Tūrisms

Apkaimes, kur mājo rododendri un velobraucēju matos plīvo vējš

15.11.2023.

Ja vēl neesat mērojuši ceļu uz Jūrmalu ar velosipēdu pa Babītes veloceliņu vai pabijuši Rododendru dārzā, tad iesakām. Šajā reizē ceļosim uz divām Mārupes novada apkaimēm - Babītes apkaimi, kas mūsdienās zīmīga ar dzelzceļa staciju un brīnišķīgu veloceliņu, kas ved uz Jūrmalu, un Spilves apkaimi, kas pavasarī vilina ar savu krāšņo rododendru dārzu.  

Spilve ir apkaime Mārupes novada Babītes pagastā, kas vēsturiski veidojusies uz Spilves poldera pie Rīgas rietumu robežas uz ziemeļiem no autoceļa A5.  

Spilvē atrodas arī novadam nozīmīgs tūrisma objekts -  Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava “Babīte”, kas pavasarī un vasaras sākumā vilina krietnu pulku apmeklētāju no malu malām. Turklāt rododendru zieds rotājas arī tagadējā Babītes pagasta ģerbonī un vēsturiskajā Babītes novada ģerbonī. Vairumam Latvijas iedzīvotāju vārds Spilve asociējas ar majonēzes, dažādu mērču un marinējumu burciņu veikalu plauktos, un ne velti, jo uzņēmums SIA “Orkla Foods Latvija”, kam pieder zīmols “Spilve”, mājvietu atradis tieši šeit. 

Savukārt Babītes apkaime atrodas pie Rīgas rietumu robežas abpus Rīgas-Tukuma dzelzceļam  apmēram 10 kilometru no novada centra - Mārupes pilsētas - un 13 kilometrus no Rīgas centra. Nozīmīgs infrastruktūras objekts, kas šķērso apkaimi, ir veloceliņš, kas ved uz Jūrmalu. Apkaimes teritorijā atrodas Mārupes novada pašvaldības Babītes pirmsskolas izglītības iestāde, Mārupes novada bibliotēkas filiāle un daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs "Babīte". Aktīvai brīvā laika pavadīšanai izbūvēts āra trenažieru laukums un badmintona laukums, apskatāmi tādi tūrisma objekti kā Latvijas meža darbinieku vīra kora "Silvicola" dibināšanas piemiņas akmens, kā arī pēc Kerenska rīkojuma nošauto Sibīrijas strēlnieku divīzijas 32 karavīru apbedījuma vieta.  

Nesteidzīgām pastaigām var nodoties arī pēc iedzīvotāju iniciatīvas un rocības izveidotajā nelielajā Pūpes parkā, kas atrodas izbijušā mazdārziņu teritorijā un ieguvis Babītes vēsturisko nosaukumu.  

Vēsturiskais Babītes nosaukums ir Pūpe (Puhpe). Piņķu draudzes baznīcas grāmatā tas pirmo reizi minēts 1708. gadā. Apdzīvota vieta veidojusies ap Pūpes krogu un Pūpes (vēlāk – Babītes) dzelzceļa staciju, kas bija nozīmīgs pieturas punkts toreizējai tranzītsatiksmei starp Rīgu un Jūrmalas ciemiem, iecienītām rīdzinieku vasaras atpūtas vietām. Pusceļā no Rīgas uz Dubultiem, tagadējās Babītes dzelzceļa pieturas tuvumā, Pūpja krogā, ko saukāja par Krējuma kūku krogu (Schmantkuchenkrug), braucot uz Jūrmalu un atpakaļ, tajā pa laikam pūtināja zirgus un baudīja kafiju ar krējuma kūkām. 

Atskatoties vēsturē, I Pasaules kara laikā Babītes stacija bija kā karavīru tranzītpunkts un munīcijas pievešanas vieta frontei. Pie stacijas stāvēja sanitārais vilciens.  Uz Babīti tika vesti ievainotie no Rīgas frontes (Tīreļpurva) Ziemassvētku kauju laikā. Daudzi smagi ievainotie, kuri mira sanitārajos vilcienos, tika apglabāti turpat Babītē. Babītes stacija kā svarīgs stratēģisks mērķis bija arī neatkarības kara laikā, un vairākkārtīgi ap staciju notikušas karaspēku virzības.  

1930. gadā pēc Brāļu kapu komitejas lēmuma sākta pieminekļa celtniecība pie stacijas apglabātajiem. 1963. gadā veikta pārapbedīšana. 1963. gadā pēc veco latviešu strēlnieku iniciatīvas bijušo apbedījumu vietā paaugstinājuma zemākajā (stacijas) galā tika atklāta piemiņas plāksne no melnā granīta. 

apkaimes

apkaimes

apkaimes

apkaimes

Tūrisma un uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra