Kultūra

Laimdota Andersone: Nevis dzīvei piešķirt gadus, bet gadiem piešķirt dzīvi

06.03.2024.

Kad runa ir par Babītes Kultūrizglītības centra “Vietvalži” Salas pagastā amatiermākslas kolektīviem, ar īpašu lepnumu vienmēr tiek minēta senioru deju kopa “Gāte”. Šogad tai skaista jubileja – 20 gadi.  

Senioru dejas ir elegants veids, kā senioriem nodrošināt fizisko slodzi pēc sporta ārstu ieteikumiem. Tas ir vecumam piemērots dejas veids, kurā tiek ievērotas vecāka gadagājuma cilvēku vajadzības un partneru vienlīdzīga iesaiste. Latvijā senioru dejas 1999. gadā Madonā aizsāka deju kopa “Madonas dāmas” Laimdotas Andersones vadībā. 

2004. gadā senioru deju kopa tika izveidota arī Salas pagastā un kopš 2011. gada to vada L. Andersone. Kolektīvam dots skaistais “Gātes” vārds, kam ir vairākas nozīmes. Salas pagastā tas pirmkārt asociējas ar Gātes upīti, kas savieno Babītes ezeru un Lielupi, taču gātei ir arī ‘gatves’, ‘ceļa’ nozīme, un šis vārds var apzīmēt arī ieeju bišu stropā. Visas šīs nozīmes savā ziņā saistās ar “Gātes” dejotājām – upes rāmais plūdums, nesteidzīgi viļņojot no ezera uz upi, liepu rindas simetrija gar ceļa malām, bišu mērķtiecība un apzinīgums, lidinoties no stropa uz pļavu un atpakaļ.  

Senioru dejas nav latviešu tautas dejas vecākās paaudzes deju kopām. Tā ir īpaša dejas forma ar īpašu saturu un šo deju žanru 60. gadu sākumā radīja slavena Vācijas deju skolotāja Ilze Tutt, savukārt viņu iedvesmoja vīramātes ieteikums izveidot dejas vecākajai paaudzei, kurās valdītu partneru vienlīdzīga iesaiste un nebūtu sarežģītu soļu. Tā radās senioru deja – īpašs dejas žanrs, kas ievēro gados vecāku cilvēku vajadzības, nodrošinot viņiem fizisku un emocionālu labsajūtu. Tam raksturīgi īpaši satvērieni un soļi, kas izveidoti, ņemot vērā mediķu, tajā skaitā sporta ārstu ieteikumus. Senioru dejas tiek veidotas no dažādu tautu deju motīviem un senām balles dejām, bet ir arī jaunas, oriģinālas horeogrāfijas. 

L. Andersone senioru dejas mācījusies Vācijā un regulāri piedalās starptautiskajos Senioru deju asociācijas kongresos, kur papildina savas zināšanas. Viņa uzskata, ka pašvaldībām par senioru deju kolektīvu vadītājiem būtu jāpieņem cilvēki, kas pārzina šā žanra specifiku, kā arī ir apguvuši psiholoģijas, fizioterapijas un ergoterapijas pamatus. “Svarīgi ir rūpēties par vecākiem ļaudīm piemērotiem soļiem, mūzikas ritmu un tempu, kā arī nodarbības ilgumu, lai deja sagādātu viņiem prieku un neradītu lieku sasprindzinājumu,” teic L. Andersone. Viņa uzskata, ka līdzdalība senioru deju kopā uzlabo garastāvokli un veselību, ceļ pašapziņu, ļauj justies sabiedrībai noderīgiem. Jaunu deju apgūšana palīdz uzturēt skaidru prātu, lielisku atmiņu, apzinātu ķermeni. Tas ir veids, kā trenēt koordināciju, līdzsvaru, iegūt labāku fizisko formu. Dejošana dod iespēju senioriem piedalīties deju sarīkojumos tuvos un tālos novados, rādīt savu dejot prasmi un iegūt jaunus draugus. 

Deju kopa “Gāte” ir biedrības “Latvijas Senioru deju apvienība” biedre un kopš 2011. gada – arī Vācijas Senioru deju biedrības biedre. “Gātes” dejotājas regulāri piedalās dažādos nacionālos un starptautiskos projektos, festivālos un sarīkojumos. 

Kolektīvs savu jubileju svinēs šī gada 5. aprīlī plkst. 14.00 Babītes Kultūrizglītības centra filiālē "Vietvalži". 

Materiālu apkopoja 
Babītes Kultūrizglītības centra filiāles “Vietvalži” 
Izstāžu zāles vadītāja Dace Ulpe 

senioru deju kopas dalībnieces zilos kostīmos

senioru deju kopas dalībnieces

senioru deju kopas dalībnieces