Rīgas dome sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām plāno novērst dažādas nejēdzības, kas satiksmes infrastruktūrā izveidojušās sliktās sadarbības dēļ, atzinis Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns (Latvijas Reģionu apvienība). Kā piemēru viņš minēja Upesgrīvas un Kantora ielas krustojumu uz Rīgas robežas ar Mārupes novadu. Mārupē tika īstenots ielas pārbūves projekts, taču palika neizbūvēta četrdesmit metru gara josla. To varot redzēt, pat ieejot «Google Maps» kartē un apskatot satelīta uzņēmumu, sacīja politiķis. «Absolūta nejēdzība! Tāda strēmele ar krūmiem un kokiem, un iela nesavienojas tāpēc, ka tā ir robeža starp Rīgu un Mārupi,» uzsvēra Smiltēns.
Lai gan pašvaldībām ir aizliegts ieguldīt citas pašvaldības teritorijā, esot jāizveido mehānisms, kā šādu problēmu novērst. Šādi projekti būtu jāīsteno sadarbībā vienai pašvaldībai ar otru – kopīgi jāprojektē un jāveic būvniecība. Otrs variants – to izdara Mārupe, bet rēķinu par šiem četrdesmit metriem apmaksā Rīga, piebilda deputāts. Savukārt pašlaik pašvaldībai sanāks tērēt simt tūkstošus eiro, lai projektētu šo mazo ielas posmu un būs speciāli jāved uz turieni lielā tehnika, lai ielu pabeigtu. «Tā ir naudas šķērdēšana un nepraktiska saimniekošana, kas nokaitina arī vietējos iedzīvotājus,» atzina Smiltēns.
Rīgas vicemērs informēja, ka projekta īstenošanai, lai novērstu konkrēto nejēdzību, finansējums ir paredzēts šā gada pašvaldības budžetā.
Līdzīgi esot arī ar luksoforu ierīkošanu Garās ielas krustojumā, kas vairāk saistīts ar Stopiņiem, tāpat arī veloceliņa Imanta–Babīte posma savienošana.
Kā skaidroja Smiltēns, šo projektu īstenošanai finansējums paredzēts pilsētas budžetā, tādējādi simboliski parādot, ka Rīga savienojas ar Pierīgas pašvaldībām.
Vienlaikus tiek plānots pagarināt vairākus pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» autobusu maršrutus Pierīgā, proti, maršrutus uz Sauriešiem, Baložiem un Tīraini.
Smiltēns skaidroja, ka šis jautājums ir skarts sarunās ar vairākām Pierīgas pašvaldībām. Līdz ar to «Rīgas satiksme», meklējot risinājumu, jau šovasar plāno pagarināt trīs «Rīgas satiksmes» autobusu maršrutus. Lai gan sabiedriskā transporta pārvadājumu lotes ir izsolītas uz desmit gadiem, pārvadājumu līgumos ir noteikts, ka trīsdesmit procentu apjomā šo pakalpojumu var mainīt. Pagarinot maršrutus, «Rīgas satiksme» varētu iesaistīties pasažieru pārvadājumos arī uz Pierīgas novadiem, skaidroja Smiltēns.
No tā iegūtu arī Rīga un galvaspilsētas iedzīvotāji, jo, pagarinot «Rīgas satiksmes» maršrutus, varētu panākt, ka cilvēki izvēlas sabiedrisko transportu, tādējādi samazināsies transportlīdzekļu skaits Rīgas centrā un attiecīgi arī izmešu daudzums.
Smiltēns arī uzskata, ka «Rīgas satiksme» nākotnē varētu kļūt ne tikai par Rīgas uzņēmumu, bet par Rīgas metropoles uzņēmumu, iesaistot uzņēmuma pārvaldībā arī Pierīgas pašvaldības.