Atkritumu šķirošanas paradumi Viduslatvijā. Aptaujas rezultāti par iedzīvotāju paradumiem un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti

19.02.2026.

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs, kas ietver reģiona pašvaldības, SIA “Getliņi EKO” sadarbībā ar SIA “RAIT Custom Research Baltic” 2025. gada vasarā un rudenī veica plašu iedzīvotāju aptauju par atkritumu apsaimniekošanu. Aptaujā piedalījās 4558 iedzīvotāji no Rīgas, Ādažu, Bauskas, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadiem. Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāti, šķirošanas paradumiem, infrastruktūras pieejamību un izpratni par aprites ekonomikas principiem.

Kopumā vairāk nekā puse jeb 61 % iedzīvotāju ir apmierināti ar atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti savā pašvaldībā. Visaugstākais apmierinātības līmenis konstatēts Ogres un Siguldas novados, savukārt Rīgā, Ķekavas un Ropažu novados vērtējums ir zemāks, kas norāda uz nevienmērīgu pakalpojuma kvalitāti reģionā.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka atkritumu šķirošana ir kļuvusi par ikdienas ieradumu lielai sabiedrības daļai. 84 % iedzīvotāju regulāri šķiro vieglo iepakojumu, 83 % – dzērienu iepakojumu (depozītu), 75 % – stiklu, savukārt BIO atkritumus šķiro jau puse iedzīvotāju. BIO atkritumu šķirošana kļūst arvien aktuālāka, un tās attīstība ir viens no nozīmīgākajiem nākotnes uzdevumiem. Lai gan papīra un kartona šķirošana ir vislabāk izprasta un visaktīvāk praktizēta, turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš citu iepakojuma veidu – plastmasas, metāla un kompozītmateriālu – pareizai šķirošanai, nodrošinot skaidru un saprotamu informāciju.

Vienlaikus šķirošanas aktivitāti joprojām kavē praktiski šķēršļi – vietas trūkums papildu tvertnēm mājās, konteineru nepieejamība vai attālums, kā arī šaubas par to, vai sašķirotie atkritumi patiešām tiek pārstrādāti. Aptaujas rezultāti uzsver, ka prioritāri nepieciešams sakārtot infrastruktūru – palielināt šķirošanas laukumu skaitu un attīstīt šķirošanas iespējas daudzdzīvokļu mājās. Informētība par šķirošanas noteikumiem reģionā ir augsta – 77 % iedzīvotāju jūtas labi informēti, un par galveno informācijas avotu tiek norādītas uzlīmes uz konteineriem. Vienlaikus tikai aptuveni pusei iedzīvotāju ir pieejami dalīti vākto atkritumu nodošanas laukumi, īpaši izceļot ierobežotās iespējas būvgružu nodošanā.

Ar Getliņi Eko aptaujas rezultātiem var iepazīties šeit:  Atkritumu apsaimniekošanas apmierinātības aptaujas rezultāti 

Situācija Mārupes novadā

Mārupes novadā atkritumu apsaimniekošanas sistēma kopumā tiek vērtēta vidēji pozitīvi, tomēr iedzīvotāju viedokļi būtiski atšķiras atkarībā no vērtētās jomas. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma kvalitāte novērtēta ar 3,15 punktiem piecu punktu skalā, kas liecina par mērenu apmierinātību. Vienlaikus pakalpojuma atbilstība cenai saņēmusi ievērojami zemāku vērtējumu – 2,03 četru punktu skalā, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem reģionā. Tas norāda uz iedzīvotāju neizpratni par pakalpojuma cenu veidošanos un vēlmi saņemt skaidrāku informāciju par tarifu struktūru un atkritumu tālāko apsaimniekošanas ceļu.

Kā būtiskākos pozitīvos aspektus Mārupes novada iedzīvotāji min šķirošanas konteineru pieejamību, regulāru un savlaicīgu atkritumu izvešanu, kā arī iespējas nodot liela izmēra un sezonālos atkritumus. Savukārt starp galvenajām problēmām tiek izcelta pakalpojuma maksa, nepietiekama informācija par sistēmas darbību un iedzīvotāju atbildības trūkums šķirošanā.

Atkritumu šķirošanas iespējas Mārupes novadā kopumā vērtētas pozitīvi – ar 3,67 punktiem no 5, pārsniedzot reģiona vidējo rādītāju. Visbiežāk tiek šķirots papīrs un kartons, stikls, plastmasa un depozīta iepakojums. Galvenie informācijas avoti ir sociālie tīkli un izglītojošās aktivitātes izglītības iestādēs.

Vienlaikus aptauja izgaismo izaicinājumus atsevišķās atkritumu kategorijās – medicīnas atkritumu, aptieku atkritumu, būvgružu, riepu un liela izmēra atkritumu apsaimniekošanā. Iedzīvotāju izpratne šajās jomās joprojām ir nepietiekama, ko lielā mērā nosaka informācijas trūkums par to, kur un kā pareizi nodot konkrētos atkritumu veidus. Šie atkritumi netiek izmesti kopējā konteinerā, bet gan jānodod speciāli paredzētās vietās, kas bieži rada neskaidrības.

Aptaujas dati liecina, ka tikai aptuveni trešdaļa Mārupes novada iedzīvotāju norāda uz medicīnas atkritumu nodošanas vietu pieejamību dzīvesvietas tuvumā, savukārt liela izmēra atkritumu un būvgružu apsaimniekošanā dominē uzskats, ka esošā infrastruktūra ir nepietiekama. Vienlaikus iedzīvotāji pauž gatavību doties arī vairāku kilometru attālumā, ja nodošanas vietas būtu skaidri organizētas un regulāri komunicētas.

Kopumā pētījums apliecina, ka Mārupes novada iedzīvotāji ir zinoši un motivēti šķirot atkritumus, un novadā ir izveidots stabils pamats ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai. Turpmākai sistēmas pilnveidei būtiski uzlabot komunikāciju par pakalpojuma izmaksām, skaidrot, kas ietilpst tarifā, paplašināt nodošanas infrastruktūru un stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos šķirošanas sistēmas darbībai, skaidrojot, kas notiek ar sašķirotajiem atkritumiem.

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību, aicinām iepazīties ar interaktīvo karti (zemāk), kurā apkopota informācija par medicīnas atkritumu nodošanas iespējām, jaunā šķiroto atkritumu laukuma izveidi, būvniecības un lielgabarīta atkritumu nodošanas vietām, tekstila konteineru izvietojumu, kā arī citu atkritumu veidu šķirošanas iespējām un aprites ekonomikas skapju atrašanās vietām (šobrīd, grāmatu maiņas punkti). Attīstot atkritumu šķirošanas infrastruktūru novadā, karte tiks regulāri papildināta un atjaunota. Interaktīvā karte būs pieejama arī pastāvīgajā mājaslapas sadaļā “Vide un infrastruktūra”. 

 

Iedzīvotāju šķirošanas paradumi Mārupes novadā

Šos datus visērtāk būs pārskatīt, ziņu lasot caur datoru nevis viedtālruņiem vai citām ierīcēm