Oficiālā peldsezona Latvijā sākas 15. maijā, beidzas 15. septembrī. Ierasti mūsu novadā ūdens analīzes peldsezonā tiek veiktas trīs peldvietās - Piņķu ūdenskrātuvē, ūdenskrātuvē "Pavasari" Jaunmārupē un atpūtas vietā "Astītes" Spuņņupē.
Vēlamies informēt:
- šobrīd notiek Piņķu ūdenskrātuves uzturēšanas darbi (krastu tīrīšana ar dūņu un apauguma izņemšanu) un šovasar tiks realizēts atpūtas vietas labiekārtojuma projekts, kas iepriekšējos gados guva iedzīvotāju atbalstu līdzdalības budžeta ideju konkursā, tādēļ īslaicīgi var tikt ierobežota piekļuve kādai no peldēšanās vietām Piņķu ūdenskrātuvē;
- tāpat labiekārtojuma izbūves darbi līdz rudenim paredzēti arī atpūtas vietā “Astītes” Spuņciemā, kur tiek realizēts Eiropas Savienības līdzfinansēts projekts. Šī peldvieta 2026. gada vasaras sezonā būvdarbu dēļ iedzīvotājiem nebūs pieejama peldēšanai.
Ūdens paraugi analīzēm ūdenskrātuvē "Pavasari" Jaunmārupē maija sākumā ir veikti, ūdens kvalitāte atbilst normai un peldēties tur ir atļauts. Analīzes Piņķu ūdenskrātuvē tiks veiktas šajā nedēļā.
Detalizēti ūdens analīžu rezultāti būs publiski pieejami Veselības inspekcijas tīmekļvietnē www.vi.gov.lv.
Tāpat atgādinām par drošību pie un uz ūdens!
Informācija no vietnes www.112.lv
Drošas peldēšanas priekšnosacījumi
- Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās! Ja tādas nav, peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
- Nepeldies viens! Atceries! Ja līdzās ir citi cilvēki, gadījumos, kad uz ūdens rodas problēmas, viņi spēj palīdzēt, piemēram, zvanot glābējiem.
- Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā! Ņem vērā! Nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo aizpeldot tālāk no krasta, var apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
- Nepārvērtē savus spēkus! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt pāri upei, tas vēl nenozīmē, ka Tava fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
- Neej peldēties, ja esi pārkarsis! Atceries! Ja esi pārkarsis saulē un vēlies iet peldēties, ūdenī ieej lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.
- Obligāti uzvelc glābšanas vesti, vizinoties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli. Ņem vērā! Matrači, riņķi, uzroči - nav droši! Tās ir tikai rotaļlietas un nepasargā no noslīkšanas. Vienīgais drošības garants ir glābšanas veste.
- Bērniem atļauts ūdenī spēlēties ar piepūšamām rotaļlietām, ja pieaugušais atrodas ūdenī starp krastu un dziļumu.
- Ja bērns ūdenī atrodas dziļāk par jostasvietu, tad ar viņu nepārtraukti jāuztur vizuālais kontakts.
- Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt tik negaidītu izbīli, ka mazulis no tā vien zaudē līdzsvaru. Turklāt vilkmes straume nemanot peldētāju var ienest dziļāk jūrā.
- Ja pie mājas ir dīķis, baseini, akas, tie ir jānorobežo tā, lai bērni vieni paši klāt netiktu un mazulis obligāti ir nepārtraukti jāuzrauga. Piemājas baseinos nedrīkst atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
- Ja sanāk iekļūt straumē, ir jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam.
- Ūdenī nevajag jokoties, skaļi saucot "Palīgā! Slīkstu!", jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
Vecākiem jāatceras!
Došanās pie ūdens ar savu atvasi nav atpūta! Bērns ir jāpieskata nepārtraukti. Tāpat ir būtiski bērnam iemācīt, ka viņš viens pats pie ūdenstilpēm iet nedrīkst.
Pazīmes, kas liecina, ka bērns ir par daudz sarijies ūdeni:
- slikta dūša;
- bāla ādas krāsa;
- galvassāpes;
- augsta temperatūra.
Pārrāvuma straumes
Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?
- Jāsaglabā miers
- Jācenšas noturēt galvu virs ūdens
- Jāpeld paralēli krastam
- Kad esi ticis ārā no straumes vai tā kļuvusi daudz vājāka, jāpeld uz krastu
Atceries!
Nepeldi pret straumi. Tās plūšanas ātrums var būt lielāks par Tavu peldēšanas ātrumu. Cīnoties pret straumi, Tu zaudēsi spēku.
Ņem vērā!
Nav iespējams precīzi pateikt, kad, kur un cik ilgi kādā vietā būs pārrāvuma straumes. Tās var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kurās tās tikko vēl nemaz nebija.
Lielāka iespējamība, ka jūrā var izveidoties pārrāvuma straumes, rodas stipra vēja laikā, kad tas pūš no jūras puses.
Aizliegts!
- Peldēties alkohola vai citu apreibinošu vielu reibumā.
- Lēkt ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, ja neesi izpētījis ūdenstilpes gultni.
- Atstāt bērnu pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir ūdenstilpne.
- Peldēt aiz bojām, kas ierobežo peldvietu.
- Peldēties ūdenstilpēs, kur tas ir aizliegts.
Kā palīdzēt slīkstošam cilvēkam?
Atceries, ka slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.
- Visdrošāk ir sniegt palīdzību no krasta, pametot virvi vai kādu peldošu priekšmetu, kas slīkstošajam cilvēkam palīdzētu noturēties virs ūdens (piemēram, tukša plastmasas ūdens pudele, bumba u.tml.).
- Nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
- Ja tomēr dodies ūdenī, lai glābtu, vienlaicīgi parūpējies arī par savu drošību, izmantojot kādu peldlīdzekli (piem. bumbu, piepūšamo riņķi vai tml.), jo slīkstošais cilvēks var instinktīvi Tevi pagrūst zem ūdens.
- Sagaidi glābējus un norādi cietušā atrašanās vietu.
Slimību profilakses un kontroles centra infografikas
Noderīgu informāciju var atrast arī SPKC mājaslapas sadaļā “Pārgalvības cena. Nelec!”.
Video bērniem un jauniešiem:
Aicinām iedzīvotājus baudīt atpūtu pie dabas, vienlaikus rūpējoties par savu drošību un sakoptu vidi.
Pašvaldības īpašumu pārvalde