1966. gadā Rolands Kalniņš Rīgas Kinostudijā uzņēma filmu "Es visu atceros, Ričard!" ("Akmens un šķembas") - filmu par latviešu leģionāriem. Padomju laikam nepieņemamā satura dēļ filma tika "nolikta plauktā" - tā nebija aizliegta, to vienkārši neizrādīja. No mūsdienu viedokļa skatoties - īsti pat nevar saprast, kas padomju varai negāja pie sirds, jo notikumi un to varoņi ir apcirpti gluži piemēroti laika garam.
Filmas scenārija pirmo variantu Viktors Lorencs uzraksta, būdams VVKI students, un 1957. gadā ar nosaukumu “Dzimtene, piedod!” tas tiek publicēts almanahā “Tvorčestvo molodih”. Tur teikts, ka scenārijs ir iekļauts Rīgas kinostudijas ražošanas plānā. Vēl vairāk - darbs jau bija sācies. Tika rakstīts režisora scenārijs (toreiz režisors bija Varis Krūmiņš), pirkts audums tērpiem. Tomēr darbs tika pārtraukts.
1965. gadā darbs tiek atsākts režisora Rolanda Kalniņa vadībā. Par to raksta laikrakstā “Cīņa”, žurnālā “Kino”. Filma tiek pabeigta, tomēr gan tās tapšanu, gan tālāko likteni rūpīgi izrauga VDK - kādā sarunā Viktoram Lorencam atzinies bijušais VDK priekšsēdētājs Jānis Vēveris. Neilgu laiku filma tiek izrādīta kinoteātros, un tad pazūd – par to neraksta, nerunā. Gluži kā par pašiem leģionāriem. 1992. gada 10. janvārī Kinonamā notiek atjaunotās filmas versijas pirmizrāde.
