Iesācies aktīvs darbs pašvaldības nākotnes attīstības prioritāšu apspriešanā

27.04.2021.

Mārupes un Babītes pašvaldības ir uzsākušas kopīgu darbu pie jaunizveidotā Mārupes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (IAS) 2022.-2034. gadam izstrādes. Darbs pie IAS izstrādes uzsākts jau pagājušā gada rudenī, izveidojot kopīgas darba grupas, šī gada sākumā tika veikta apjomīga aptauja, kurā iedzīvotāji izteikuši daudzus priekšlikumus, kas palīdzēs pašvaldībai stratēģijas izstrādē.

Lai iesaistītu iedzīvotājus savas dzīves vides attīstības prioritāšu noteikšanā, IAS izstrādes ietvaros tiek rīkotas tematiskās darba grupas un iedzīvotāju forumi, kuros aicināti piedalīties visi novada attīstībā ieinteresētie - gan iedzīvotāji, gan novada uzņēmēji, pakalpojumu sniedzēji un turpmākai attīstībai paredzēto zemju īpašnieki un potenciālie attīstītāji, kā arī novada nevalstiskās organizācijas.

Vakar, 26.aprīlī, attālināti zoom platformā norisinājās pirmā darba grupa “Mobilitāte, transporta infrastruktūra un apdzīvojuma struktūra”, kas pulcēja lielu interesentu skaitu – ap 60 dalībnieku.

Pirms darba uzsākšanas tematiskajās apakšgrupās, pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Krēmere prezentēja klātesošajiem apvienojamā novada attīstības vadlīnijas.

Lai uzlabotu jaunā novada attīstības plānošanu un iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti, attīstības stratēģijā ir ieviests jauns jēdziens – apkaimes. Tās ir jaunas teritoriālas vienības, kur katrai tiek noteikts savs centrs, iespējama precīzāka pakalpojumu plānošana, precīzākas, vietējām vajadzībām atbilstošākas investīcijas, labāka vietējo iedzīvotāju un vietvaras sadarbība. Teritoriālais iedalījums apkaimēs rada priekšnoteikumus līdzsvarotai sociāli ekonomiskai un telpiskai attīstībai, kā arī veicina vietējās identitātes un lokālpatriotisma attīstību.

Jaunajā apvienotajā Mārupes novadā tiek ierosināts veidot 12 apkaimes – Mārupes, Tīraines, Piņķu, Tēriņu, Jaunmārupes, Spilves, Babītes, Spuņciema, Dzilnuciema, Skultes, Vētru un Klīvju apkaime.

apkaimes

 

Darba grupas sanāksmē tika ieskicēti galvenie uzdevumi transporta un mobilitātes jomā:

1. Nodrošināt sasaisti starptautiskā, nacionālā un reģionālā līmenī, īpaši akcentējot sasaisti ar Rīgas pilsētu:

a) Nodrošināt racionālu piekļuvi starptautiskajai lidostai „Rīga”, attīstot dažādus transporta veidus

b) Radīt drošus un kvalitatīvus savienojumus ar Rīgu, veicot esošo savienojumu rekonstrukciju un jaunu izveidi (Lielās ielas un Kārļa Ulmaņa gatves krustojums, pievienojums Vienības gatvei), lai nodrošinātu transporta plūsmas caurlaidību.

2. Veidot racionālu vietējā līmeņa transporta sistēmu, nodrošinot attīstības centru savstarpējo sasaisti, esošo ielu un ceļu tīklu papildināt ar jaunveidojamiem posmiem Skultes un Tīraines savienojumam ar novada centru un citiem attīstības centriem.

3. Nodrošināt transporta sistēmas pieejamību visu vecumu un sociālo grupu iedzīvotājiem, strādājošajiem un viesiem, nodrošinot piekļuvi administratīviem, izglītības, apkalpes un darījuma objektiem.

4. Nodrošināt visu kustības dalībnieku vienlīdzīgas iespējas izmantot transporta struktūru, paredzot kvalitatīvas pārvietošanās iespējas gājējiem, velosipēdistiem, un autotransportam (veidot labiekārtotas gājēju ietves, veidot drošus velosipēdistu ceļus, veidot kvalitatīvas ielas un ceļus autotransportam).

5. Nodrošināt uzņēmējdarbībai piemērotu racionālu ielu un ceļu tīklu, veidojot jaunus ielu un ceļu posmus, nodalīt tranzīta un smagā transporta plūsmu no ikdienas iedzīvotāju transporta plūsmas.

6. Uzlabot pasažieru un preču pārvadājumu efektivitāti un rentabilitāti, pielietojot progresīvas transporta iespējas, risinot sliežu transporta izmantošanu.

7. Veidot velosipēdistu celiņu tīklu, kas iekļaujas kopējā reģiona struktūrā.

 

Reģiona satiksmes infrastruktūras tīkla attīstība veido 3 līmeņus un atbilstoši galvenos darbības virzienus:

a) Starptautiskā un starpreģionu transporta tīklu attīstību, kas ietver Rail Baltica / Via Baltica dzelzceļa un autoceļu, tiem piegulošās zonas kā koridora un savienojumu mezglu attīstību, starpreģionu autobusu satiksmes savienojumu attīstību ātrai Rīgas un kaimiņu reģionu centru sasniedzamībai, Rīgas lidostas un visu reģiona ostu attīstību.

b) Reģiona satiksmes savienojumu mezglu (autobusu, sliežu transporta, stāvparku) un pašu savienojumu – sabiedriskā transporta attīstība, kas īstenojama veidojot vienotu, tajā pašā laikā funkcionāli un telpiski diferencētu satiksmes organizāciju. Īpaša nozīme ir ātriem pasažieru dzelzceļa, starpnovadu autobusu, Rīgas - Pierīgas sliežu vai citiem ātras kustības transporta tīkliem.

c) Iekšpilsētas transporta tīklu attīstību, kas īstenojama veidojot vai stiprinot kājāmiešanas, velo, vieglā mototransporta un sabiedriskā transporta savienojumus galvenokārt lielo reģiona pilsētu iekšējai (apkaimju, starpapkaimju) sasniedzamībai, autotransporta lomas samazināšanai, veselīga dzīvesveida un veselīgas urbānās dzīvesvides stiprināšanai.

 

IAS plānots paredzēt pasākumus, lai uzlabotu reģiona nozīmes pilsētu sasniedzamību no lauku teritorijām un lauku teritoriju sasniedzamību no Rīgas un reģiona nozīmes pilsētām, īpaši mazo pilsētu un vietējo attīstības centru sasniedzamību perifērijā.

1. Stratēģiski jauno attīstību plānot teritorijās, kas pieejamas ar sabiedrisko transportu, prioritāri tajās vietās, kas pieejamas pa dzelzceļu.

2. Pilsētās paredzēt visefektīvāko zemes izmantošanu, nosakot atbilstošu apbūves blīvumu, intensitāti un daudzveidīgas izmantošanas iespējas, lai mazinātu pārvietošanās ar transportu nepieciešamību. Plānot labāku pilsētas teritoriju sasniedzamību, paredzot pasākumus mazefektīvas pārvietošanās samazināšanai un transporta līdzekļu izmantošanas vajadzību samazināšanai.

3. Paredzēt pasākumus un iespējas palielināt videi draudzīgu transporta un pārvietošanās veidu: sabiedriskā transporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta un kājāmgājēju īpatsvaru.

 

Darba grupas ietvaros dalībnieki tika dalīti apakšgrupās un diskutēja par šādiem jautājumiem:

  1. Jaunizveidotā novada transporta tīkla savienojumi starp ciemiem un savienojums ar administratīvo centru.
  2. Mobilitātes punktu attīstība un pieturvietas – stāvparki, ar RailBaltica attīstību saistītā reģionālā dzelzceļa attīstība un vietējās dzelzceļa stacijas kā mobilitātes punkti.
  3. Sabiedriskā un koplietošanas transporta attīstība – pieturvietu pietiekamība un iekārtojums, reisu biežums, pieturvietu attālumi. Lokāls sabiedriskais transports.
  4. Tranzīta transporta ceļi, saistīto uzņēmējdarbības teritoriju attīstība, sadarbība ceļu izbūvē/uzturēšanā (PPP), piekļuve lidostas teritorijai.
  5. Pašvaldības ielas, ceļi un laukumi, uzņēmējdarbības teritoriju attīstība, dzīvojamo teritoriju piekļuves nodrošināšana, velo satiksmes attīstība.

Kopumā transporta nozares vīziju var iezīmēt ar 3 atslēgas vārdiem – mobilitāte, savienojamība un sasniedzamība.

Darbu grupu dalībnieki uzsvēra nepieciešamību sakārtot būtiskos transporta mezglus, ceļu uz lidostu un A5 apvedceļu, tai skaitā ar saistībā ar plānoto RailBaltica trases izbūvi un transporta koridoriem, lai atvieglotu kravas pārvadājumu plūsmu un mazinātu ietekmi uz Mārupes novada apkaimēm. Būtiski būtu veidot mobilitātes punktus, tos sasaistot ar sabiedriskā transporta tīkla attīstību, veidojot dažādu līmeņu ceļus, papildus domājot arī par elektriskās uzlādes punktiem, kā arī veidojot digitālu transporta kustības platformu.

Diskutējot par sabiedriskā transporta attīstību, izskanēja priekšlikums papētīt Vidzemes plānošanas reģiona pieredzi pilotprojektā, transporta pakalpojumu nodrošinot kā servisa pakalpojumu uz pieprasījumu.

Tika uzsvērta nepieciešamība veidot kopēju veloceliņu plānu, tos sasaistot gan novada iekšienē, gan arī ar kaimiņu pašvaldībām, piemēram, Rīgas pašvaldību.

Izskanēja nepieciešamība attīstīt vietējos ceļus, lai pārvietojoties novada teritorijā, nebūtu jāizmanto valsts ceļi, plānot savienojumu Mārupei ar Piņķiem. Kā viens no virzieniem, kas būtu jāattīsta, tika minēta vilciena staciju tīkla attīstība.