Pakalpojumi

Adopcija (personas atzīšana par adoptētāju, adoptējamā bērna nodošana adoptētāju aprūpē un uzraudzībā, adopcijas atbilstība bērna interesēm, adopcija uz ārvalstīm, brāļu māsu šķiršana)

Pakalpojuma saņemšanas kārtība

1.Pieteikuma un nepieciešamo dokumentu iesniegšana personīgi bāriņtiesā. 
2.Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un vismaz sešus mēnešus veic adoptētāja/-ju ģimenes izpēti, to skaitā: 
2.1.izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu; 
2.2.noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus;
2.3.izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
2.4. pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju; 
2.5.nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 
Adoptētājam personiski jāpiedalās visās bāriņtiesas pārrunās, uz kurām tiek aicināts, dzīvesvietas apmeklējumos, bāriņtiesas sēdēs. Ja maina dzīvesvietu adopcijas procesa laikā vai pēc bērna adopcijas apstiprināšanas jāpaziņo bāriņtiesai par savu dzīvesvietas maiņu.
3. Ģimenes izpētes beigās bāriņtiesa bāriņtiesas sēdē pieņem lēmumu par personu atzīšanu par adoptētājiem. Adoptētāja personiska piedalīšanās bāriņtiesas sēdē ir obligāta.
4.Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu laikā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības. 
5. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki: adoptētājs; adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības; aizbildnis. 
6. Adopcijas gadījumā bāriņtiesa lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
7. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptējamiem bērniem var saņemt Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu. 
8.Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. 
9. Ja adoptētājs ņem bērnu aprūpē, adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt - uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, vai uzturnaudu (atkarībā no ārpusģimenes aprūpes, kāda bija bērns, veida) un atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi. 
10. Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Aprūpes laikā adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti, lai konstatētu, ka adoptētāja un adoptējamā starpā izveidosies patiesas vecāku un bērna attiecības un aprūpes beigās pieņems lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir vai nav bērna interesēs. 
11. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija nav bērna interesēs, tā nekavējoties nodrošina bērnam atbilstošu ārpusģimenes aprūpi.

12. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, pagarina bērna aprūpi līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā. 
13. Adopciju apstiprina tiesa. Adoptētājs savas deklarētās dzīvesvietas tiesā iesniedz pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu. 
14. Adoptētais kļūst par adoptētāju ģimenes locekli, un adoptētājs iegūst tiesības īstenot aizgādību. Adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās. Ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar bioloģiskajiem vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem. 
15. Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu, pēc tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu stāšanos likumīgā spēkā adoptētājs ir tiesīgs saņemt atlīdzību par adopciju 1422,87 EUR.
16. Adoptētāja dzīvesvietas bāriņtiesa divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas uzrauga bērna aprūpi ģimenē.

 

Pieteikums tiek izskatīts mēneša laikā, ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, bāriņtiesa to var pagarināt Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā (uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet ilgstošas faktu konstatācijas nepieciešamības gadījumā - līdz gadam).
Objektīvu iemeslu dēļ iesniegums nevar tikt izskatīts mēneša laikā, līdz ar to bāriņtiesa to pagarina Administratīvā procesa likuma 64.pantā noteiktajā kārtībā (uz laiku ne īsāku par 6 mēnešiem, jo bāriņtiesai vismaz 6 mēnešus jāveic adoptētāja ģimenes izpēte).

Pakalpojuma apraksts

1.Pakalpojuma funkcija ir nodrošināt bez vecāku gādības palikušam bērnam iespēju augt ģimenē, radot bez vecāku gādības palikušajiem bērniem apstākļus audzināšanai ģimenē, tādējādi nodrošinot stabilu un harmonisku dzīves vidi.
2.Bāriņtiesa lemj :
2.1.par personas vai laulāto atzīšanu par adoptētājiem.
2. 2. adopcijas gadījumā lemj par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu, ja tā ir bērnu interesēs, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. 
2.3. par bērna nodošanu adoptētāju aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai.
2.4. par pirmsadopcijas aprūpes izbeigšanu bērnam;
2.5.par adopcijas atbilstību bērna interesēm.
2.6. ja adoptē otra laulātā bērnu, lemj par adopcijas atbilstību bērna interesēm (lēmumu pieņem tā bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā attiecīgais vecāks dzīvo kopā ar bērnu)
3.Par adoptētāju nevar būt persona:
3.1. kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3.2. kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3.3. kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas to nekārtīgas pildīšanas dēļ;
3.4. kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo tā nav pildījusi attiecīgos pienākumus atbilstoši bērna interesēm;
3.5. kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
3.6.kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.
4.Adoptētājam jābūt vismaz divdesmit piecus gadus vecam un vismaz astoņpadsmit gadus vecākam par adoptējamo. Nosacījumu par adoptētāja minimālo vecumu un pieļaujamo adoptētāja un adoptējamā vecuma starpību var neievērot, ja adoptē sava laulātā bērnu. Tomēr arī šajā gadījumā adoptētājam jābūt vismaz divdesmit vienu gadu vecam.

Noteiktos ierobežojumus var neievērot, ja starp adoptētāju un adoptējamo izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības.
5.Lai konstatētu piemērotību adopcijai, bāriņtiesa atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti.
6.Laulātie bērnu adoptē kopīgi, izņemot gadījumus, kad:
6.1 adoptē otra laulātā bērnu;
6.2 otrs laulātais atzīts par pazudušu (bezvēsts promesošu);
7. Bērnu var adoptēt, ja pirms adopcijas apstiprināšanas viņš ir atradies adoptētāja aprūpē un uzraudzībā un ir konstatēta bērna un adoptētāja savstarpējā piemērotība, kā arī ir pamats uzskatīt, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo izveidosies patiesas bērnu un vecāku attiecības. Adoptētāja aprūpē bērnu var nodot ar bāriņtiesas lēmumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai adopcijas kārtībai.
8.Nepieciešams saņemt piekrišanu bērna adopcijai no:
8.1.bērna vecākiem, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo kopā ar adoptējamo vai atsevišķi, vai arī adoptējamais pastāvīgi atrodas bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai bērnu izglītības un audzināšanas iestādē (turpmāk — audzināšanas iestāde), vai citā ģimenē;
8.2. aizbildņa, ja bērnam ir nodibināta aizbildnība;
8.3. adoptējamā, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu.
Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.
9. Vecāku piekrišana adopcijai nav nepieciešama:
9.1. ja vecākiem likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības;
9.2. ja vecāki ir miruši;
9.3. ja tiesa konstatējusi, ka vecāku dzīvesvieta nav zināma;
9.4. ja tiesa konstatējusi, ka pēc faktiskajiem apstākļiem vecāku piekrišana nav iespējama kāda pastāvīga šķēršļa (piemēram, vecāki nezināmi) dēļ.
Adopcijas dalībnieki piekrišanu adopcijai bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz publiski pie notāra vai bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.
 

Normatīvie akti, kas regulē pakalpojuma sniegšanu

Administratīvā procesa likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=55567 
Bāriņtiesu likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=139369
Bērnu tiesību aizsardzības likums http://www.likumi.lv/doc.php?id=49096
Civillikums http://www.likumi.lv/doc.php?id=225418
MK 11.03.2003. not. Nr.111 "Adopcijas kārtība"  http://www.likumi.lv/doc.php?id=72987 

Kontaktinformācija un pakalpojuma saņemšanas vieta

Mārupes novada bāriņtiesa, Konrādu iela 5, Mārupe, Mārupes nov., LV-2167

Tālr. 67149872, 28305978, -pasts: barintiesa@marupe.lv

Termiņš
1 mēnesis
Pakalpojuma maksa
Nav
Pakalpojuma saņemšanai nepieciešamie dokumenti

1.Personu apliecinošs dokuments (pase vai personas apliecība)
2.Pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir.
3.Laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;
4.Dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;
5.Izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;
6. Dzīves apraksts (CV);
7.Izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.
8.Ja adoptētājs ir viens no laulātajiem un otrs laulātais ir atzīts par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu), adoptētājs papildus šo minētajiem dokumentiem bāriņtiesā iesniedz tiesas sprieduma izrakstu vai noraksta kopiju (uzrādot oriģinālu) par otra laulātā atzīšanu par rīcības nespējīgu vai pazudušu (bezvēsts promesošu).
9. Ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību, dzīves aprakstu (CV) un izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.
10. Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno: 
10.1.Adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu). 
10.2.Izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem: otrs vecāks ir miris, otra vecāka dzīvesvieta nav zināma, otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.