"Es domāju, ka iet uz sporta zāli starpbrīžos ir reāli forši!"
"Tas ir lielisks veids kā izkustēties."
"Man patīk spēlēt florbolu, futbolu, badmintonu un basketbolu."
"Man patīk pavadīt starpbrīžus sportojot, tā ir labāk nekā visu starpbrīdi sēdēt telefonā."
"Ir ļoti jautri spēlēt tautasbumbu."
"Man ļoti patīk iet uz sporta zāli, jo tad var atpūsties no mācībām."
"Man patīk pavadīt laiku sportojot."
"Var labi pavadīt laiku kopā ar draugiem."
"Tā ir extra sporta stunda katru dienu, var izskrieties un spēlēt spēles."
"Jo tur var izlikt visas dusmas. Iztērē savu enerģiju tur, nevis pret skolotājiem!"
"Vēlos pavadīt pusstundu nevis sēžot solā, bet aizejot uz sporta zāli un spēlēt ar draugiem bumbu."
Līdzīgas atbildes uz jautājumu “Vai tev patīk sportot starpbrīžos?” sniedza apmēram 75% aptaujāto Jaunmārupes pamatskolas 9-16 gadus vecu skolēnu, kas ar prieku katru dienu apmeklē sporta zāli garajos starpbrīžos. Tā nav iedomāta utopiska vīzija, bet realitāte mūsu skolā. Kā tas ir iespējams?
Apciemojot Jaunmārupes pamatskolu, jebkurā nedēļas darba dienā visā mācību gada garumā, ikviens var pārliecināties, ka mūsu skolēni sporto arī starpbrīžos. Skats, kas paveras no otrā stāva gaiteņa logiem uz sporta zāli apakšā, ir patiesi iespaidīgs. Vienlaicīgi zālē uzturas un brīvprātīgi sporto apmēram 70- 100 skolēnu. Skolēniem ir dota iespēja aktīvi izkustēties starpbrīžos sporta zālē, gūstot prieku un gandarījumu par sportošanu. Kopā ar viņiem ir arī sporta skolotāji Gints Gaiķens un Mārtiņš Januševskis.
Treneris Gints (kā mūsu skolas skolēni ir pieraduši uzrunāt savu sporta skolotāju) pastāstīja, ka “šī ideja praksē darbojas jau piecus gadus. Skolēnu atsaucība ir liela, starpbrīži tiek dalīti blokos: pirmajā garajā starpbrīdī 6. – 9. klašu skolēni spēlē volejbolu, basketbolu, florbolu (atkarībā no dienām), otrajā garajā starpbrīdī - 3. – 5. klašu skolēni spēlē tautas bumbu. Tas protams prasa papildus darbu, bet skolēnu emocijas un komandas darbs to atsver. Galvenais šajā projektā ir disciplīna - skolēni zina, ka par trīs saņemtiem aizrādījumiem viņi vairs nevarēs starpbrīžos piedalīties spēlēs līdz mācību gada beigām. Pats interesantākais, - gandrīz visi to ievēro, un nav problēmas ar disciplīnu.”
Treneris Mārtiņš: „Ideja radās Gintam, lai skolēni varētu izkustēties starp mācību stundām. Varbūt tieši tāpēc mūsu skola jau vairākus gadus pēc kārtas ir Latvijas čempioni tautas bumbā”.
Abi sporta skolotāji ir pārliecināti, ka sasniegumi sportā atkarīgi no skolēnu motivācijas un vispārējās fiziskās sagatavotības, un, ka mūsu skolēniem ir laba fiziskā sagatavotība, jo lielāka daļa apmeklē dažādus sporta veidu pulciņus Mārupes novadā un Rīgā. Arī mūsu skolā ar Mārupes pašvaldības atbalstu skolēniem tiek piedāvāta iespēja trenēties teikvondo, basketbolā, volejbolā, florbolā, modernajās dejās, futbolā, vieglatlētikā, BMX un šahā.
Skolotāji Gints un Mārtiņš savas sporta stundas cenšas veidot radošas un interesantas, lai skolēniem būtu prieks par to, ko viņi dara, un abi ir gandarīti, ka bērni ir aktīvi un izrāda lielisku atsaucību, vienmēr gatavi izpildīt skolotāju prasības. Par labu darbu stundā skolēni tiek atalgoti ar kādu viņu izvēlētu spēli vai rotaļu. Svarīgi pārzināt pareizu tehniku attiecīgajā sporta veidā - sākot ar skriešanu un beidzot ar stiepšanos. Liela nozīme ir arī kvalitatīvam inventāram, skolotāja zināšanām un protams arī pārtikai, ko lieto skolēni.
Jau septiņus gadus pēc kārtas Jaunmārupes pamatskola ir pirmajā vietā Pierīgas pamatskolu sporta spēļu sacensību kopvērtējumā, kurā skolēniem jāpiedalās rudens, pavasara krosā, futbolā, veiklajās stafetēs, peldēšanā, vieglatlētikas daudzcīņā, tautas bumbā, olimpiskajās stafetēs, basketbola un volejbola sacensībās. Republikas mērogā zēnu komanda ir Latvijas čempioni tautas bumbas sacensībās divus gadus pēc kārtas. Jau četrus gadus esam godalgotās vietās republikas sacensībās tautas bumbā.
Protams, ļoti svarīgs ir skolas direktores Ivetas Timules atbalsts sportiskā gara uzturēšanai skolā:
„Skolā cenšamies veidot vispusīgi attīstītas personības. Skolēni skolā pavada lielu dienas daļu. To veido mērķtiecīgi virzīts mācību process un arī ārpusstundu aktivitātes. Atbalstot un veicinot veselīgu dzīvesveidu, visa mācību gada laikā tiek organizēti dažādi pasākumi, kuros ir iespēja piedalīties ikkatram skolēnam. Nu jau par tradīciju kļuvuši “sporta starpbrīži”, kuros sporta zālē skolotāja vadībā ir iespēja aktīvi izkustēties un attīstīt kādas sporta spēles prasmes. Skolas vestibilos var apgūt sadarbības prasmi, spēlējot galda tenisu vai novusu. Klašu telpās starpbrīžos ir iespēja spēlēt šahu un dambreti. Veidojot klases komandas garu, skolēniem ir iespēja pierādīt sevi skolas organizētājās sporta sacensībās. Arī mūsu skolas skolotāji ir aktīvi sportisti. Jau otro gadu skolotāju veidotā volejbola komanda gūst augstus rezultātus skolotāju volejbola sacensībās Latvijas un starptautiskajā mērogā. Skolēniem ir iespēja savu meistarību apliecināt, sacenšoties ar mūsu skolas skolotājiem. Sportiskās aktivitātes ir arī citos mācību priekšmetu pasākumos. Sports veido mērķtiecību, ātru domāšanu un sadarbību.”
Atsaucoties uz Eurydice ziņojumu (2013) par Sporta izglītību un fiziskām aktivitātēm Eiropas skolās, kā labs piemērs tika minēts, ka Grieķijā un Somijā vairāk tiek atbalstīta dalība, nevis sacensība, un „ka skolēnus motivēt ir svarīgi, tomēr viņiem jāprot arī priecāties un just gandarījumu par pašu sportošanu. Tiek uzskatīts arī, ka šādi pasākumi palīdz mazināt vardarbību un ietekmēšanu skolās. Vairākas valstis cenšas iekļaut vairāk fizisko aktivitāšu skolas ikdienas dzīvē, lai tās tiktu veiktas visas dienas garumā — starpbrīžos vai pat ceļā uz skolu.” (pētījuma rezultātus var aplūkot šeit)
Kā liecināja Jaunmārupes pamatskolā aptaujāto skolēnu atbildes, tad tieši piedalīšanās un prieks par pašu sportošanu ir pamats tam, lai ideja par fiziskām aktivitātēm starpbrīžos ikdienā mūsu skolā darbotos jau piekto gadu. Un tas varētu būt arī viens no risinājumiem izglītības ministra Kārļa Šadurska idejai par skolēnu nodarbošanos ar fiziskajām aktivitātēm katru dienu, lai pietuvinātos Pasaules Veselības organizācijas mērķiem.
Ināra Strautniece, Jaunmārupes pamatskolas Angļu valodas skolotāja, Izglītības Zinātņu Maģistre