Tūrisms

Mārupīte

Info stends par upīti atrodas Mārupītes gatves un Ventas ielas krustojumā

Vēsturiskais nosaukums: Māras dzirnavu grāvis
Izteka: Medema purvs (56°52′05″N 24°01′28″E)
Ieteka: Daugava (56°56′37″N 24°05′09″E) 
Garums: 11 km 
Kritums: 15 m 
Baseina platība: 35,4 km² 
Galvenās pietekas: Bieriņgrāvis

Mārupīte ir Daugavas kreisā krasta pieteka un pieder Daugavas upju baseinam. Upīte sākas Mārupes pagasta Medemu purvā, satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem un purva ezeriņiem starp Tīraini un Stūnīšiem jeb Gaismām. Upīte Mārupes novadā tek 6km tālāk turpinot savu ceļu Rīgas pilsētā. Augštecē Mārupītes gultne iztaisnota un savāc apkārtējo purvu un polderu ūdeņus. Upes augšgala meliorētās platības atrodas ūdensšķirtnē starp Mārupītes un Neriņas upēm. Mārupīte tek pa lēzenām platībām, tādēļ ūdens līmeņa garenkritumi ir nelieli un sastāda 0,15 – 0,30%. Pirms 10 gadiem, kad Mārupītei piegulošās platības izmantoja kā pļavas un ganības, nosusināšana, tai skaitā drenāžu tīkls lauksaimnieciskajai ražošanai (nokrišņu ūdens novadīšanai) apmierināja. Pašlaik platības pārņemtas privātīpašumā un tajās izvērsta intensīva privātmāju būvniecība – nepieciešamai nosusināšanas normai ar ūdens novadīšanu jābūt citai. Mārupītes teritorijas izpētē tās krastos atklāti divi Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi – melnalkšņu staignājs un mēreni mitras pļavas. 2014.gadā Mārupes novada pašvaldība ar Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansējumu novadā izveidojusi un marķējusi Dabas vērtību velomaršrutu, kā arī uzstādījusi 4 informatīvus tūrisma stendus pie novada dabas vērtībām. Informatīvais stends par Mārupīti uzstādīts Mārupītes gatves sākumā, krustojumā ar Ventas ielu, upītes krastā pie gājēju celiņa.

INTERESANTI FAKTI PAR MĀRUPĪTI:
• Mārupes novads savu vārdu ieguvis tieši no Mārupītes upes. 1910.gadā no Olaines administratīvi atdalītais Bieriņu pagasts 1925.gada 3.augustā tika pārdēvēts par Mārupes pagastu par godu gar tā robežām tekošajai Mārupītei.
• Līdz 20.gs. Mārupīte saukta par Māras dzirnavu grāvi. Uz upītes līdz pat 1924.gadam atradās vienas no senākajām Rīgas dzirnavām — Māras dzirnavas (sākotnēji sauktas par Marijas dzirnavām), kas mūsdienās zināmas no Rutku Tēva romāna “Trīs vella kalpi” un no romāna ekranizācijām — “Vella kalpi” (1970) un “Vella kalpi vella dzirnavās” (1972), lai gan filmā uzņemts Zlēku dzirnavu dīķis.
• Mārupīte kalpojusi par iedvesmas avotu arī izcilākajam latviešu ainavistam Vilhelmam Purvītim, kurš tās krastus ļoti daudz gleznojis vairākos savas dzīves posmos tādos savos darbos, kā „Marijas dzirnavu grāvis pie Rīgas”, „Pēc lietus”, „Vēlā vakarā”, „Pie Māras dīķa” u.c.

INTERESANTI FAKTI PAR MĀRUPĪTES GATVI:
• Visā Mārupītes gatves garumā tek Mārupīte un tā ir vienīgā iela ar šādu nosaukumu Latvijā, tātad arī Pasaulē.
• Gatves garums ir 2.5km, tā sākas no Veccīruļu ielas un beidzas pie 1829.gadā būvētās Katrīnmuižas (vēlāk Lapiņmuiža). Mārupītes gatve ir piedzīvojusi Mārupes attīstības pirmsākumus līdz pat mūsdienām.