Babīte

Pūpe (Puhpe) vārds Piņķu draudzes baznīcas grāmatā pirmo reizi parādās 1708. gadā, bet Pūpes (Babītes) daļa nav Piņķu muižas zemju sarakstos līdz pat  1887. gadam.

19. gs. /20. gs. sākumā Pūpes krogs bija pazīstams kā  Schmandkuchenkrug (no  lejasvācu –  krējumkūku krogs). Bez kroga minētas arī Garozu un Brūnu mājas, bet pēc stacijas uzcelšanas arī “Žubītes”, kur dzīvojis gan mežsargs gan dzelzceļa policists. Līdz pat  20. gs. 20. gadiem samērā mazapdzīvotajā Pūpes (tagad Babītes) stacijas rajonā atradās paretas viensētas.

  1. gadā izveido Tukuma dzelzceļa līniju un ierīkoja staciju, 1926. gadā tiek atklāta jaunā Babītes stacijas ēka. Otrā pasaules kara laikā stacijas daļa tiek sagrauta un vēlāk atjaunota vienkāršotā stilā bez tornīša.

I Pasaules kara laikā Babītes stacija bija kā karavīru tranzīt punkts un munīcijas pievešanas vieta frontei. Pie stacijas stāvēja sanitārais vilciens.  Speciāli tā vajadzībām tika izveidoti 3 sliežu atzari, kas atradās Liepu alejas sākumā. Uz Babīti tika vesti ievainotie no Rīgas frontes (Tīreļpurva) Ziemassvētku kauju laikā. Daudzi smagi ievainotie, kas mira sanitārajos vilcienos, tika apglabāti turpat Babītē.

Babītes stacija kā svarīgs stratēģisks mērķis bija arī neatkarības kara laikā un vairākkārtīgi ap staciju notikušas karaspēku virzības. Stacija izmantota kā pārsienamais punkts.

1930.gadā, pēc Brāļu kapu komitejas lēmuma, sākta pieminekļa celtniecība pie stacijas apglabātajiem.

1963.gadā veikta pārapbedīšana. 1963. gadā pēc veco latviešu strēlnieku iniciatīvas bijušo apbedījumu vietā paaugstinājuma zemākajā (stacijas) galā tika atklāta piemiņas plāksne no melnā granīta.

1934.gada 13. oktobrī plkst. 2 naktī pie stacijas “Babīte” notika dzelzceļa katastrofa – stacijas dežuranta kļūdas dēļ sadūrās divi vilcieni. Bija bojātas lokomotīves un cietuši trīs konduktori. Līdz pat 1971. gadam, kad atklāja viaduktu uz Jūrmalas šosejas, liela problēma Babītē bija dzelzceļa līnijas šķērsošana autotransportam, bieži notika nelaimes gadījumi. Divu līmeņu pārvads tika plānots jau 30. gados, taču šie plāni netika realizēti.

Sākotnēji, apzīmējot tagadējo Babīti, tika arī biežāk lietots vārds Brunu  ciems, nevis Babīte – atbilstoši māju nosaukumam. 1960 – to gadu sākumā daļu veco saimnieku ēku padomju saimniecība «Saliena» pārbūvēja, līdztekus izveidojās apdzīvota vieta ar 38 mājām.

1947.gada 14. oktobrī dibināta Rīgas – Jūrmalas mežsaimniecība, kas 1975. gadā reorganizēta par Jūrmalas MRS, tā ierādīja apbūves gabalus strādnieku ģimeņu māju celšanai, izveidojās «Mežvidu» ciemats.

1970. - 80. gados darbu sāk Babītes – Jūrmalas MRS bērnudārzs, uzbūvēta MRS kantora ēka ar klubu, 70. – 80. gadu mijā uzceltas daudzdzīvokļu mājas MRS darbiniekiem.

1966. gadā Jūrmalas mežu novērošanai uzstādīta televīzijas iekārta PTU – 26. Tā atradās 40 m augstajā tornī pie Babītes stacijas, tās teleobjektīvi dod iespēju novērot apkārtējo mežu 10 līdz 12 kilometru rādiusā. Šis bija pirmā tāda veida mēģinājums Latvijā meža sargāšanai izmantot televīziju.

1930 – tajos gados Rīgas strēlnieku biedrība Babītes mežā, netālu no stacijas (tagad Beberbeķu ielas rajonā pie Rīgas robežas) izveidoja šautuvi, kurā tiek rīkotas sacensības. Pēc Latvijas okupācijas Babītes šautuvi izmanto Sarkanā armija, pēc II Pasaules kara beigām šautuve paplašināta, izveidojot to par republikā vislielāko, tai blakus esošais paviljons bija redzams vēl 80 – tajos gados.

2021. gada sākumā Babītē dzīvesvietu deklarējuši 1266 iedzīvotāji.

Par godu Babītei 2020. gada 19. septembrī akcijas “Katram Babītes novada ciemam savu #Laimeskoku!” laikā pie Piņķu ūdenskrātuves iestādīts parastais ozols (lat. nos. – quercus robur).

(Informācija sagatavota 2020. gada nogalē).

Informācija sadaļā atjaunota 08.08.2023.