Amēlija Erharte, slavena amerikāņu aviatore, teikusi: "Nav robežu, ir tikai horizonts". Šo teicienu gribētos turpināt ar piezīmi, ka horizonts ir bezgalīgs - gan dzīvē, gan arī cilvēka spējā attīstīties, uzņemoties atbildību par savām zināšanām un prasmēm jeb citiem vārdiem - kompetencēm. Tāpēc šoreiz par lielisku kompetenču attīstības veidu – ‘‘Erasmus+’’ atbalstītu starptautisku projektu "Exit" ("Izeja") Beļģijā, kurā varēja apgūt iekļaujošās izglītības metodes STEAM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas, mākslas un matemātikas) jomās darbā ar jauniešiem formālajā un neformālajā izglītībā. No Latvijas treniņprogrammu apmeklēja trīs dalībnieki - Mārupes pamatskolas skolotāja Daiga Krieviņa un divi pozitīvās psiholoģijas biedrības ‘‘Resiliences centrs’’ jaunatnes darbinieki - Andžs Arveds Bērziņš un Džeina Feldberga. Kopā sešu dienu laikā tika piedzīvotas visdažādākās metodes STEAM jomās ar praktisku iespēju izbaudīt iekļaujošās izglītības aspektu uz savas ādas. Iekļaujošās izglītības metodes var būt ļoti daudzveidīgas – ir tādas metodes, kas paredzētas cilvēkiem ar mācīšanās un attīstības traucējumiem, ir tādas, kas paredzētas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī iekļaujošas metodes noteikti uzlabo arī jebkuras komandas/klases sociālo vidi.
‘‘Tas, ka grupa funkcionē daudz labāk, kad visi tās dalībnieki jūtas piederīgi un iekļauti (neatkarīgi no aktivitātes) man netieši bija ienācis prātā jau pamatskolā. Atceros, kad bija jāspelē ‘‘Tautas bumba’’un mani komandā parasti izvēlējās pēdējo, sajūta nebija patīkama. Un tas nebija tikai sportā. Arī rokdarbu stundā, kad aizmirsu mājās šķēres vai līmi, nereti gadījās no klases biedriem dzirdēt: ‘‘Es Tev neaizdošu, man pašam vajag,’’ atceras Džeina, viena no Latvijas dalībniekiem treniņos, savas skolas atmiņas. Arī mūsdienās šādas situācijas nav retums un tās var mainīt, ja darbā ar grupām pielieto sociālās iekļaušanas metodes. Mainot tikai dažus ieradumus savā ikdienas darbā ar dažādu vecuma cilvēku grupām, tas ir iespējams. Piemēram, arī nodarbību laikā vadītāji pēc katra uzdevuma jautāja, vai visa grupa uzdevumu paveica kopā. Sākotnēji grupa koncentrējās uz pēc iespējas ātrāka produkta/mērķa sasniegšanu, bet drīz vien 20 cilvēki no 12 dažādām valstīm sāka darboties kā vienots veselums, jo jautājums: “Vai visi paveica uzdevumu kopā?”, veicināja cilvēkus domāt par to, kā izturēties un reaģēt uz apkārt esošajiem dalībniekiem. Mazs jautājums ikdienas dzīvē, bet rezultātā tas veido saliedētu, iekļaujošu un pieņemošu komandu.
Pēc atgriešanās nodarbības par apgūto materiālu jau 18.maijā tika novadītas Mārupes pamatskolas skolotājiem, lai viņi tālāk tās nodotu skolēniem un jauniešiem Mārupes pamatskolā, augustā būs nodarbības Pierīgas skolotājiem un biedrībā ‘‘Resiliences centrs’’, tā nodrošinot to, ka pēc iespējas vairāk darbiniekiem, kuri ikdienā sastopas ar jauniešiem, ir iespēja pielietot iekļaujošas metodes savā ikdienas darbā.
Īsi atskatoties uz metožu daudzveidību, var droši teikt, ka jebkurā jomā iekļaušanas elementi ir iespējami un tam nav jāpieliek milzu pūles, ja atceramies, ka "viss sarežģītais ir bezgala vienkāršs". Katra iekļaujoša darbība sākas ar grupas spēju būt saliedētai un funkcionēt spējīgai trīs virzienos - sasniegt produktu, koncentrēties uz darba procesu un uzturēt visas grupas dalībnieku darbību savu spēju robežās. Tas ir komandas saliedēšanas pamats - atrasties šo trīs virzienu veidotā trijstūra centrā. Tālāk jau paliek tikai mērķtiecīgs darba plānošanas process, kura laikā cilvēkiem ir jādod iespēja darboties dažādos iekļaujošos līmeņos, lai praktiski piedzīvotu, kā jebkura sporta, mākslas vai praktiska zinātnes aktivitāte kļūtu iekļaujoša. To bija iespēja piedzīvot un izdzīvot šajos lieliskajos treniņkursos Briselē.
Noslēgumā noteikti gribētos aicināt visus apzināties, ka horizonts ir iedomāta līnija un tai nav sākums un gals, tāpat kā cilvēka spējai apgūt jaunas kompetences, kļūt pieņemošākam pret citiem, kā arī celt savas fiziskās un emocionālās spējas sabalansēt ikdienas atbildību par darbu un atpūtu, fizisko un emocionālo veselību, kā arī empātiju un emocionālām robežām. To visu un daudz ko citu piedzīvoja Latvijas komanda, esot klātesoši "Exit" treniņprogrammā un vienkāršā, saprotamā veidā ir gatava dalīties ar apgūtajām metodēm tālāk.
Mācības “Exit” Beļģijā tika finansētas ar Eiropas Komisijas „Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Autori: Daiga Krieviņa, Džeina Feldberga, Andžs Arveds Bērziņš
