Telefonkrāpnieku shēmas kļūst aizvien sarežģītākas, un par to upuriem nereti kļūst tieši seniori. Krāpnieki mērķtiecīgi izmanto uzticēšanos, baiļu sajūtu un negaidītu apjukumu, uzdodoties par banku pārstāvjiem, drošības dienestu darbiniekiem, telekomunikāciju speciālistiem vai pat radiniekiem, kuri iekļuvuši nelaimē.
Efektīvākā stratēģija pret šādiem uzbrukumiem ir savlaicīga, mierīga saruna ģimenē un skaidrs rīcības plāns.
Zelta likumi, ko atgādināt saviem senioriem
- Valsts iestādes un bankas neprasa piekļuves datus. Neviens policists vai bankas darbinieks telefoniski neprasa nosaukt internetbankas paroles, ievadīt PIN kodus vai Smart-ID apstiprinājuma kodus.
- Neviens nebrauc pakaļ naudai vai kartēm. Ne policija, ne banka nekad nesūta kurjerus vai taksometrus, lai paņemtu skaidru naudu vai maksājumu kartes.
- Mākslīga steiga ir brīdinājuma signāls. Ja sarunas biedrs neļauj apdomāties, pieprasa tūlītēju lēmumu un liedz konsultēties ar citiem, tā ir krāpšana.
Rīcības ceļvedis aizdomīga zvana gadījumā
- Nolieciet klausuli bez paskaidrojumiem: pārtraukt sarunu ir drošākais lēmums. Nav jātaisnojas un nav jābūt pieklājīgam pret svešinieku, kurš rada trauksmi. Svarīgi - ja saruna nenotiek valsts valodā, tas ir pirmais brīdinājums, ka Jūs varētu būt sazvanījuši krāpnieki.
- Ieturiet pauzi un pārbaudiet informāciju: piezvaniet tuviniekam, par kuru zvanītājs stāstīja, uz jums zināmo viņa parasto numuru. Ja zvans bija par bankas kontu, zvaniet uz bankas oficiālo tālruni, kas norādīts kartes aizmugurē.
- Ziņojiet atbildīgajiem dienestiem: ja dati vai nauda tomēr nodota krāpniekiem, nekavējoties sazinieties ar banku, lai bloķētu kontus, un ziņojiet Valsts policijai pa tālruni 110.
Pieskati savus tuviniekus un aprunājies arī ar kaimiņos dzīvojošajiem senioriem!