Es dziedu kā lakstīgala (stāsts par Babītes Mūzikas skolas audzēkni Germanu)

14.01.2022.

Kad pirmo reizi satikos ar Germanu, tieši šādi bija vārdi, ko viņš par sevi teica. Toreiz man likās nedaudz pārspīlēti. Lūdzu viņam, ko nodemonstrēt. Izdzirdot “Tumša nakte, zaļa zāle”, es sapratu, ka šīs balss salīdzinājums ar lakstīgalu ir pat pieticīgs. 

Germans Miroņenko

Talantīgais Babītes Mūzikas skolas 5. kora klases audzēknis Germans. FOTO: ĢIMENES ARHĪVS

 

Germans Miroņenko ir 12 gadus vecs zēns, kuram patīk dziedāt. Viņš ir dzimis 14. februārī, un tas arī viņu raksturo - viņš ir neierasti pieklājīgs un gaišs – romantisks. Vienmēr ir gatavs uzstāties. Germans aizraujas ar keramikas veidošanu, hip – hop dejām un dažādiem rokdarbiem, kas ik pa laikam mainās. Viņam ir arī biznesmeņa iemaņas, jo periodiski viņš man stāsta par kādu jaunu nišas produktu, kuru viņš uzsācis veidot un piedāvā nopirkt saviem draugiem. Viņu interesē arī zinātne, jo reiz, braucot no konkursa Ventspilī, pusceļu klausījos aizraujošu stāstu par kosmosu un gravitāciju. Grūti izsekot visam, par ko Germans interesējas.
2021. gadā Germana talants ticis novērtēts arī Latvijas nozīmīgākajos klasiskās mūzikas bērnu dziedāšanas konkursos. Maijā ieguvis 1. vietu attālinātajā dziedāšanas konkursā “Vidzemes cīrulīši 2021”. Šajā konkursā saņēmis arī atzinību par labāko Alfrēda Kalniņa oriģināldziesmas izpildījumu. Oktobrī Germans ieguvis 1. vietu VI Latvijas Mūzikas skolu Kora klašu solo, duetu un trio, ansambļu tiešsaistes konkursā “Jūras zvaigzne”, kur saņēmis arī īpašo nomināciju – “Emocionāli spilgtākais priekšnesums”. Novembrī Germans ieguvis Lielo balvu 17. Latvijas bērnu un jauniešu vokālistu konkursām bet decembrī -  2. vietu II Starptautiskajā zēnu solo un duetu dziedāšanas festivālā – konkursā “Rīgas Doms 2021”. 
Kad jautāju, kā Germans pats sevi raksturo, viņš atbild, ka mammasprāt tā ir izturība, kas viņu raksturo visvairāk. “Ja uzņemos kādu darbu, tad daru to līdz galam. Vēl esmu talantīgs un mani interesē dažādas jaunas lietas. Piemēram, ar klavierspēli man sākumā negāja viegli, bet man tā sāk patikt. Ieskaitē bija jāspēlē skaņdarbs “Hippopotams vannā”, kas mani iedvesmoja spēlēt vairāk un arī izdevās ieskaitē labi nospēlēt. Un, protams, man ļoti patīk dziedāšana. Tā ir interesanta lieta, ka no uzrakstītām notīm var radīt mūziku, līdzīgi kā liekot lego. Man patīk arī datorspēles. Nesen uzsāku izšūšanu ar kristāliem, kur no nelieliem kristālu gabaliņiem var izveidot gleznas. Tas mani ļoti nomierina.”
Izvaicāts par specifisko, kas aizrauj dziedāšanā, Germans saka, ka viņam sagādā prieku demonstrēt savu balsi citiem un pašam izbaudīt mūzikas skanējumu. “Patīk redzēt publikas emocijas, kad uzstājos kā solists vai arī dziedu korī. Lai gan, kad dziedu, es uz publiku neskatos. Parasti skatos vienā punktā uz sienas un koncentrējos uz vārdiem un to, ko tajā brīdī dziedu. Plusiņš ir arī publikas aplausi. Tie liecina, ka viss ir izdevies, ka ne velti esmu šo skaņdarbu mācījies! Kad uzsāku mācīties kādu skaņdarbu, sākumā ir grūti, bet ar laiku melodija ielīst man galvā, un tad tā ir mana un varu to izbaudīt. Konkursos patīk piedalīties, jo ir iespēja novērtēt savu progresu. Un ir tik patīkamu, ka tas ir.”
Sarunas noslēgumā Germans velta pateicības vārdus visiem, kuri snieguši atbalstu viņa radošajā ceļā: “Gribu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstījuši un palīdzējuši! Milzīgs paldies manai mammai un tētim un visiem maniem skolotājiem no Rīgas Doma kora skolas un Babītes Mūzikas skolas, kas mani mācījuši! Atsevišķu paldies gribu pateikt Babītes Mūzikas skolas skolotājām Ilzei Latkovskai, Lāsmai Pommerei un Ilzei Poķei. Paldies mūzikas skolotājai Velgai no bērnudārza “Vinnijs”, kura saskatīja manu talantu un aizsūtīja uz manu pirmo dziedāšanas konkursu! Paldies, ka padarījāt mani par to, kas es esmu!”

Ilze Latkovska, 
Babītes Mūzikas skolas direktores vietniece izglītības darbā