Domu darītava ir izglītojošu sarunu un pieredzes apmaiņas pasākumu cikls vecākiem, ģimenēm un ikvienam, kuru interesē bērnu audzināšanas, attīstības un labbūtības jautājumi. Domu darītavās kopā ar dažādu jomu speciālistiem tiek diskutēts par aktuālām tēmām, iegūtas praktiskas zināšanas un meklēti risinājumi ikdienas izaicinājumiem ģimenē. 

Pasākumu organizē Mārupes novada pašvaldības izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes departaments un norisinās kopš 2024. gada pavasara.  

Pasākumu arhīvs

Domu darītava “Ko un kā mēs lasām?” pulcēja sabiedrībā zināmus dažādu jomu pārstāvjus, lai diskutētu par lasīšanas paradumiem, grāmatu nozīmi un informācijas uztveri mūsdienu pasaulē. Diskusijā piedalījās Žanete Jaunzeme-Grende, Mārcis Auziņš, Kaspars Simanovičs un Agnese Kļaviņa, daloties pārdomās par jauniešu lasīšanas izvēlēm, lasīšanas mērķiem, tekstu interpretāciju un lasītprasmes nozīmi dažādās paaudzēs. Pasākuma otrajā daļā Kaspars Simanovičs aicināja klausītājus paraudzīties uz Sergeja Kozlova stāstu “Ezītis miglā” no dziļākas, simboliskas perspektīvas, bet vakaru noslēdza dziesminieka Goran Gora koncerts ar Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka un paša mūziķa dzejas interpretācijām. Domu darītava sniedza iedvesmu lasīt, domāt un atklāt tekstu daudzveidīgos nozīmes slāņus, vienlaikus atgādinot par kopā pavadīta laika un lasīšanas nozīmi ģimenē.

Domu darītava “Mācīties gudri – efektīvas mācīšanās un labsajūtas atslēga” pulcēja vecākus, pedagogus un citus interesentus, lai kopā ar nozares ekspertiem iepazītu efektīvas mācīšanās, smadzeņu darbības un labsajūtas veicināšanas principus. Pasākuma dalībnieki guva gan teorētiskas zināšanas, gan praktisku pieredzi, iepazīstot kustību un elpošanas vingrinājumu nozīmi mācību procesā un ikdienas pašsajūtas uzlabošanā. 

Konferenci vadīja Viesturs Dūle (Zuarguss), kurš savā lekcijā stāstīja par smadzeņu jaudu, labbūtību un Flow principa pozitīvo ietekmi uz bērnu un pieaugušo attīstību. Dalībnieki uzklausīja arī ārsta un Hārvarda Medicīnas skolas klīniskā asociētā profesora psihiatrijā Džona Reitija atziņas par kustību nozīmi mācīšanās potenciāla uzlabošanā, kā arī Pētera Urtāna skaidrojumu par faktoriem, kas nodrošina smadzeņu spēju mācīties. Savukārt Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš dalījās savā profesionālajā pieredzē un pārdomās par motivāciju, disciplīnu un izaugsmi. 

Pasākuma praktisko daļu vadīja Bostonas Universitātes absolvents Jēkabs Rēdlihs, demonstrējot, kā mērķtiecīgas kustības palīdz uzlabot gan mācīšanās spējas, gan emocionālo labsajūtu. Domu darītava sniedza dalībniekiem jaunas zināšanas, praktiskus paņēmienus un iedvesmu veidot veselīgākus un efektīvākus mācīšanās paradumus, vienlaikus stiprinot izpratni par fiziskās un emocionālās labsajūtas nozīmi cilvēka attīstībā.

9. aprīlī Mārupes Kultūras namā norisinājās vecāku konference - domu darītava “Cilvēcība pāri atšķirībām”, pulcējot vecākus, pedagogus, jomas speciālistus un citus interesentus, lai diskutētu par bērnu un jauniešu attīstību, savstarpējo sapratni un sadarbību.

Konferences lektori:

  • Oskars Grīslis (Intelekta attīstības centrs) - “Dažādi bērni - cilvēks viens”
  • Līga Cepurīte (“Bērnu un pusaudžu resursu centrs”) - “Vecāku loma klases kolektīvā: kā sadarboties ar skolu konflikta situācijās”
  • Diskusija - “Cilvēcība pāri atšķirībām”
  • Aigars Vilcāns (“Bērnu un pusaudžu resursu centrs”, klīniskais un veselības psihologs, dialektiskās uzvedības terapijas speciālists) - “Emociju vadīšana cauri dzīves izaicinājumiem”

Pasākuma laikā dalībnieki pievērsās jautājumiem par bērnu attīstību, attiecību veidošanu un pieaugušo lomu bērna ikdienā. Tika uzsvērts, ka bērna attīstību būtiski ietekmē ne tikai izglītības iestāde, bet arī vide, attieksme un cilvēki, kas ir viņam līdzās. Kopienas iesaiste veicina bērna motivāciju mācīties un attīstīties.

Konferences laikā izskanēja vairākas būtiskas atziņas:

  • grūtības pieņemt citādību saistītas ne tikai ar attieksmi, bet arī ar smadzeņu darbību;
  • cilvēkiem dabiski raksturīga lielāka uzticēšanās līdzīgajam un piesardzība pret atšķirīgo;
  • daudzas reakcijas notiek neapzināti;
  • bērni nav “sarežģīti” - viņiem vienkārši ir grūti;
  • līdzīgas grūtības attiecas arī uz pieaugušajiem.

Diskusijās tika uzsvērts, ka vecāka loma nav būt tiesnesim vai izmeklētājam, bet gan sniegt bērnam atbalstu un palīdzēt orientēties situācijās.

  • miers - vecāka emocionālais stāvoklis ietekmē bērnu;
  • sapratne - iespēja izprast notikušo, savas sajūtas un vajadzības;
  • virzība - fokusēšanās uz risinājumiem, nevis vainas meklēšanu.

Konferencē tika akcentēta arī attiecību nozīme bērna attīstībā. Būtiski ir veidot drošu, uzticībā balstītu vidi, kurā bērns jūtas pieņemts un saprasts.

  • bērnam jāizjūt, ka viņš ir svarīgs;
  • mīlestība jāsniedz bez nosacījumiem, vienlaikus nosakot robežas;
  • būtiski ir vairāk klausīties nekā runāt;
  • nozīmīga ir kopā būšana un piederības sajūtas veidošana;
  • attiecības jāveido kā sadarbība, nevis pretstatījums;
  • bērnam jāzina, ka pieaugušais ir viņa pusē.

Tāpat arī tika uzsvērts, ka spēcīgas attiecības nav ideālas, bet gan drošas - un tieši drošības sajūta ir pamats bērna veselīgai attīstībai.