Sabiedrība

Sociālā palīdzība

Pabalstu veidi

 

Sociālā palīdzība Mārupes Sociālajā dienestā tiek sniegta atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai un normatīvajiem aktiem. Pamatojoties uz Mārupes novada Domes saistošajiem noteikumiem sociālā palīdzība tiek sniegta pēc personas un tās ģimenes locekļu ienākumu un citu materiālo resursu izvērtēšanas pamatvajadzību nodrošināšanai pēc šādas sistēmas:

  • Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanā
  • Dzīvokļa pabalsts

Dzīvokļa pabalsts ir ikmēneša pabalsts, ko piešķir pašvaldība vienai mājsaimniecībai komunālo pakalpojumu maksājumu, tai skaitā, bet ne tikai apsaimniekošanas maksas un īres maksas (ja tāda ir noteikta dzīvojamai telpai) izdevumu segšanai laika periodā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim,sedzot 50% no mājas Pārvaldnieka un/vai attiecīgā komunālo pakalpojumu sniedzēja (ūdens, elektrības, gāzes u.c.) pakalpojumu piegādātāja piestādītajā rēķinā kārtējam mēnesim norādītās summas attiecināmajiem pakalpojumiem, izņemot individuālās elektroenerģijas izmaksas.

Ja mājsaimniecība sastāv no individuālās dzīvojamās mājas, kura neizmanto mājas Pārvaldnieka pakalpojumus un neizmanto centralizētas siltumapgādes pakalpojumus, Dzīvokļa pabalsts var tikt piešķirts kurināmā iegādei vienai mājsaimniecībai līdz  EUR 300,- gadā. Pabalsts var tikt izmaksāts pa daļām.

  • Vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā.

 

Citi pabalsti

Citi pabalsti, ja ir apmierināts pamatots trūcīgā iedzīvotāja pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai:

  • Pabalsts izglītības veicināšanai;
  • Pabalsts veselības aprūpei, medikamentiem;
  • Pabalsts aprūpes mājās nodrošināšanai;
  • Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

 

Kārtība, kritēriji un sociālo pabalstu apjoms ir noteikts Mārupes pagasta pašvaldības Saistošajos noteikumos Nr.18/2009 „Par sociālajiem pabalstiem Mārupes pagastā”.

Lai noteiktu un novērtētu Jūsu ģimenes materiālo situāciju, jāierodas sociālajā dienestā un jāsniedz informācija par:

  • ienākumiem no darba vietas (ja esat darba attiecībās) par pēdējiem trīs mēnešiem;
  • nestrādājošiem informācija par bezdarbnieka pabalstu, statusu;
  • visa veida pabalstiem, pensijām un atlīdzībām ko piešķir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;
  • kustamo, nekustamo īpašumu;
  • noslēgtajiem uzturlīgumiem;
  • ienākumiem no saimnieciskās darbības;
  • naudas līdzekļu uzkrājumiem, vērtspapīriem.

 

Trūcīga ģimene (persona)

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” informējam, ka ģimene (personas) ir atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz  128,06 EUR.

 

Maznodrošināta ģimene (persona)

Ģimene, kuras locekļi mitinās vienā mājoklī un kuriem ir kopēji izdevumi par uzturu, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 280  EUR mēnesī.

 

Vientuļa atsevišķi dzīvojoša persona, kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku, vai apgādnieks ir atzīts par trūcīgu ģimeni (personu) un kuras ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz  340 EUR mēnesī.

 

Prasības ģimenes (personas) atzīšanai par trūcīgu vai maznodrošinātu:

1. ģimenei (personai) nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi;

2. ģimenei (personai) nav noslēgts uztura līgums;

3. ģimene (persona) nesaņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegtos pakalpojumus vai tā neatrodas ieslodzījumā;

4. persona ir reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 37.panta pirmajai daļai;

5. ģimenei (personai) nepieder īpašums, izņemot :

5.1. nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa pieprasītājs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

5.2. zemes īpašumu, kas kopā ar šo saistošo noteikumu 7.5.1.apakšpunktā minētā nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemi nepārsniedz 5ha ģimenei, tajā skaitā arī valdījumā un lietojumā esošs nekustamais īpašums, kā arī šim nekustamajam īpašumam funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas (piemēram, garāža, kūts, klēts, šķūnis, pagrabs, pirts, dārza māja) vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes;

5.3. bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs, ja nav bāriņtiesas atļaujas ar tiem rīkoties;

5.4. dzīvokļa vai mājas iekārtu, apģērbu, sadzīves priekšmetus, bērnu piederumus, kā arī citu mantu un priekšmetus, kas pieder trūcīgas vai maznodrošinātas personas (ģimenes) statusa pieprasītājam  un ar viņu kopā dzīvojošām personām, un uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu, izņemot minētā pielikuma 3.punktā norādītos naudas līdzekļus;

5.5. kustamo mantu – mehāniskos transporta līdzekļus – ne vairāk kā viena automašīna ģimenei un ne vairāk kā divas automašīnas daudzbērnu ģimenei;

5.6. kapitāla daļas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju gūt ienākumus no šā īpašuma vai rīkoties ar to, vai ja 12 mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ;

5.7. skaidras naudas līdzekļu uzkrājumu un naudas līdzekļu uzkrājumu vai atlikumu kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, kas veidojies no ienākumiem vai kontā saņemtajiem maksājumiem ģimenei (personai) (tai skaitā atgūtais parāds, citas personas sniegtais materiālais atbalsts konkrētiem mērķiem), kas pārskata perioda beigās nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto ienākumu līmeni.

Informācija sadaļā atjaunota 28.05.2019.