Lai uzlabotu satiksmes drošību vienā no sarežģītākajiem Mārupes krustojumiem, pašvaldība plāno pārbūvēt Kantora, Plieņciema, Silnieku ielas, Stīpnieku ceļa un Meldriņu ielas krustojumu. Tā kā par plānoto risinājumu saņemti iedzīvotāju jautājumi un priekšlikumi, apkopojam būtiskāko informāciju par izvēlēto risinājumu, tā pamatojumu un turpmākajiem soļiem.
Lai pārrunātu iedzīvotāju jautājumus un priekšlikumus, 15. jūnijā uz klātienes tikšanos aicinājām iedzīvotājus no krustojumam piegulošo ielu apkārtnes, lai pārrunātu plānoto krustojuma pārbūvi, kas daļai apkārtnes iedzīvotāju radījuši šaubas un jautājumus.
Šis krustojums ir sarežģīts piecu ielu savienojums, kurā, pieaugot satiksmes intensitātei, drošības jautājumi kļūst arvien aktuālāki. Apkārtējā teritorijā pēdējos gados ir palielinājusies apdzīvotība un satiksmes intensitāte, tādēļ drošas satiksmes organizēšana ir viena no pašvaldības prioritātēm. Pašvaldības galvenais mērķis ir samazināt satiksmes negadījumu riskus un radīt drošāku vidi autovadītājiem, gājējiem un velobraucējiem.
Ilgstoši galvenās šī krustojuma ielas bija VSIA “Latvijas valsts ceļi” pārziņā, taču, pārņemot ielas savā īpašumā, pašvaldība ir apliecinājusi gatavību ne tikai tās uzturēt, bet arī veikt ilgtermiņa uzlabojumus un attīstīt drošu un kvalitatīvu satiksmes infrastruktūru.
Jau 2023. gada rudenī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots lokālplānojums teritorijai Plieņciema ielā 41. Publiskās apspriešanas laikā saņēmām iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu, kurā viens no būtiskākajiem iebildumiem bija saistīts ar nepieciešamību izveidot apkārtnē kvalitatīvu un drošu ceļu infrastruktūru, gājēju ietves un gājēju pārejas. Tas apliecina, ka nepieciešamību uzlabot satiksmes drošību šajā teritorijā aktualizēja arī paši iedzīvotāji.
Tādējādi 2024. gada 29. janvārī tika organizēta tikšanās starp teritorijas attīstītāju, iedzīvotājiem, pašvaldību un valsts autoceļu īpašnieku VSIA “Latvijas valsts ceļi”. Sanāksmē tika prezentēts arī iepriekš LVC izstrādātais krustojuma apļa skiču projekts, kura izstrādē ņemta vērā satiksmes intensitāte, transporta plūsma un apkārtnes apdzīvotība, kā arī citi valstī noteiktie ceļu projektēšanas un satiksmes drošības standarti. Ceļu speciālistu vērtējumā tieši apļveida krustojums konkrētajā vietā atzīts par drošāko un piemērotāko no izvērtētajiem risinājumiem.
Kāpēc nepieciešamas izmaiņas?
Šobrīd krustojuma konfigurācija rada izaicinājumus gan autovadītājiem, gan gājējiem un velobraucējiem. Piecu atzaru krustojumos īpaši svarīgi ir nodrošināt pārskatāmu satiksmes organizāciju, samazināt konfliktpunktu skaitu un panākt, lai transportlīdzekļu ātrums krustojuma zonā būtu drošs.
Apzināmies, ka jebkuras izmaiņas publiskajā infrastruktūrā, īpaši dzīvojamo māju tuvumā, var radīt iedzīvotājiem jautājumus un bažas. Tāpēc mūsu mērķis ir ne tikai īstenot satiksmes drošības uzlabojumus, bet arī skaidrot pieņemtos risinājumus un uzklausīt apkārtējo īpašumu īpašnieku viedokli.
Pašvaldības mērķis nav palielināt tranzīta satiksmi vai veidot jaunu transporta maģistrāli, bet gan sakārtot esošo satiksmes infrastruktūru.
Izvērtēti vairāki iespējamie risinājumi
Pirms izvēlēties konkrēto risinājumu - apļveida krustojuma izbūvi, tika analizēti vairāki varianti, izvērtējot:
- satiksmes drošību;
- iespēju nodrošināt drošu pārvietošanos gājējiem un velobraucējiem;
- krustojuma izbraukšanas iespējas sabiedriskajam un smagajam transportam;
- esošo ielu novietojumu;
- inženiertīklu un sarkano līniju ierobežojumus;
- ietekmi uz apkārtējiem īpašumiem.
Kāpēc nevar izvēlēties citus risinājumus?
Apļa pārvietošana tālāk no privātajiem īpašumiem
Izstrādājot projektu, tika izvērtēti vairāki apļveida krustojuma novietojuma varianti, tostarp iespēja to pārvietot tālāk kapu virzienā, lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz piegulošajiem privātajiem īpašumiem.
Tomēr ceļu speciālistu izvērtējumā šāds risinājums nav atzīts par piemērotu, jo piecu ielu krustojumā tas būtiski mainītu esošo ielu trajektorijas un radītu nepieciešamību pārveidot vairāku ielu pieslēgumus. Rezultātā nebūtu iespējams nodrošināt drošu un normatīviem atbilstošu krustojuma ģeometriju.
Turklāt šāda risinājuma īstenošanu ierobežo arī kapu pusē izbūvēto inženiertīklu novietojums.
Mazāka diametra aplis
Projektēšanas gaitā analizēts arī mazāka apļveida krustojuma variants. Tomēr šāds risinājums konkrētajā vietā radītu risku drošai smagā transporta, autobusu un operatīvo transportlīdzekļu kustībai. Tāpat mazāks aplis varētu nepietiekami pildīt vienu no galvenajiem drošības uzdevumiem - ātruma samazināšanu, jo autovadītāji to varētu izbraukt ātrāk.
Krustojums ar luksoforu vai cits risinājums
Kā viena no alternatīvām tika analizēta luksofora uzstādīšana, kā arī citi satiksmes organizācijas risinājumi. Tomēr, ņemot vērā piecu ielu savienojumu un transporta plūsmu izvietojumu, tie nenodrošinātu tik pārskatāmu un drošu satiksmes organizāciju kā apļveida krustojums.
Kā tiks mazināta ietekme uz apkārtējiem īpašumiem?
Plānotais risinājums izstrādāts, ievērojot esošās sarkanās līnijas, kas paredzētas publiskās infrastruktūras – ielu, ietvju un citu ar satiksmi saistītu elementu – attīstībai.
Projektā paredzētie darbi skar tikai tās īpašumu daļas, kas atrodas sarkano līniju robežās. Būvdarbi ārpus šīm robežām (privātīpašumu teritorijā) nav paredzēti.
Kopumā projekta īstenošanai paredzēts izmantot sarkano līniju teritoriju piecos privātīpašumos un divos pašvaldības īpašumos, galvenokārt gājēju ietvju, apgaismojuma izbūvei un ūdens atvades sakārtošanai apļveida krustojuma zonā.
Projektējot šo krustojumu, tiek ņemts vērā arī tas, lai:
- tiktu saglabāta droša piekļuve īpašumiem gan būvdarbu laikā, gan pēc projekta īstenošanas;
- pēc iespējas mazinātu ietekmi uz dzīves vides kvalitāti;
- tiktu nodrošināta lietus ūdens novadīšana;
- būvdarbu laikā pēc iespējas tiktu mazināti trokšņi, putekļi un citi traucējumi.
Turpināsim sarunas ar iedzīvotājiem
Pašvaldība turpinās dialogu ar apkārtējo īpašumu īpašniekiem un izvērtēs iespējas vēl pilnveidot projekta risinājumus, vienlaikus saglabājot galveno mērķi – visu satiksmes dalībnieku drošību.
Apļveida krustojums par piemērotāko risinājumu atzīts pēc vairāku variantu izvērtēšanas, ņemot vērā ceļu speciālistu vērtējumu, satiksmes drošības prasības, esošo infrastruktūru un apkārtnē plānotos attīstības projektus. Pašvaldības pienākums ir raudzīties uz teritorijas attīstību kopumā un pieņemt atbildīgus, datos un profesionālā izvērtējumā balstītus lēmumus, kas ilgtermiņā kalpos sabiedrības interesēm. Arī turpmāk satiksmes infrastruktūras risinājumi tiks plānoti, rūpīgi izvērtējot faktus, uzklausot iedzīvotājus un par prioritāti izvirzot drošu un pārdomātu teritorijas attīstību.