Mārupe kļūst par pilsētu; atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem

12.07.2022.

 

karte

Atbilstoši Administratīvi teritoriālajai reformai no šī gada 1. jūlija Mārupei piešķirts pilsētas statuss. Latvijas Republikas pilsētas iedala valsts pilsētās un novadu pilsētās. Mārupe ir novada pilsēta. Mārupes novadā Mārupe ir pirmā pilsēta. No 1. jūlija pilsētas tiesības piešķirtas vēl diviem novadu centriem Pierīgā – Ķekavai un Ādažiem.


Jaunās pilsētas teritorija ir bijušā Mārupes ciema robežās. Vienīgās izmaiņas  robežas kontekstā patlaban ir saistītas ar tās tehnisku precizēšanu pa zemes vienību robežām, lai izslēgtu situācijas, kur daļa īpašuma līdz šim bijusi ciema robežās, bet daļa - ārpus tā. Mārupes pilsētas robeža ir apstiprināta ar Mārupes novada pašvaldības domes 2022. gada 25. maija lēmumu Nr. 36 “Par Mārupes novada Mārupes pilsēta robežas noteikšanu”. Jebkādas pilsētas robežas izmaiņas var tik veiktas tikai Mārupes novada teritorijas plānojuma ietvaros, kura izstrādes laikā septembrī pašvaldība plāno organizēt atsevišķu diskusiju par pilsētas identitāti, robežām un prasībām apbūvei vai saimnieciskajām darbībām. 


Atskats vēsturē
Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes pagasts ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk - Rīgas patrimonālā apgabala Katlakalna draudzes novadā. 1910. gadā no Olaines administratīvi atdalītais Bieriņu pagasts 1925. gada 3. augustā tika pārdēvēts par Mārupes pagastu par godu gar tā robežām tekošajai Mārupītei. 1935. gadā Rīgas apriņķa Mārupes pagasta platība bija 25 km² un tajā dzīvoja 1889 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mārupes un Tēriņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Rīgas rajona Mārupes ciemam 1963. gadā pievienoja likvidēto Tēriņu ciemu, kam 1954. gadā bija pievienots likvidētais Mazcenas ciems. 1974. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Rīgas pilsētai.


1990. gadā Mārupes ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes pagasts tika pārveidots par Mārupes novadu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mārupes novadu apvienoja ar Babītes novadu, izveidojot jaunu, plašāku Mārupes novadu, kurā bez Mārupes pagasta ietilpst arī Babītes un Salas pagasts. 2020. gada sākumā apvienotajā novada teritorijā kopā dzīvoja 31 884 iedzīvotāji, no tiem 13 702 - Mārupē.


Atbildes uz iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem par jauno pilsētas statusu 


Vai pilsētas statusa iegūšana nozīmē arī zemes un citu nodokļu paaugstināšanos?

Pēc  2022. gada 1. jūlija, kad Mārupes ciemam piešķirts pilsētas statuss, kadastrālās vērtības aprēķins vēl netiek mainīts,  vērtības aprēķinā tiks izmantoti tie paši bāzes rādītāji, kādi bija iepriekš Mārupes ciemā. Izmaiņas kadastrālajās vērtībās paredzamas tikai pēc tam, kad atbilstoši likumam Ministru kabinetā tiks apstiprināta jaunā kadastrālo vērtību bāze visai valstij, kas varētu stāties spēkā  2025. gada 1. janvārī.   


Tāpat kā līdz šim, piemērojot esošās bāzes vērtības, kadastrālās vērtības tiks  pārrēķinātas  tiem kadastra informācija sistēmā reģistrētajiem objektiem, kam, veicot kādas darbības ar īpašumu, mainās objekta fiziskie dati (zemei – zemes platība, lietošanas mērķis, zemes apgrūtinājumi, bet ēkām – lielums un platību sadalījums, labiekārtojumi, apgrūtinājumi, nolietojums).


Saistībā ar ciema statusa maiņu uz pilsētas statusu kadastrālo vērtību aprēķins un izvērtējamie apgrūtinājumi mainīsies tikai pēc jauno kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas 2025. gadā un tikai attiecībā uz tām zemes vienībām (vai zemes vienību daļām), kurām noteikts kāds no lauku zemei atbilstošajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem no lietošanas mērķu grupām “Lauksaimniecības zeme”, “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu” un “Ūdens objektu zeme”.


Kā šīs pārmaiņas ietekmēs sabiedriskā transporta pieejamību – vai tagad var cerēt uz savu sabiedrisko transportu, kas savienotu visus novada ciemus ar pilsētas centru?
Pilsētas statusa iegūšanai nav tiešas saistības ar savu sabiedrisko transportu, un tas jāvērtē  efektīvas mobilitātes kontekstā. Iedzīvotāju paradumi ir mainīgi. Ļoti daudzi pakalpojumi tiek nodrošināti digitāli, lai tos saņemtu nav nepieciešams doties uz Centrālo administrāciju. Tie pieejami arī citviet novadā. Skolēnu pārvietošanās novadā tiek nodrošināta, līdz ar to uzskatīt, ka sabiedriskā transporta pieejamība un savienojamība starp ciemiem būtu prioritāra un akūti nepieciešama, nav pamatoti. Šogad plānots uzsākt darbu pie mikromobilitātes plāna izstrādes, vērtējot iedzīvotāju mobilitāti. Patlaban arī Rīgas metropoles ietvaros strādā darba grupa, kuras uzdevums ir izveidot kopīgu sabiedriskā transporta tīklu. Darbi pie šī jautājuma norit, bet jāatzīst arī, ka būtiskas izmaiņas tuvākajos gados nav sagaidāmas.


Vai Mārupes novada dome tagad tiks saukta par Mārupes pilsētas domi?
Atsevišķi pilsētas dome kā vietējās pašvaldības pārvalde tiek veidota tikai valsts pilsētām. Mārupe nav valstspilsēta, bet kā atsevišķa teritoriāla vienība iekļaujas Mārupes novada sastāvā - attiecīgi Mārupes novada pašvaldības pārvaldi nodrošina novada dome. 
Pēc Mārupes un Babītes novadu apvienošanas pašvaldības pārvaldes  nosaukums jau tika mainīts no “Mārupes novada dome” uz “Mārupes novada pašvaldība”. Pēc pilsētas statusa piešķiršanas Mārupei pašvaldības iestāžu skaits un nosaukumi netiek mainīti. Pārmaiņas ietekmē tikai viena ciema statusu, tam kļūstot par pilsētu - atsevišķu administratīvu vienību novadā. Visa novada administrācija saglabājas viena kā Mārupes novada pašvaldība.


Kādas neērtības no birokrātiskā viedokļa ir sagaidāmas? 
Nav sagaidāms, ka pilsētas statusa piešķiršana radīs būtiskas izmaiņas vai papildu birokrātiskus apgrūtinājumus iedzīvotājiem.


Kas mainās juridiskajās adresēs? Zemesgrāmatās? 
Adresācija ir mainījusies tikai tām adresēm, kas atradās kādreizējā Mārupes ciema teritorijā, piemēram, adrese “Daugavas iela 29, Mārupe, Mārupes pagasts, Mārupes novads” tagad ir “Daugavas iela 29, Mārupe , Mārupes novads.” Vārds “ciems” vai “pilsēta” adreses pierakstā netiek izmantots. Zemesgrāmatā un citās datu bāzēs adrešu nosaukumi tiks mainīti automātiski. Iedzīvotājiem pašiem nekādas darbības nav jāveic. Ielu nosaukumi nemainās, vienīgās izmaiņas adresē ir iedzīvotājiem, kuri agrāk dzīvoja Mārupes ciemā, proti, jaunajā adresē aiz ielas nosaukuma vairs nav jāmin “Mārupes pagasts”. Pēc pilsētas statusa iegūšanas Mārupes novadā ir četras administratīvās vienības - trīs pagasti  (Mārupes, Babītes un Salas pagasts), kā arī viena pilsēta (Mārupe). Pagastos atrodas 33 novada ciemi (skatīt attēlu).

 

1

Līdz 01.07.2022.

2

Pēc 01.07.2022.

 

 


Pateicamies iedzīvotājiem par aktivitāti un interesi  noskaidrot pilsētas statusa iegūšanas ietekmi uz Mārupi un novadu kopumā. 


Informāciju sagatavoja Attīstības un plānošanas un Sabiedrība iesaistes un mārketinga nodaļa