot, piemēram, dabas katastrofas, elektrības traucējumi, interneta darbības pārtraukumi. Tās var radīt ķēdes reakciju, kas var tiešā veidā apgrūtināt ikdienas dzīves ritmu.

Aizsardzības ministrija informē, ka ikvienam sabiedrības loceklim ir jābūt gatavam jebkuras krīzes pirmajām 72 stundām, iepriekš pārdomājot rīcību, kā atbalstīt tuviniekus, parūpēties par mājokli, kādus komunikācijas veidus un uzticamos informācijas avotus izmantot.

 

Informācija trijās valodās, kā rīkoties krīzes gadījumā:
“Kā rīkoties krīzes situācijā”;
“What to do in Case of a Crisis”;
“Как действовать в случае кризисной ситуации”.
 

Bukletā ir apkopota informācija, kā katram cilvēkam un mājsaimniecībai labāk sagatavoties dažādām krīzes situācijām valstī.

Bukletā ir atrodama informācija:

  • par rīcību pirmajās krīzes 72 stundās;
  • ieteikumi, kā sagatavoties;
  • par rīcību kara gadījumā.

Bukletā pieejams arī saraksts ar lietām, kurām vienmēr jābūt katrā mājsaimniecībā, lai tās būtu gatavas bez grūtībām izdzīvot 72 stundas bez palīdzības no malas, kā arī ieteikums, kā salikt ārkārtas gadījumu somu.

Informācija Latvijas valstspiederīgajiem Ukrainā
Latvijas vēstniecība Kijevā tiek evakuēta, lai izveidotu konsulārās palīdzības punktu Ļvivā. Ārlietu ministrija atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos nekavējoties izceļot no Ukrainas pašu spēkiem pa sauszemes maršrutiem, kamēr tas vēl ir iespējams.

Ja nepieciešama palīdzība izceļošanai, Ārlietu ministrija aicina doties uz Ļvivu. [Hostelis Sakura, netālu no pasta iecirkņa Nova Poshta Nr 17 / Shevchenka 323 b // вулиця Шевченка, 323 б].

Ārkārtējā situācijā iespējams zvanīt Ārlietu ministrijas diennakts palīdzības tālrunim +371 26337711 (pieejams WhatsApp).

 

Informācija no https://lvportals.lv/