Meliorācijas sistēmu nepārtraukta un efektīva darbība nodrošina sabiedrības drošību (novērš teritoriju applūšanu un ar to saistītu ārkārtas situāciju rašanos), ekonomisko stabilitāti novadā (aizsargā lauksaimniecības un meža zemes, transporta infrastruktūru, apbūvi un uzņēmējdarbības nepārtrauktību) un novada iedzīvotāju veselību un dzīvību (samazina sanitāros, vides un tiešus fiziskos apdraudējumus, kas var rasties meliorācijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā).
Tuvojoties pavasarim, Pašvaldības īpašumu pārvalde atgādina zemes īpašniekiem savlaicīgi apsekot savos īpašumos esošās meliorācijas būves un sākt to uzturēšanas darbus. Veicamie darbi vienkāršā formā ir izskaidroti Ministru kabineta noteikumos “Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”. Svarīgi atzīmēt, ka šie noteikumi neattiecas uz zemes īpašniekiem, kuru īpašumā atrodas valsts nozīmes meliorācijas ūdens notekas.
Kad un kādi darbi būtu veicami?
Ziemas periods un pavasaris (līdz 14. aprīlim) ir vispiemērotākais laiks koku un krūmu izciršanai un izvākšanai no meliorācijas grāvjiem.
Lai nepieļautu meliorētās zemes vai tai piegulošās teritorijas degradāciju, ir jāievēro noteiktie ierobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm un jāveic to kopšana atbilstoši noteikumiem: jānovāc koki, koku un krūmu atvases, jāizvāc grunts ieskalojumi, sadzīves atkritumi, jāiztīra caurteku piesērējums utt.
Pēc pavasara paliem zemes īpašniekam jānovērtē meliorācijas sistēmas būvju un ierīču darbība, atzīmējot atklātās bojājumu vietas un novērtējot bojājumus pēc to novēršanas steidzamības.
Vasaras veģetācijas periodā vēlams divas reizes izpļaut zāli grāvju nogāzēs un teknē (ja teknē nav ūdens). Pirmā grāvju pļaušanas reize plānojama līdz Jāņiem, otrā – veģetācijas perioda noslēgumā (oktobrī).
Pirms meliorācijas sistēmas elementu (grāvji, caurtekas, drenāžas kolektori, drenāžas susinātājzari) atjaunošanas vai pārbūves darbu veikšanas, tostarp plānojot zemes vienībā piekļuvi pār grāvi, paredzot caurteku, nepieciešams Būvniecības informācijas sistēmā iesniegt meliorācijas sistēmu projektētāja izstrādātu būvprojekta vai paskaidrojuma raksta dokumentāciju. Atjaunošanu vai pārbūvi var veikt pēc būvdarbu uzsākšanas noteikumu izpildīšanas.
Pašvaldības ieguldījums meliorācijas un lietus ūdens sistēmu uzturēšanā novadā
Aizvadītajā gadā pašvaldības nozīmes meliorācijas un lietus ūdens sistēmu uzturēšanai un sakārtošanai un grāvju pļaušanai tika iztērēti vairāk nekā 850 tūkstoši eiro. Darbu ietvaros būtiski uzlabota meliorācijas novadgrāvju ūdens notece Piņķos, Babītē, Dzilnuciemā, Priežciemā un Mārupē. Ar katru gadu novadā uzlabojas ūdens režīma regulēšanas jautājumi, arvien vairāk ir sakārtotu un uzturētu novadgrāvju, kas bijuši atstāti novārtā vairākas desmitgades un iepriekš nenodrošināja vēlamo ūdens režīmu. Samazinās teritoriju applūšanas riski. Arī šajā gadā plānoti vairāki būtiski meliorācijas sistēmu uzlabošanas darbi, nodota ekspluatācijā lietus ūdens kanalizācijas pārbūve Rožu ielā Babītē, norit resursu ietilpīgāko objektu – liela izmēra kolektora un sūkņu stacijas – pārbūve un izbūve Jaunmārupē, vēlāk sekos Paparžu ielas drenāžas ierīkošana utt. Vairākos novada ielu posmos plānotas investīcijas lietus ūdens sistēmu novadīšanas projektēšanas darbiem un inženierizpētei.
Meliorācijas grāvju uzturēšana ir nepārtraukts darbs. Mārupes novadā dominē nenoturīga smilšaina grunts. Gruntsūdens ienes grāvjos smalkās grunts daļas, kā rezultātā meliorācijas novadgrāvji ātri nolietojas, grāvju teknēs strauji aug biomasa, kas dažu gadu laikā samazina ūdens caurteci.
Par meliorācijas jautājumiem mūsu novadā aicinām vērsties pie Pašvaldības īpašumu pārvaldes inženierbūvju nodaļas meliorācijas inženiera Gunāra Bodnieka, zvanot uz tālruņa numuru 29903325 vai rakstot uz e-pasta adresi gunars.bodnieks@marupe.lv.
Pašvaldības īpašumu pārvalde