Pēdējo gadu laikā Latvijā, arī Mārupes novadā, novērota strauja invazīvās sugas – Spānijas kailgliemeža (Arion vulgaris) – izplatība. Šī suga rada nopietnu apdraudējumu gan vietējām ekosistēmām, gan mājsaimniecību dārziem, jo gliemeži ātri savairojas, ir grūti iznīcināmi un barojas ar plašu augu klāstu – gan dekoratīviem, gan pārtikas augiem.
Spānijas kailgliemeža aktivitāti šovasar būtiski pastiprina laikapstākļi – ilgstošs mitrs un vēss laiks rada īpaši labvēlīgus apstākļus to izplatībai. Vairāki iedzīvotāji jau ziņojuši par šīs sugas masveida parādīšanos savos dārzos un apstādījumos.
Aicinām iedzīvotājus būt vērīgiem un iesaistīties invazīvās sugas ierobežošanā savos īpašumos, izmantojot efektīvas un videi draudzīgas metodes. Ieteicams iepazīties ar Dabas aizsardzības pārvaldes sagatavotajām rekomendācijām, kas sniedz praktiskus padomus Spānijas kailgliemeža atpazīšanai, ierobežošanai un iznīcināšanai.
Kāpēc Spānijas kailgliemezis ir bīstams?
Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Savairojoties lielā skaitā, tas var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus – piemēram, zemenes, kāpostus, kabačus –, gan tieši apēdot tos, gan pārnēsājot dažādus augu patogēnus. Šis gliemezis izkonkurē un barojas arī ar citām bezmugurkaulnieku sugām, piemēram, gliemežiem un sliekām. Turklāt novērota arī krustošanās ar citām kailgliemežu sugām, kas var veicināt vietējo sugu izzušanu.
Kā atpazīt Spānijas kailgliemezi?
- Garums: 7–14 cm
- Forma: masīvs, nedaudz saplacināts ķermenis ar izteiktiem gareniem izciļņiem
- Krāsa: oranžbrūna, netīri pelēkzaļa, reizēm tumši brūna vai melna
- Pēda (apakšpuse): pelēcīga vai gandrīz balta
- Elpatvere: redzama ķermeņa priekšdaļā, netālu no galvas
- Olas: baltas, līdz 2 mm diametrā, mīkstas; viens īpatnis var izdēt līdz 500 olām gadā
Kur un kad tas parādās?
- Aktivitātes sezona: no pavasara līdz pat vēlam rudenim
- Vislielākā intensitāte: jūnijs–septembris
- Diennakts laikā visaktīvākais: vakarā, naktī, pēc lietus
- Mītnes vietas: dārzi, apstādījumi, komposta kaudzes, parki, ceļmalas, mitras mežmalas un zālāji
Kā iznīcināt Spānijas kailgliemežus savā īpašumā?
Visefektīvākā metode ir to savākšana krēslas laikā vai agri no rīta, kad gliemeži ir visaktīvākie. Savāktos gliemežus var iznīcināt, pāršķeļot tos ar lāpstu vai citu asu priekšmetu vai ievietojot uz vienu diennakti 10 % vārāmā sāls šķīdumā. Spānijas kailgliemeži mēdz baroties arī ar beigtajiem vai savainotajiem savas sugas īpatņiem, tāpēc beigtos gliemežus var atstāt kā pievilinātājus citās vietās, kas regulāri jāapseko un savāktie gliemeži jāsavāc un jāiznīcina atkārtoti, lai novērstu to vairošanos.
Ja gliemeži tiek iznīcināti līdz jūlijam, beigtos īpatņus ieteicams aprakt zemē. Savukārt no augusta, kad pastāv lielāka iespējamība, ka gliemeži jau satur olas, tie noteikti jāiznīcina, lai nepieļautu olu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, – beigtos gliemežus nepieciešams sadedzināt vai ievietot 10 % sālsūdens šķīdumā uz vismaz 24 stundām.
Gliemežu pārņemtajā teritorijā var ierīkot īpaši izveidotas lamatas. Par vienkāršām lamatām var kalpot kastes, burkas vai plastmasas pudeles ar nogrieztu galu, kurās ievietota pievilinātājviela, piemēram, pūstoši augļi un dārzeņi, suņu vai kaķu sausā barība, kombinētā lopbarība. Šādas lamatas piesaista kailgliemežus un atvieglo to savākšanu un iznīcināšanu.
Efektīva metode ir arī slīcināšanas slazdi. Tos ierīko, augsnē līdz virsējai malai ierokot trauku un piepildot to ar šķidrumu, kas satur pievilinātājvielu – visbiežāk alu. Ja izmanto tikai tīru ūdeni, gliemeži var viegli izkļūt, tāpēc šķidrumam jābūt papildinātam ar vielām, kas veicina noslīkšanu, piemēram, 1 % vara sulfātu vai 10 % sāls šķīdumu.
Aicinām iedzīvotājus aktīvi ziņot par vietām, kur novēroti Spānijas kailgliemeži. Par Spānijas kailgliemežu izplatību var ziņot ŠEIT.
Tas ir īpaši būtiski, lai novērtētu situāciju kopumā un plānotu efektīvu gliemežu apkarošanu pašvaldībai piederošajās teritorijās. Tajā pašā laikā atgādinām, ka par kailgliemežu izplatības ierobežošanu privātīpašumos atbildīgi ir paši īpašnieki. Blīvi apdzīvotās vietās īpaši nozīmīga ir visu zemes īpašnieku kopīga iesaiste šī kaitēkļa apkarošanā.
Plašāk par sugas izplatības ierobežošanas plānu ŠEIT
Plašāka informācija pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā.
*Dabas aizsardzības pārvaldes vizuāls materiāls
Attīstības un plānošanas pārvalde