Bļodnieki

Bļodnieki Piņķu  draudzes baznīcas grāmatās kā dzimtas vārds un māju nosaukums sastopams jau kopš 17. gs. (1699. gada Blodeneek Labrenz) Bļodnieku mājas un iedzīvotāji ar šādu uzvārdu kopš 18. gs. dzīvojuši abos Babītes ezera krastos (Bļodnieki Salas pagasta Gātciemā).

Bļodnieku apkārtnē norisinājušās Pirmā pasaules kara Ziemasvētku kaujas 1916. gada decembrī/1917. gada janvārī.

Arvīds Bļodnieks (1921 – 2019) –  Babītes – Trenču mazpulka priekšnieks, diženais.

Arvīds Bļodnieks dzimis 1921. gadā Babītē, “Ģeriņu” mājās. Arvīda tēvs bija Jānis Bļodnieks, māte Anna, dzimusi Dūšelis. Pamatskola bija Trenčos, vēlāk pārgāja uz skolu pie pagasta mācītājmājas, kas bija 10 kilometrus tālu, tāpēc pa nedēļu bija jādzīvo tur. Vēlāk mācījies Vecbebŗu dārzkopības un biškopības skolā, arī Bulduros. II Pasaules kara sākumā Arvīds apprecējās ar Almu, bet neilgi pēc tam viņu mobilizēja latviešu leģionā, 15. divizijā, ko vēlāk izveda uz Vāciju, un tā karš viņus šķīra. Savu dēlu Latvijā – Māri – Arvīds satika tikai 50 gadus vēlāk, aizbraucot uz Almas bērēm.

Armijā Arvīdu pieņēma par ziņnesi, vēlāk nodarbojās ar zirgu apkopi, bija feldšeris. Kara laikā nonāca Krievijā pie Staraja Rusas, Polijā un Vācijā. Pie Staraja Rusas frontē trīsreiz ievainots. Vācijā, drīz pirms kara beigām, 3. maijā, viņa vienības komandieris brīvprātīgi padevās gūstā amerikāņiem, tā paliekot amerikāņu zonā. Karam beidzoties, Arvīds strādāja lauksaimniecībā Vācijā pie Ziemeļjūras, vēlāk pārcēlās uz latviešu nometni Getingenā, ieguva maģistra grādu agronomijā, strādāja pie doktora darba par kviešu audzēšanu. Uzmeklējot radinieku Juri Kaupi ASV,  izdevās nokļūt Amerikā un uzsākt darbu farmācijas uzņēmumā Hoffman La – Roche, kur viņa lauks bija saistīts ar C vitamīna sintēzi. Tur viņš nostrādāja 36 gadus. Arvīds Bļodnieks iesaistījās Ņujorkas latviešu draudzes darbā, un, kad tika nodibināts Ņujorkas draudzes Ņudžersijas novads, Arvids 30 gadus kalpoja par tā vecāko – rīkoja dievkalpojumus, sarīkojumus, sēdes. Viņš veidoja Ņuārkas (vēlāk Ņudžersijas) skolas Apkārtrakstu, Ņudžersijas novada apkārtrakstus, sastādīja notikumu kalendārus, kopā gandrīz 600 izdevumus. Bija ALAs valdes loceklis no 1971. gada. Arvīds iesaistījās ALAs Latviešu institūta darbā. Tā uzdevums bija rūpēties par latviešu kultūras vērtību saglabāšanu, tā paspārnē bija kultūras vērtību krātuves Daugavas Vanagu namā Ņujorkā, kā arī Priedainē un Vašingtonas draudzes telpās Rokvilē. Arvīda vadības laikā tika izdoti un izplatīti vairāki izdevumi. Turpinot vēsturnieka Edgara Andersona iesākto, strādāja pie Latvju enciklopēdijas sagatavošanas un izdošanas, rūpējās arī par baznīcas un skolas telpu sagādi, kur  1971. gadā mācījās vairāk nekā 40 skolnieki.

Par godu Bļodniekiem 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīta kļavlapu platāna (lat. nos. – platanus acerifolia).

(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).

Informācija sadaļā atjaunota 09.08.2021.