Pieminot deportācijās cietušos komunistiskā genocīda upurus, 25.martā Mārupes novada pašvaldības pārstāvji un politiski represētie nolika ziedus pie pieminekļa Mārupes kapos un piedalījās svētbrīdī Piņķu Sv. Jāņa baznīcā.
Dienas turpinājumā Babītes Kultūrizglītības centra filiālē “Vietvalži” izstāžu zāles vadītāja Dace Ulpe ieskicēja Salas pagasta vēsturi, stāstīja par vietējiem ļaudīm un viņu gribasspēku, ticību un uzticību savai zemei un cilvēkiem. Stāstījumu papildināja ieskats Eduarda Pāvula un viņa dzimtas liktenīgākajos brīžos. E. Pāvula memoriālā istaba piedāvā aplūkot ekspozīciju ar liecībām par aktiera dzīves gaitām, talantu un varonību. Arī viņš savulaik cietis no padomju varas represijām, tomēr nekad nezaudēja patriotismu un mīlestību – pret savu ģimeni un dzimteni.
Muzikālo brīdi Mārupes kapsētā nodrošināja Valsts ģimnāzijas muzikālie jaunieši, savukārt “Vietvalžos”, Spuņciemā, notika Babītes mūzikas skolas audzēkņu un Babītes Kultūrizglītības centra koklētāju ansambļa “Balti” koncerts.
1949.gada 25.marts ir viena no drūmākajām lappusēm Latvijas valsts vēsturē. Pēc Latvijas valsts arhīva datiem šajā dienā uz Sibīriju tika izsūtīti 42 125 dažāda gadagājuma cilvēki no Latvijas ģimenēm. Lai saglabātu represēto piemiņu, kā arī ar dokumentiem un vēsturisko pētījumu parādītu, kas bija deportāciju organizētāji, kā deportācijas notika un kādas bija sekas, Latvijas Valsts arhīvs 2007.gadā izdevis trīs grāmatas “Aizvestie” par 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā izsūtītajiem. Grāmatās ir pierādīts padomju totalitārisma sistēmas noziegums pret Latvijas iedzīvotājiem, ievietots arī vēsturiskais apskats par citos gados veiktajām deportācijām (1945-1953), kā arī publicēti cilvēku saraksti, tai skaitā deportēto Mārupes novada iedzīvotāju saraksts, „kas publicēts, lai saglabātu šo cilvēku piemiņu, godinātu tos, kas atgriezās, un pieminētu visus, kuri neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu vairs nepiedzīvoja”.
