Pirmās rakstītās ziņas par Sēbruciemu sniedz 17. gadsimta zviedru pārvaldes zemes revīzijas akti, kuros 1682. gadā tagadējā ciema teritorijā minētas sekojošas mājas: Sēbru Mārtiņi, Sēbru Jēkabi, Saulgošu Vēberi, Antiņu Pāveli, Skreiju Mārtiņi un Skreiju Indriķi un nedaudz nostāk – Danči, Roogas, Pēčas.
Lielākoties Sēbru ciemā dzīvojuši Piņķu muižas kalpotāji. Zināms, ka Dančos dzīvojuši grāvrači, bet Pēču saimnieks bijis ciema pirtnieks. 18. gadsimtā Sēbruciemā dzīvo 3 ģimenes ar uzvārdu Sēbri (Sebre): Miķeļa Sebra ģimene, kas audzina 3 bērnus ( vecākā meita kalpo Annaskrogā), Anša Sebra un Sebru Dārtes ( viena audzina 6 bērnus) ģimene. 18. gadsimtā gandrīz ikkatrā Sēbruciema mājā par kalpiem ir pieņemti ļaudis no Kurzemes, kas atbēguši bada dēļ vai bailēs no mēra.
Skaidri zināms, ka skolas Sēbruciemā atradušās kopš 1830 – tajiem gadiem. To ēkas vairākkārt nodegušas un būvētas aptuveni tai pašā vietā. Pētera skola uzbūvēta 1884. gadā līdzās Nikolaja skolai (Virsaiši), kas atradās ceļa otrajā pusē un kurā darbojās arī Pagasta valde, un kur kopš 1887. gada bijis cietums. Kārtīga un vienota pagasta nama būve bijusi allaž aktuāla. 1877. gadā pēc pagasta lūguma Rīgas rāte atvēlēja 1 pūrvietu zemes jauna pagastnama būvniecībai, domājams, tad arī uzbūvēta pirmā pagastmāja (Virsaiši).
Revolūcijas gaisotnē 1906. gada 23. martā Piņķu pagasta iedzīvotājs Jēkabs Straupe (streiku rīcības komitejas loceklis) ar 10 cilvēku lielu grupu, bruņojušies ar revolveriem, ielauzās Piņķu pagasta valdē. Ar 8 šāvieniem tika nogalināts vietējais uradņiks, iznīcināta ķeizara bilde un tiesas spogulis, visi pagasta dokumenti izmētāti pa zāli. J. Straupe licis izklīdināt Piņķu draudzi, padzinis mācītāju Gustavu Klēmani un atbrīvojis no amatiem pagasta pārvaldi, bet pagasta naudu izdalīja nabagiem.
Viens no aktīvākajiem Sēbru ciema iedzīvotājiem 20. gadsimta sākumā bija Jēkabs Benužs, kas ir viens no Nacionālās zemnieku savienības dibinātājiem 1924. gadā. Viņš bija arī aktīvs Piņķu lauksaimniecības biedrības biedrs.
Piņķu lauksaimniecības biedrība 30 – tajos gados aktīvi sākusi darboties “teātra laukā ” – tika nodibināta teātra trupa, ko vadīja režisors Jānis Zviedris. Pirmā iestudētā luga bija Augusta Saulieša “Līgo”, bet 1933. gada 6. augustā Sēbru – Lapsās tika izrādīta Elīnas Zālītes komēdija 3 cēlienos “Maldu Mildas sapņojums”.
Sēbruciemā ilgu laiku dzīvojuši Latvijas zināmākie 1950 – to un 60 – to gadu motosportisti brāļi Reinis un Voldemārs (Olģerts) Rešetnieki.
Reinis Rešetnieks (1931- 2009) – motosportā no 1947. gada – 1961. gadam PSRS nopelniem bagātais sporta meistars, pirmais PSRS motosportists, kas piedalījies sacensībās ārpus PSRS – Garmišā – Partenkirhenē 1956. gadā, 1959. gadā – PSRS čempions krosā, 2001. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņi.
2021. gada sākumā Sēbruciemā dzīvesvietu deklarējis 471 iedzīvotājs.
Par godu Sēbruciemam 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts parastais skābardis (lat. nos. – carpinus betulus).
(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).