10. janvārī Antiņu kapos notiks Ziemassvētku kauju atceres pasākums
10. janvārī 12.00 notiks Ziemassvētku kauju atceres pasākums Antiņu kapsētā. Pasākumu vadīs vēsturnieks Māris Ribickis. Spēlēs Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris (diriģents Andris Rasmanis). Pasākumā piedalīsies Mārupes novada pašvaldības vadības pārstāvji, Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns, NBS vecākais kapelāns, majors Raimonds Krasinskis.
Piemiņas pasākumi notiks arī Jelgavas novadā, plašāka informācija par tiem pieejama Jelgavas novada pašvaldības tīmekļvietnē www.jelgavasnovads.lv.
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas izvērtās par vienām no lielākajām Pirmā pasaules kara kaujām Latvijas teritorijā un nozīmīgākajām latviešu strēlnieku vienību cīņām. Janvāra kaujās mira ne mazāk par diviem tūkstošiem latviešu strēlnieku. Viņi stājās pretī ienaidnieka pārspēkam, tomēr nesalūza.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija notika no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim. Latviešu strēlniekiem tika izvirzīts mērķis – Jelgavas un veiksmes gadījumā arī visas Zemgales atbrīvošana.
23. decembra naktī tumsas aizsegā speciāli sagatavotas strēlnieku vienības vācu dzeloņstiepļu aizsprostos izgrieza ejas, pa kurām uzbrukumā devās galvenie spēki. Straujā triecienā strēlnieki ieņēma vācu ierakumus. Vācu fronte bija pārrauta, taču tālākais uzbrukums apsīka, jo krievu virspavēlniecība nebija sagatavojusi papildspēkus.
25. decembrī sākās uzbrukums Ložmetējkalnam, kas bija visnocietinātākā vācu pozīcija Rīgas frontē. Ziemassvētku rītā 3. un 7. latviešu strēlnieku pulks un 53. Sibīrijas strēlnieku pulks, ciešot lielus zaudējumus, ieņēma Ložmetējkalna pozīcijas. Gūstā tika saņemti aptuveni 1000 vācu karavīru un iegūtas bagātīgas kara trofejas.
Ziemassvētku kaujās piedalījās visi latviešu strēlnieku pulki un cieta milzīgus zaudējumus. Tika nogalināti aptuveni 9000 kareivji.
