Šķiro pareizi! Kādi ir biežākie pārpratumi iepakojuma šķirošanā?

Pēc “Latvijas Zaļā punkta” pasūtījuma 2024. gadā veiktā SKDS pētījuma dati liecina, ka patlaban atkritumus Latvijā šķiro 79 % iedzīvotāju un kopš 2022. gada iedzīvotāju iesaiste atkritumu šķirošanā ir bijusi nemainīga.  2025. gada izskaņā “Getliņi EKO” veiktā pētījuma dati rāda, ka tieši iepakojumu iedzīvotāji šķiro visaktīvāk – 89 % respondentu norādījuši, ka ikdienā šķiro plastmasas, papīra, metāla un citus iepakojumus. Lai gan teju visi (96 %) šī pētījuma respondenti norādījuši, ka zina, kā šķirojams iepakojums, joprojām konteineros nonāk neatbilstošs materiāls. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas šķirošanā?  

Konteinerā ievietojams iepakojums bez ēdiena pārpalikumiem 

Viena no biežākajām kļūdām ir šķirošanas konteinerā izmest pārtikas iepakojumu ar ēdiena paliekām, taukiem vai šķidrumiem. Šāds iepakojums var sabojāt arī citus konteinerā ievietotos materiālus un apgrūtināt to tālāku pārstrādi. Lai sašķirotais iepakojums nezaudētu savu kvalitāti tālākā pārstrādes procesā, to pirms šķirošanas ir jāatbrīvo no ēdiena paliekām un viegli jāizskalo. Iepakojumam nav jābūt nevainojami tīram, tomēr der atcerēties, ka uz iepakojuma palikušie ēdiena atlikumi sadaloties bojā kopējo konteinerā ievietoto materiālu.  

Dažādu materiālu neatdalīšana 

“Eco Baltia vide” pieredze rāda, ka konteineros nonāk iepakojums, kas sastāv no vairākiem materiāliem, tos neatdalot, piemēram, plastmasas trauks ar kartona apvalku vai plastmasas kastītē atstāts putuplasts. Tas apgrūtina šķirošanu un samazina iespēju materiālus kvalitatīvi novirzīt pārstrādei. Tādēļ iedzīvotāji aicināti pēc iespējas atdalīt iepakojuma daļas pa materiālu veidiem, ja to var izdarīt vienkārši.  

Katram atkritumu veidam savs konteiners 

Vēl arvien šķiroto atkritumu konteineros iedzīvotāji pamanās ievietot arī sadzīves atkritumus. Daļa kļūdu rodas nevis nezināšanas, bet steigas dēļ, kad cilvēks neizlasa norādes uz konteinera un atkritumus izmet pēc pieņēmuma. Tādēļ šķirošana kļūst neprecīza un pārstrādei izmantojamie resursi var tikt zaudēti. Iedzīvotāji nereti atkritumu dalītās vākšanas konteinerus atšķir pēc tiem raksturīgā krāsojuma, tomēr dažādiem atkritumu apsaimniekotājiem konteineru krāsas var atšķirties. Lai sistēma būtu iedzīvotājiem draudzīgāka un saprotamāka, Eiropas Savienība ir ieviesusi normatīvo regulējumu, kas nosaka, ka visiem konteineriem ir jābūt apzīmētiem pēc vienotas piktogrammu sistēmas.  

Pārstrādājami materiāli joprojām nonāk sadzīves atkritumos 

Ne mazāk būtiska problēma ir arī pretēja tendence – daudzi pārstrādājami iepakojuma materiāli joprojām tiek izmesti sadzīves atkritumu konteineros. Visbiežāk tas notiek steigas, neuzmanības vai ieraduma dēļ, neiedziļinoties, vai konkrētais iepakojums patiesībā nebūtu nododams šķirošanai. Nonākot sadzīves atkritumos, pārstrādājamie materiāli sajaucas ar bioloģiskajiem atkritumiem, tādēļ būtiski pasliktinās to kvalitāte un iespējas tos vēlāk atgūt pārstrādei. Tāpēc svarīgi ir ne vien zināt, ko nedrīkst mest šķirošanas konteinerā, bet arī atcerēties sašķirot to, kas patiešām ir pārstrādājams. 

Kas nav ievietojams iepakojuma konteinerā? 

Plastmasas, papīra vai stikla konteineros nereti tiek izmesti priekšmeti, kas pēc materiāla šķiet līdzīgi iepakojumam, bet patiesībā tādi nav, piemēram, putuplasts un tā izstrādājumi, netīri vienreizlietojamie trauki, izstrādājumi no folijas, rotaļlietas, papīra dvieļi un salvetes, laminēts papīrs un dāvanu maisiņi. Tas ir būtisks šķirošanas kvalitātes traucēklis, jo iepakojuma konteineri ir paredzēti konkrētai atkritumu plūsmai. Ja tajos tiek ievietotas neatbilstošas lietas, var gadīties, ka derīgajam materiālam tajā nepietiek vietas un pārstrādājamais materiāls tiek novietots blakus konteineram, kur tas ir pakļauts ārējiem apstākļiem un zaudē savu kvalitāti.  

Vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide”