Mārupes pašvaldība aicina pilnveidot Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu

14.12.2015.

11.decembrī noslēdzās priekšlikumu un viedokļu iesniegšana par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.Ņemot vērā iedzīvotāju un ekspertu viedokļus, Mārupes pašvaldība vērsusies Vides pārraudzības valsts birojā ar lūgumu pilnveidot Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Lai arī Mārupes novada Dome 2015.gada 11.jūnijā lēma par 3 alternatīvu risinājumu virzīšanu paredzētās darbības „Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecība” ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, Satiksmes ministrijas Nacionālā vadības grupa nolēmusi turpmākajā procesā atbalstīt trasējumu gar autoceļu A5. 21.novembrī notikušajā sabiedriskajā apspriedē iedzīvotājiem nebija būtisku iebildumu pret alternatīvo trases novietojumu. Piedāvātais trasējums labāk atbilst pašvaldības attīstības plāniem, tas nešķērso Vētras ciemu un skar mazāk iedzīvotāju un uzņēmumu teritoriju.

Tomēr, ņemot vērā iedzīvotāju un ekspertu bažas, Mārupes pašvaldība 11.decembrī iesniegusi Vides pārraudzības valsts birojam priekšlikumus pilnveidot Rail Baltica būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

Pašvaldības skatījumā nepieciešams:

  • Paredzēt projekta realizācijas gaitā pārbūvēt visus infrastruktūras objektus, kas tiks šķērsoti vai tiks ietekmēti dzelzceļa trases „Rail Baltica” izbūves laikā, lai nepasliktinātu infrastruktūras pieejamību īpašniekiem pēc projekta realizācijas;
  • Tehniski paredzēt visus šķērsojumus, kas saistīti ar A5 autoceļu, tai skaitā paredzot  esošo pieslēgumu saglabāšanu;
  • Detalizēti iekļaut risinājumu, lai savienotu vienā koridorā A5, „Rail Baltica” un ilgtermiņā plānoto 1520 mm Daugavas kreisā krasta savienojumu ar ostu, nešķērsojot Mārupes novada Mazcenu kapus Jaunmārupē, kā arī potenciālu A5 savienojuma izveidošanu ar lidostu „Rīga”;
  • Veidojot apakšzemes tuneļus zemes gabalu piekļuvei un transporta koridora šķērsošanai, paredzēt tādus tehniskos risinājumus, lai šķērsojumi būtu iespējami arī ar lauksaimniecības tehniku, būvniecības tehniku un speciālo kravu pārvietošanai;
  • Aprēķinot kompensācijas, paredzēt zemes izmantošanas mērķa sākotnējo statusu jeb šobrīd spēkā esošo vēl pirms lokālplānojumā noteiktās transporta teritorijas, nosakot to ar īpašu valdības normatīvo aktu par katru konkrēto zemesgabala īpašumu;
  • Sniegt skaidrus nosacījumus par īpašumu atsavināšanas teritoriju, jo īpaši apskatot situācijas, kur īpašums tiks skarts daļēji, bet dzelzceļa izbūves gadījumā tiktu traucēta piekļūšana tam vai tā izmantošana.