Sirsnīgā un aizkustinošā pasākumā godināti Mārupes novada Zelta un Smaragda kāzu pāri

Lai godinātu novada stiprās ģimenes un pateiktos par ģimenisko vērtību saglabāšanu, 2017.gada 2.decembrī Mārupes Kultūras namā sirsnīgā noskaņā pirmo reizi novadā tika rīkots Zelta kāzu pāru godināšanas pasākums. Pasniedzot atkārtotu laulības apliecību, tika sveikti 15 pāri, kuri saskanīgā laulībā nodzīvojuši 50, 55 un vairāk gadus. Pāri labprāt dalījās savos stāstos un ilgas, saskanīgas laulības dzīves noslēpumos.

Zelta_pari_2017-34.jpg

Zelta_pari_2017-176.jpg

Eleonora un Jānis Bondari

1962. gada rudenī Rīgas Popova radiorūpnīcas Kultūras namā ballē viens otru ierauga  mārupietis Jānis un 16 gadīgā rīdziniece Eleonora. Jaunieši nodejojuši visu vakaru un sarunājuši satikties. Eleonora gan uz randiņu neaiziet, taču puisis iekritis sirsniņā. Kādu sestdienu Eleonora ar draudzenēm dodas uz puiša iecienīto kultūras namu “Draudzība”, kur arī sākās abu draudzība. Pēc dienesta Padomju armijā 1967.gada 25. martā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā Jānis un Eleonora saka “Jā” vārdu.   Ģimenē izaudzināti un izskoloti divi bērni, divi mazbērni.

Dzīves gudrība -   Ja Tu puisī redzi savu bērnu tēvu -  precies!  Laime ir tad, kad atver acis no rīta. Laulībā galvenais ir Brīvība – tas nozīmē, ka jāuzticas un jāzina tās robežas, kuras nedrīkst pārkāpt.

Zelta_pari_2017-40.jpg

Zelta_pari_2017-179.jpg

Baiba un Vladislavs Karlāni

Vladislava un Baibas stāsts sākas Rīgas 31.vidusskolā, kur četrus gadus mācījušies vienā klasē. Jauniešu draudzība pāraug mīlestībā un pēc vidusskolas beigšanas 1967.gada 25. augustā “Jā “ vārdu abi saka Ādažu pagasta dzimtsarakstu nodaļā.  Jaunībā  ar motociklu apceļojuši bijušo Padomju Savienību. Izaudzināti, izskoloti divi bērni un divi mazbērni. 1989. gadā uzceļ māju Jaunmārupē. Abi ļoti aktīvi, sabiedriski, dzīvespriecīgi vēl joprojām kopā ceļo, kopā slēpo.

Zelta_pari_2017-45.jpg

Zelta_pari_2017-47.jpg

Vija un Pēteris Ozoliņi

1966. gad rudens, vai tas bija koncerts, vai kāda izrāde, kas vairs to atceras… bet uz mūžu atmiņā palicis, ka VEF kultūras pilī sēdējuši blakus un tā sākuši satikties. Pusgadu abi slēpuši savas profesijas. Izrādās, ka Pēteris bijis pilots, bet Vija – stjuarte. Pēc gada 1967. gadā svinētas kāzas. Pēteris saka: “Lai meitene nepazustu, jāprec nost.” Kopš  2012.gada decembra abi ir mārupieši.  Abiem patīk ceļot, slēpot. Izaudzināti un izskoloti divi dēli, viens mazbērns.

Dzīves gudrība -  Dzīves pamatvērtības un pretēji raksturi.

Zelta_pari_2017-50.jpg

Zelta_pari_2017-185.jpg

Ausma un Juris Ozoliņi

Bauskas puiša Jura un  mārupietes Ausmas mīlestība dzima Tērvetē, sanatorijā 1965. gada vasarā.  Jaunībā abi daudz sportojuši, apmeklējuši teātrus, pasākumus.  Laulība reģistrēta 1967.gada 23.septembrī  Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā. Diena bijusi pavēsa, svinības notikušas Mārupē, Ausmas vecāku mājā.  Izaudzināti un izskoloti divi bērni, vecvecāki 4 mazbērniem.

Dzīves gudrība -   viss kopīgs, jāmāk piedot, savaldīties.

Zelta_pari_2017-55.jpg

Zelta_pari_2017-58.jpg

Valentīna un Staņislavs Hmeļņicki

Staņislavs strādāja Krāslavas rajona Joniņu ciema kolhozā “Znamja Pobedi”, Valentīna  Krāslavas rajona kolhozā “Brīvība”. Puisim jau 30 gadu,  bet nav vēl apņēmis sievu.  Kādā 1967. gada augusta dienā Staņislavs ar motociklu aizbraucis pie drauga, kur tajā reizē ciemojas drauga sievas māsa.  Puisim meitene uzreiz iepatikās - vienkārša, strādīga. Aizvedis meiteni mājās, sākuši satikties, Raža novākta, var rīkot kāzas. Un tā 1967.gada 26. septembrī nosvinot laulības Katoļu baznīcā, kāzas dzer 3 dienas.  Izaudzināti 3 bērni, 4 mazbērni.

Staņislavs saka: “Ja paņēmis sievu, tad jādzīvo.” 

Zelta_pari_2017-67.jpg

Zelta_pari_2017-180.jpg

Anna un Vasilijs Masniji

Vasilija un Annnas dzimtā vieta ir Ukraina,  Ļvovas apgabals, Dragomišļu ciems. Abi mācījās vienā skolā.  Vasilijam katru dienu ejot uz skolu un mājās iznācis iet garām Annas mājas pagalmam. Un tā abi jaunieši uzsākuši draudzību, kas pāraugusi mīlestībā.  Vasilijs pēc armijas atbrauc pie brāļa, kurš tolaik dienēja Latvijā.  Uzsāk darbu Olaines kūdras fabrikā un saņem dzīvokli. Atvaļinājumā aizbrauc uz Ukrainu, kur salaulājas baznīcā ar Annu, un atved sievu uz Latviju. Kopš 1969. gada abi ir mārupieši. Ģimene izaudzinājusi divus bērnus, ir divas mazmeitiņas. Laiks paskrējis nemanot, darbs, bērni.

Dzīves gudrība - Pats galvenais ir  cienīt vienam otru.  Visu dara kopā, aprūpē dārziņu, pusdienas gatavo kopā…

Zelta_pari_2017-71.jpg

Zelta_pari_2017-73.jpg

Fevrusa  un Henriks  Bindari

Igaunijas meitene Fevrusa  un Latgales puisis Henriks savu mīlestību sastapa kādā  vasaras sestdienas  deju vakarā  Andri ciemā, Igaunijā. Toreiz  Henriks dienēja armijā, Igaunijā un ar puišiem bija ieradies ballē, ieraudzīja skaistu meiteni un aicināja uz deju. Pēc tam sekoja ļoti īsas tikšanās vietējā pastā. Henrikam bija tā laime aiznest un saņemt pastā sūtījumus. Jaunieši  pusotru gadu sarakstījās un pēdējā kursā, 1967. gada 29. decembrī, Igaunijā, Ķivilī pilsētas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja abu laulību. Fevrusa  pārcēlās uz vīra dzimteni, strādāja Olaines Biolarā. Henrihs no 1969. gada līdz pat 2001. gadam bijis  Mārupes pamatskolas direktors. 

Ģimene izaudzinājusi un izskolojusi divus dēlus, viena mazmeitiņa.

Dzīves gudrība - mīlestība, atbildība, piekāpšanās, tolerance.

Zelta_pari_2017-76.jpg

Zelta_pari_2017-80.jpg

Maiga un Viesturs Priedes

Dzimuši un auguši vienā ciemā Mazcenā, tagadējā Jaunmārupē. Tuvāk iepazinušies Maigas kaimiņu mājās, kur jaunieši bija sanākuši uz ballīti.
Kāzas netika svinētas, laulība reģistrēta 1967.gada 30.decembrī Mārupes pagasta dzimtsarakstu nodaļā. Jaunā ģimene kopdzīvi sāka Maigas tēva mājās. Abi strādāja kolhozā, sākumā " Pionierī", pēc tam apvienotajā "Mārupē".

Tagad abi pensijā un vieno kopējs vaļasprieks- krust vārdu mīklu minēšana.

Izaudzināti 2 bērni, kuri sagādājuši 3 mazbērnus un 2 mazmazbērnus.

Dzīves gudrība - Pacietība, pieņemt otru tāds kāds viņš ir. Agrāk jaunībā Maiga piecieta un piedeva Viestura trūkumus, tagad piecieš viņa skaļo balsi.
 

Zelta_pari_2017-83.jpg

Zelta_pari_2017-174.jpg

Mirdza un Aldonis Pladari

1957.gadā Aldonis atgriezies no izsūtījuma Sibīrijā un uzsāk darbu Mārupē, Ceļu daļā.  Mirdza no Sibīrijas atgriezās 1958.gadā.  Jaunieši iepazinušies 1966. gadā Babītē pie Mirdzas radiem. 

Laulība reģistrēta 1967.gada 30.decembrī Mārupes pagasta dzimtsarakstu nodaļā. Pēc kāzām  jaunā ģimene  dzīvo Mārupē. Ģimene izaudzinājusi un izskolojusi divus brīnišķīgus bērnus.  Vecvecāki 6 mazbērniem. 

Dzīves gudrība - Jāprot piedot, jo katram ir savas kļūdas. Jāprot pieņemt otrs tāds kāds ir, jo nevienu nevar pārtaisīt.  Izrunāties!

Zelta_pari_2017-91.jpg

Zelta_pari_2017-94.jpg

Česlava un Maigonis Griškeviči 

1967.gada sākumā  Česlava devās uz Ērgļiem pie māsas, kura strādāja Ērgļu kultūras namā, kur notika dejas. Maigonis ar draugiem arī ieradies. Jaunieši sadejojas un tā sākas abu draudzība. Pēc tehnikuma beigšanas Česlava  tiek nozīmēta darbā Daugavpilī.  Bet puisim jāiet armijā.  Česlava Maigonim teikusi: “ja gribi, lai Tevi sagaidu no armijas, tad precamies.” Un tā pus pa jokam 1967.gada 30.decembrī Daugavpils pilsētas dzimtsarakstu nodaļā tika reģistrēta laulība. Izaudzināti  un izskoloti divi dēli, ir četri mazbērniņi. Mārupē dzīvo 14 gadus.

Ziemassvētki un Lieldienas vienmēr tiek svinētas pie Maigoņa un Česlavas.

Dzīves gudrība - uzticēšanās, visu darīt kopā.

Zelta_pari_2017-105.jpg

Zelta_pari_2017-216.jpg

Anna un Jānis Redzobi 

 Tālajā 1952. gadā Annas krustmātes dēls savam draugam parāda Annas fotogrāfiju  un iedod adresi, kam seko sarakste četru gadu garumā. 1956.gada pavasarī Jānis ar Annu beidzot satikās. Jānis teicis, ka jāprecas. Un tā 1956.gada 27.oktobrī tiek reģistrēta laulība Krāslavas rajona Robežnieku ciema darbaļaužu deputātu padomē. Pēc Ziemassvētkiem  laulību nostiprina  Robežnieku katoļu baznīcā. 1961. gada martā jaunā ģimene atbrauc uz Mārupi pie tantes un drīz vien uzsāk darba gaitas Mārupes kolhozā. Priekšsēdētājs Konstantīns Hvostovojs  piešķīris  zemes  gabalu mājas celtniecībai.  Ģimenē izaudzināti  3 dēli, ir 6 mazbērni

Dzīves gudrība -  saticība, darbs.

Zelta_pari_2017-113.jpg

Zelta_pari_2017-110.jpg

Ērika un Alfrēds Bērziņi

Ērika 1958.gadā atgriezusies no Sibīrijas Mētrienas pagastā. Strādāja Krustpils kolhozā “Cīņa” par slaucēju - mēnesī nopelnīja 18 rbļ.   Alfrēds pēc armijas strādāja Krustpils rajonā par traktoristu.  Kādā 1961. gada sestdienā jaunieši  satiekušies vietējā klubā. Alfrēds pēc balles pavada Ēriku mājās un  jaunieši sarunā satikties pie upītes uz tiltiņa. Ērikai iepatikās Alfrēda garais augums un skaistie mati, bet Alfrēdam - Ērikas stāja.  Un tā 1962.gada 19.maijā Ļumānu ciema padomē abi saka viens otram “Jā” vārdu.  Ērikas māsa nopirka baltu izšūtu kleitiņu un Ālfrēds pārdeva telīti, lai nopirktu uzvalku.  Svinības nebija lielas, jo nākošās dienas rītā bija jābūt darbā.  Izaudzināti 2 bērni, ir 4 mazbērni.

Dzīves gudrība - Jāklausa vienam otrs.

Zelta_pari_2017-119.jpg

Zelta_pari_2017-116.jpg

Helēna un Jāzeps Beitiki

Rīgas puiša Jāzepa un Preiļu meitenes  Helēnas  mīlas stāsts sākās Rīgā,  11. maršruta tramvajā.  1962. gada augusts, Helēna strādāja par konduktori, un tajā liktenīgajā reizē   Jāzeps brauca uz Mežaparku, lai izlektu ar izpletni. Nopirka biļeti un vārds pa vārdam...

1962. gada 29. decembrī  Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā reģistrē laulību. Ģimenē izaudzināti trīs bērni,  3 mazbērni

 Dzīves gudrība - Jāpielāgojas… jāprot piedot, saprast vienam otru un palīdzēt.

Zelta_pari_2017-126.jpg

Zelta_pari_2017-177.jpg

Dzidra un Vaclavs Griškoiti

Vaclavs  1962.gadā pēc Irkutskas kara skolas absolvēšanas nozīmēts uz Latviju. Dzidra Brigita kopā ar draudzenēm 1963.gada martā bija devušās uz balli toreizējā Virsnieku  namā (Māmuļā). Jaunieši sadejojās un  kādu dienu Vaclavs, kā jau armijas cilvēks, paziņo, ka jāprecas. Jautājums atrisināts! 1963.gada 6. novembrī Rīgas Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļā tiek reģistrēta laulība.  Kāzas tiek svinētas vīra dzimtenē Baltkrievijā. 1971. gadā jaunajai ģimenei Skultē piešķir dzīvokli.  Izaudzināti, izskoloti trīs bērni.  

Dzīves gudrība - piekāpšanās, savu reizi noklusēt.

Zelta_pari_2017-134.jpg

Zelta_pari_2017-138.jpg

Marija un Ivans Ņikoļenko

Toreiz Ivans dienēja Bolderājā. Ieradies Jūrnieku klubā uz balli, ieraudzījis skaistu meiteni un aicinājis uz deju.  Marijai  puisis arī iepaticies. Jaunieši draudzējās divus gadus un 1965.gada 18.septembrī Mārupes pagasta Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja laulību. Mūža darba gadi pagājuši strādājot Mārupē - Ivans šoferis Tīraines izmēģinājuma stacijā, Marija dārzniecībā.

Izaudzināti divi dēli un meita, 3 mazdēli.

Dzīves gudrība - jādzīvo draudzīgi, jāuzticas viens otram.