Mārupes novada Pašvaldības policija informē, ka pēdējā laikā regulāri tiek saņemti izsaukumi un sūdzības par klaiņojošiem un agresīviem suņiem, tādēļ vēlamies atgādināt, ka suņa īpašnieka pienākums ir rūpēties par mājdzīvnieku labklājību un nepieļaut to klaiņošanu.
Dzīvnieku īpašnieka tiesības un pienākumus jeb labturības principus regulē Dzīvnieku aizsardzības likums, Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" un Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnijā noteikumi Nr.491 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”.
Atgādinām, ka no 2019. gada 24. decembra visiem suņiem, sasniedzot četru mēnešu vecumu, ir jāveic mikročipēšana un jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzē. Suņi, kuri ir reģistrēti, klaiņošanas gadījumā netiek nogādāti patversmē, jo pašvaldības policijai ir iespēja noskaidrot īpašnieku un to atgriezt, neradot īpašniekam papildus izmaksas par patversmes pakalpojumiem. Mārupes novadā suņa apzīmēšanu ar mikroshēmu varat veikt pie praktizējoša veterinārārsta. Savukārt mājdzīvnieka reģistrāciju Lauksaimniecības datu centrā varat veikt patstāvīgi tiešsaistē vai ar veterinārārsta starpniecību.
Plašāk par dzīvnieka reģistrāciju meklē šeit.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām:
- suņa īpašnieka pienākums ir nodrošināt pilnīgu teritorijas norobežošanu, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
- pie norobežotās teritorijas ieejas jābūt ierīkotam zvanam vai citai ierīcei, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
Ja suns atrodas ārpus tā īpašnieka teritorijas, sunim jābūt uzliktai kaklasiksnai vai citam aksesuāram, piemēram, iemauktiņiem, bet bīstamam sunim jābūt arī sarkanai atšķirības lentei, ar ko apzīmē bīstamu suni.
Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
- suni jāved pavadā;
- sunim ir jābūt uzliktam uzpurnim, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai;
- suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
Tāpat atgādinām, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus!
Lūgums ievērot šīs prasības un atbildīgi izturēties pret likumā noteiktiem pienākumiem.
Sods par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu ir noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 106. pantā, kas nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz trīssimt 50 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez to konfiskācijas.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti viena gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.
Sods par dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nemarķēšanu paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107. pantā, kas nosaka, ka par dzīvnieku slēpšanu no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora, dzīvnieku nereģistrēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, dzīvnieku neidentificēšanu (nemarķēšanu) vai izvairīšanos no to uzskaites pašvaldībā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 200 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 200 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 350 līdz 700 eiro.
Izskatīt administratīvā pārkāpuma lietas un pieņemt lēmumus par LAPK 106. panta un 107. panta pārkāpumiem ir tiesīgas Pašvaldības administratīvās komisijas un Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas.