Vasara ir klāt, un līdz ar silto laiku dārzos un piemājas teritorijās sākas aktīvākais zāles pļaušanas laiks. Lai mūsu novads būtu ne vien vizuāli pievilcīgs, bet arī drošs un tīrs, atgādinām par spēkā esošajiem Mārupes novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajiem noteikumiem.
Cik garu zāli drīkst atstāt?
Galvenais orientieris pilsētas un ciemu teritorijās ir 20 centimetri. Ja jūsu īpašums vai tam piegulošā teritorija ir vērsta pret publisku vietu (ielu, gājēju ceļu u.tml.) un nav nožogota, zāles garums nedrīkst pārsniegt šo robežu.
Pāraugusi zāle nav tikai estētisks jautājums. Tā ir ideāla vide ērcēm, Spānijas kailgliemežiem un citiem kaitēkļiem, kā arī veicina invazīvo sugu izplatību un rada ugunsbīstamu kūlu.
Pļaušanas termiņi un zonas
Noteikumi atšķiras atkarībā no tā, kur atrodas jūsu īpašums:
- pilsētā un ciemos (pārējā teritorijā): zāle jāpļauj vismaz divas reizes gadā. Pirmā pļaušana jāveic pavisam drīz – līdz 20. jūnijam, otrā – līdz 30. septembrim (vai biežāk, lai nepieļautu nezāļu, invazīvo sugu izplatību);
- ārpus pilsētas un ciemu robežām (savrupmāju apbūvē): piebrauktuvju, gājēju ceļu un laukumu malās 2 metru platā joslā zāle nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus. Pārējā teritorijā jāpļauj divreiz gadā – līdz 15. jūlijam un līdz 30. septembrim,bet nepieļaujot nezāļu, invazīvo sugu izplatību;
- citās lauku teritorijās: teritorija jāsakopj līdz 30. septembrim, galveno uzmanību pievēršot tam, lai netiktu pieļauta invazīvo sugu izplatība un neveidotos kūla.
Kas ir “ainaviska pļava”?
Ja vēlaties atbalstīt dabas daudzveidību un savā īpašumā (pilsētā vai ciemā) esat izveidojuši dabai pietuvinātu zālāju, kur vismaz pusi veido savvaļas puķes (pīpenes, āboliņš, madaras u.c.) un nav invazīvo sugu, uz jums attiecas izņēmums:
- 2 metru platā joslā gar publiskajiem ceļiem, ietvēm un pa pļavas perimetru zāle joprojām jāuztur līdz 20 cm īsa;
- pašu pļavu drīkst nopļaut vēlāk – tad, kad lielākā daļa puķu jau ir noziedējušas un izsējušas sēklas.
Piegulošās teritorijas kopšana
Atgādinām, ka īpašniekiem (vai apsaimniekotājiem) ir pienākums kopt ne tikai savu zemi, bet arī piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju pilsētās un ciemos līdz 5 metru platumā no sava īpašuma robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai. Pašvaldība nāk talkā un nodrošina bioloģisko dārza atkritumu bezmaksas pieņemšanu kompostēšanas vietās.
Atvieglojumi
Vientuļi pensionāri un personas ar I vai II grupas invaliditāti, kuriem ir trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss un kuri savā viendzīvokļa mājā dzīvo vieni, var vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai saņemtu atbrīvojumu no piegulošās teritorijas kopšanas. Šādos gadījumos darbus uzņemsies veikt pašvaldība.
Atbildība un sodi
Noteikumu ievērošanu kontrolē Mārupes novada pašvaldības policija. Mērķis nav sodīt, bet gan uzturēt kārtību, tomēr par noteikumu ignorēšanu ir paredzēta administratīvā atbildība. Sodi par zāles nepļaušanu fiziskām personām var sasniegt līdz 50 naudas soda vienībām, bet par piegulošās teritorijas nekopšanu – līdz 30 naudas soda vienībām.
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 30.1 panta trešā daļa paredz administratīvo atbildību par Latvijas invazīvo sugu sarakstā iekļauto indivīdu izplatīšanās pieļaušanu, tostarp ierobežošanas pasākumu neīstenošanu un vairošanās pieļaušanu. Par šo pārkāpumu fiziskajai personai var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz sešsimt naudas soda vienībām.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem attiecībā uz Eiropas Savienības sarakstā iekļautām invazīvajām augu sugām veic Valsts augu aizsardzības dienests, bet attiecībā uz invazīvajām dzīvnieku sugām – Dabas aizsardzības pārvalde.
Vairāk informācijas – Mārupes novada pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi