Ceplis Māris Mārupē

10.11.2017.

Mārupes novadā klusi, bez liekas ažiotāžas un masu mediju uzmanības ir noticis nozīmīgs notikums – Mārupē uzbūvēts, pirmo kurināšanu un atvēršanu ir piedzīvojis Latgales bedres tipa ar malku kurināms māla ceplis. Cepļa autors un radītājs ir pūdnīkmeistars, Latgales pūdnīku skolas dibinātājs Ēvalds Vasiļevskis, asistējot Ievai Kaulai. Ceplim tika dots vārds Māris.

Cepļa būvniecības idejas autore ir novada amatniece, biedrības “Radīts Mārupē” valdes priekšsēdētāja Žanete Rušeniece. Viss nesākās nejauši, jo tas bija loģisks solis. Interese par māla apstrādi, keramikas radīšanu un procesa izzināšanu radās skolas laikos, bet tieši pēdējā laikā zvaigznes sastājās tā, ka būvniecība varēja notikt. Uzbūvējot šādu cepli, amatniekam tiek radīta savā ziņā neatkarība – tā mākslinieciskās izpausmes var ietekmēt tikai laiks – tā esamība vai neesamība, jo cepļa dedzināšanas process vairs nav atkarīgs no citiem faktoriem.

22728779_587804254944271_1449598731821166516_n.jpg

ceplis%20(002)_0.jpg

Ceplis ir uzbūvēts par privātiem līdzekļiem bez jebkāda līdzfinansējuma un atbalsta, tas atrodas uz privātas zemes un tā izmantošanā paveras plašas iespējas. Jau tuvākajā laikā tas kļūs par tūrisma objektu, jo vērot maģisko cepļa kurināšanas brīdi un piedalīties cepļa atvēršanas svētkos vēlas daudzi. Mārupes tuvums Rīgai ir būtisks, tas paver jaunas tūrisma iespējas un tuvākajā laikā noritēs arī meistarklases māla darbu veidošanā, kur katrs dalībnieks varēs arī pēc sava māla darba izveidošanas to apdedzināt ceplī. Ar laiku blakus ceplim ir paredzēts izveidot nelielu Amatu centru.

Viss cepļa sagatavošanas, kurināšanas un dzesēšanas process aizņem vairākas dienas. Šajā apstrādes procesā tiek izmantota redukcija. Tas nozīmē, ka divpadsmit stundu kurināšanas process noslēdzas ar slāpēšanu – ceplis tiek aizmūrēts, mālam vairs nepiekļūst skābeklis un noris maģiskā pārvērtība – izdegot skābeklim, mainās māla krāsa – no sarkana uz melnu.

Tikai pēc pilnīgas atdzišanas cepli drīkst atvērt un skatīt veikumu. Izņemtos traukus ir jāievasko un jāpulē. Ar šo brīdi pareizi apstrādāti trauki kļūst ūdens izturīgi un ir izmantojami sadzīvē. Ir veikti pētījumi, kā rezultātā ir apstiprinājies, ka cilvēkiem ir ieteicams gan ēdiena gatavošanā, gan tā lietošanā lietot tieši traukus no māla, jo tie ir ekoloģiski vistīrākie starp visiem ikdienā lietojamajiem izstrādājumiem.

 

Jānis Rušenieks, Dr.iur, zv.advokāts