Tūrisms

Stēla Mārupes novada Lāčplēša ordeņa kavalieriem

Piemiņas vieta Lāčplēša ordeņa kavalieriem
Mārupes kapi, “Kriškalni”, Mārupe

LR Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes un informācijas centra iniciētā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros Latvijās apzināti Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, kas varonīgi cīnījušies par Latvijas valsti. Projekta mērķis bija rezultātā katrā novadā un pilsētā uzstādīt piemiņas zīmi stēlas veidolā – kā pateicību no Latvijas tautas. Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis – piešķirts 7 Mārupes novadniekiem. Viņu vārdi un dzimšanas dati iegravēti piemiņas zīmē, kas Latvijas simtgadē, 2018.gada 11.novembrī atklāta Mārupes kapos. Šī zīme kalpos kā valsts atpazīstamības simbols un vieta, kur Lāčplēša dienā pulcēties tautai, aizdedzot svecītes par Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem kavalieriem. Stēlā iegravētie kavalieri dzimuši, apbedīti vai kādā dzīves posmā dzīvojuši tagadējā Mārupes novada teritorijā. 

11NOV_Marupe2018-71.jpg

11NOV_Marupe2018-75.jpg

piemi%C5%86as-z%C4%ABme-L%C4%81%C4%8Dpl%C4%93%C5%A1iem-Ikskile.jpg

Stēlas granīta sagatavi pašvaldība saņēmusi dāvinājumā no LR Aizsardzības ministrijas, gravēšanas un uzstādīšanas darbus īstenojusi pašvaldība. Izpēti par novada Lāčplēša ordeņa kavalieriem veikusi novada iedzīvotāja Gunta Lielkāja un pašvaldības tūrisma organizatore Elīna Brigmane. Pateicība arī Latvijas Kara muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājam Mārtiņam Mitenbergam par informācijas pārbaudi.

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERI MĀRUPES NOVADĀ:
 

Kapteinis Nikolajs Ošiņš, 1901.-1941.

Seržants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919.g. 15.oktobra cīņām Bolderājas rajonā. Dzimis 1901.g. 5.augustā. Dzīvojis Mārupes novadā, Cērtenes ielā. Rīgā tirgotāja ģimenē. NKVD apcietināts 1941.g. martā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941.g. 29.jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi. Ordenis piešķirts 1924.g.
 

Vecākais apakšvirsnieks Dāvids Kretulnieks, 1892-1970

Vecākais apakšvirsnieks 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Apbalvots par kauju 1916.gada 23. decembrī starp Mangaļiem un Skangaliem. Dzimis Ezeres pagastā. Miris Latvijā, apbedīts Mārupes kapos. Ordenis piešķirts 1924.g.


Virsseržants Jānis Krūmiņš, 1893.-1968.

Virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņām 1919.g. 19.-21. novembrī pie Līvbērzes. Ordenis piešķirts 1921.g. Dzimis 1893.g. 16.decembrī. Bieriņu pagastā, Rīgā. Miris 1968.g. 26. janvārī Beerfelden, Vācijā.


Kaprālis Herberts Resnais, 1989.-1946.

Kaprālis 1. partizānu pulka Atsevišķā eskadronā. Apbalvots par 1919.g. 9. jūnija cīņu pie Borchu (Atašienes) stacijas. Ordenis piešķirts 1923.g. Dzimis 1898.gada 27.augustā Rīgā. Apcietināts 1945.g. 25.janvārī Rīgas apriņķa Babītes pagasta “Liberos”. 1941.g. 14.jūnijā deportēts.


Dižkareivis Eduards Stebers, 1890.-1970.

Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā. Apbalvots par 1919. g. 7. aprīļa sakaru atjaunošanu uz Rīgas-Pleskavas šosejas pie Jaunlaicenes skolas starp mūsu un igauņu vienībām. Ordenis piešķirts 1921.g. Dzimis 1890.g. 26.maijā Stāmerienas pag. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1970.g. 2.jūlijā Mārupes pag.


Kareivis Arvīds Vuškalns, 1902-1958.

Kareivis 6. Rīgas kājnieku pulkā. Apbalvots par cīņu 1919.g. 9. oktobrī pie Ziepniekkalna, Rīgas rajonā. Cīņā smagi ievainots. Ordenis piešķirts 1922.g.

Dzimis 1902.g. 28. jūn. Jaunlaicenes pag. Miris 1958.g. 4. jūlijā Rīgā, apbedīts Mārupes kapos.


Kareivis Eduards Ābele, 1899.-1944.

Kareivis 11. Dobeles kājnieku pulkā. Apbalvots par izlūku gājienu 1920. g. 11. jūnija naktī pie Krasnojes ciema Osvejas rajonā Latgalē. Ordenis piešķirts 1920.g. 1899.g. 30. janvārī Rīgā. Atvaļināts 1922.g. 20. janvārī. Dzīvojis Mārupes pag. Tēriņu ciema Caunās, strādājis par mašīnistu. Vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Par turpmāko likteni ziņu nav.