3. solis - ENERGOEFEKTIVITĀTE UN RESURSU TAUPĪBA
Pieaugot energoresursu izmaksām un turpinoties enerģētiskās drošības izaicinājumiem, Mārupes novada pašvaldība 2025. gadā turpina meklēt un ieviest risinājumus elektroenerģijas un siltumapgādes patēriņa samazināšanai. Pašvaldības speciālisti jau 2023. gada augustā apzināja enerģijas taupīšanas pasākumus, tā rezultātā, piemēram, sakārtojot siltummezglu darba režīmu (diena, nakts, brīvdienas, skolās arī brīvlaika nedēļās), apkures sezonas laikā samazinot iekštelpu temperatūru par dažiem grādiem, bet nodrošinot atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Pašvaldības iestādēs regulāri tiek veikts audits, lai pārbaudītu siltummezglu darbību un nodrošinātu to atbilstību noteiktajiem parametriem. Ja nepieciešams, tiek veikti uzlabojumi, kas palīdz paaugstināt energoefektivitāti un samazināt resursu patēriņu. Ventilācijas sistēmas ir sakārtotas un pielāgotas iestāžu darba laikam – tās darbojas tikai tad, kad telpas tiek izmantotas, savukārt brīvdienās un ārpus darba laika tiek izslēgtas. Šāda pieeja ļauj būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu un vienlaikus saglabāt komfortablu darba vidi. Papildus ir veikta telpu apgaismojuma nomaiņa uz LED spuldzēm, kas ir gan ilgmūžīgas, gan energoefektīvas. Vecās lampas aizstājot ar LED tehnoloģiju, apgaismojumam patērētās kilovatstundas samazinājās par aptuveni 50%. Dažās iestādēs ieviesti arī moderni risinājumi – apgaismojuma sensori, kas reaģē uz kustību, un dimmēšanas funkcijas, kas ļauj pielāgot gaismas intensitāti atbilstoši vajadzībām. Ne mazāk svarīgi ir izglītojošie pasākumi darbiniekiem – iestādes regulāri informē par energoefektivitātes nozīmi un praktiskiem soļiem ikdienā, kas palīdz taupīt resursus. Šāda pieeja veicina ne tikai izmaksu samazināšanu, bet arī ilgtspējīgu domāšanu un atbildīgu attieksmi pret vidi.
Kā mēs sākām?
Pašvaldībā 2022. gada augustā tika izdots rīkojums “Par enerģētisko resursu patēriņa optimizāciju”, kā arī turpināta kampaņa “5 soļi zaļākai rītdienai”, kurā 29 Pašvaldības iestādes iesaistījās energotaupības pasākumos. Pašvaldības speciālisti apzināja enerģijas taupīšanas iespējas iestādēs. Tika sakārtoti siltummezglu darba režīmi (diena, nakts, brīvdienas, skolās – arī brīvlaikos) un nedaudz samazināta iekštelpu temperatūra, vienlaikus saglabājot komfortu.
Kas tiek darīts iestādēs?
- Siltummezglu optimizācija – siltums tiek pielāgots gan iekštelpām, gan āra temperatūrai.
- Ventilācija – darbojas tikai darba laikā, brīvdienās izslēgta.
- Apgaismojuma maiņa uz LED – vecās spuldzes aizvietotas ar LED, kas samazina patēriņu apmēram par 50%. Dažās iestādēs ir arī kustību sensori un gaismas intensitātes regulēšana.
- Darbinieku izglītošana – semināri un praktiskas nodarbības par enerģijas taupību.
Apkopojot 2022./2023.gada apkures sezonas datus par Pašvaldības iestāžu veiktajiem pasākumiem, secināts, ka vislielāko elektroenerģijas un siltumenerģijas ietaupījumu uzrādījusi pirmsskolas izglītības iestāde “Mārzemīte”, Mārupē. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, PII “Mārzemīte” aktīvi strādāja pie darbinieku izglītošanas, organizējot izskaidrojošu semināru par energoresursu taupīgu un lietderīgu izmantošanu. Tāpat pedagogi kopā ar bērniem izvērtēja, kā katrā grupiņā vai kabinetā iespējams taupīgāk un saimnieciskāk lietot elektrības resursus. Uzziniet vairāk šeit. Nākamajā periodā, 2023./2024. gada apkures sezonā apkopotie dati kā lielāko energopatēriņa ietaupītāju apstiprināja policijas un citu iestāžu administratīvo ēku Mārupē, kas saistīts ar iepriekš nomainītām inženieriekārtām uz energoefektīvām. Ar 2025.gadu pašvaldība ieviesusi energopārvaldības datu apkopošanu par kalendāro gadu, un dati par 2025.gadu tiks publicēti 2026.gada energoefektivitātes pārskatā.
Turpinot uzsākto darbu
- 2024. gada decembrī dome apstiprināja Rokasgrāmatu energopārvaldības sistēmas ieviešanai.
- 2025. gada maijā apstiprināts aktualizētais Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāns un uzsākta energopārvaldības sistēmas ieviešana.
Energopārvaldība ļauj sistemātiski uzraudzīt enerģijas patēriņu, atrast neefektīvus procesus un ieviest praktiskus risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tā ir arī būtiska sastāvdaļa Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plāna īstenošanā, kas nosaka mērķus gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanai, gan klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, tostarp emisiju samazināšanu pašvaldības iestādēs un publiskajā infrastruktūrā. Plāns palīdz nodrošināt, ka enerģijas taupības pasākumi un tehnoloģiskās inovācijas tiek ieviestas sistemātiski, ilgtermiņā veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu Mārupes novada attīstību.
Šobrīd energoefektivitātes pasākumi iestādēs:
- Siltummezglu optimizācija: turpināta apkures sistēmu pielāgošana atbilstoši iekštelpu un āra temperatūrai, nodrošinot enerģijas taupību, bet saglabājot komfortu.
- Ventilācijas sistēmu regulēšana: pielāgota darba laikam, brīvdienās izslēdzot, lai samazinātu lieku patēriņu.
- LED apgaismojums: vecās spuldzes aizstātas ar LED, kas ļauj samazināt elektroenerģijas patēriņu apgaismojumam par aptuveni 50%. Dažās iestādēs ieviesti arī kustību sensori.
- Darbinieku izglītošana: organizēti semināri un praktiskas apmācības par taupīgu resursu izmantošanu.
Pašvaldībā tiek sekots līdzi iespējām pieteikties līdzfinansējuma projektiem, un 2026.gadā plānots sākt ražot elektroenerģiju pašpatēriņam, izmantojot saules paneļus, 3 izglītības iestādēs – Babītes vidusskolā, Piņķos, pirmsskolas izglītības iestādēs PII “Lienīte” un PII “Mārzemīte”, Mārupē.
Energoefektivitātes pasākumi pilsētvidē
Pašvaldība īsteno energotaupības pasākumus arī publiskajā infrastruktūrā:
- Ielu apgaismojuma modernizācija ar LED tehnoloģijām, kas samazina elektroenerģijas patēriņu un uzlabo drošību.
- Energoefektivitātes projekti daudzdzīvokļu mājās: iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties atbalstam ēku renovācijai, kas samazina siltumenerģijas patēriņu, paaugstina īpašuma vērtību un uzlabo dzīves kvalitāti.
Nākamie soļi energoefektivitātes īstenošanā Mārupes novadā
Turpmākajos gados Mārupes novads plāno turpināt aktīvi īstenot pasākumus, kas veicina energoefektivitāti, ilgtspējīgu resursu izmantošanu un klimata aizsardzību, saskaņā ar Latvijas Klimata plānu 2021–2030 un Mārupes novada Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu.
Galvenie mērķi ir:
- Paplašināt energopārvaldības sistēmu visās pašvaldības iestādēs, nodrošinot sistemātisku enerģijas patēriņa uzraudzību un optimizāciju.
- Veicināt sabiedrības izglītošanu par energoefektivitāti, iesaistot iedzīvotājus un darbiniekus ikdienas paradumu maiņā.
- Turpināt ēku renovācijas un pilsētvides modernizācijas projektus, ieviešot tehnoloģiski efektīvus risinājumus un samazinot enerģijas patēriņu publiskajos objektos.
- Samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot gan energotaupības pasākumus, gan aprites ekonomikas principus, vienlaikus sasniedzot mērķus, ko nosaka Latvijas Klimata plāns par emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam.
- Atbalstīt klimata mērķus arī ikdienas dzīvē, piemēram, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ilgtspējīgu transportu un zaļo infrastruktūru pilsētvidē.
Šie pasākumi palīdzēs Mārupes novadam sasniegt Latvijas valsts klimata mērķus, vienlaikus veidojot ilgtspējīgu, videi draudzīgu un energoefektīvu vidi Mārupes novada iedzīvotājiem.
Lai mazinātu apģērba, apavu un mājas tekstila nonākšanu poligonos un veicinātu, ka pēc iespējas lielāka daļa tekstiliju nonāk atkārtotā apritē, SIA “Eco Baltia vide” kopā ar partneriem turpina strādā pie tekstila šķirošanas sistēmas izveides Latvijas reģionos. Šobrīd iedzīvotājiem visā Latvijā pieejami jau vairāk nekā 140 tekstila šķirošanas konteineru, kuru atrašanās vietas iespējams atrast Latvijas Zaļā punkta interaktīvajā atkritumu šķirošanas vietu kartē – www.zalais.lv. Plašāka informācija par pareizu tekstila šķirošanu pieejama arī “Eco Baltia vide" mājaslapā – www.ecobaltiavide.lv.
*Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros no 30. jūnija līdz 7. jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75 gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.